Jaunumi ekonomikā

Jau laba ziņa - valdības sēdes darbakārtībā valsts īstermiņa aizdevuma piešķiršanas iespēja lauksaimniekiem

Cerams, ka dienas gaitā tā kļūs par patiešām labu ziņu. Kad valdība arī nolems, ka tā būt un kad Finanšu ministrijai izdosies ar saviem starptautiskajiem finanšu partneriem vienoties par akceptu šādai labai lietai. Kas ļaus atvieglināt reālu izdzīvošanu vienai no retajām Latvijas ekonomikas pašreizējām vilcējām nozarēm - lauksaimniecībai. Kas pašlaik, banku iekšējo grūtību un ar to saistītās viņu iekšējās politikas pārmaiņu dēļ, nonākusi īstermiņa finanšu resursu deficītā.

Cerams, ka dienas gaitā tā kļūs par patiešām labu ziņu. Kad valdība arī nolems, ka tā būt un kad Finanšu ministrijai izdosies ar saviem starptautiskajiem finanšu partneriem vienoties par akceptu šādai labai lietai. Kas ļaus atvieglināt reālu izdzīvošanu vienai no retajām Latvijas ekonomikas pašreizējām vilcējām nozarēm - lauksaimniecībai. Kas pašlaik, banku iekšējo grūtību un ar to saistītās viņu iekšējās politikas pārmaiņu dēļ, nonākusi īstermiņa finanšu resursu deficītā.

Kas tā ir par ziņu? Šodienas, 13. aprīļa, valdības sēdes darba kārtībā iekļauts jautājums, kurā paredzēts lemt par 26 miljonu latu piešķiršanu valsts atbalstam apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Un tas vis nav domāts kā procentu dzēšanas finansējums, vai garantiju finansējums, bet kā reāli ražošania izsniedzami īstermiņa kredīti, kurus apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai piešķirtu VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka". Uz tiem varēs pretendēt lauksaimnieciskās darbības veicēji, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kā arī augļu un dārzeņu ražotāju grupas.
Protams, tas viss nebūs tik vienkārši -  pretendentam nedrīkstēs būs nodokļu parādi - vismaz ne tādi, par kuriem nav vienošanās ar VID par atmaksas grafiku. Būs vajadzīgs plāns - nu viss, kā pienākas, ja kaut ko gribi no finanšu institūcijas un vēl arī no valsts. Un ātri arī tas nebūs - kamēr vēl valdība nolems, kamēr saskaņos, kamēr nauda nonāks līdz bankai, kamēr saimnieks sagatavos pieteikumu, kamēr banka izskatīs  - kazi vēl maija vidus nebūs pienācis, kad pirmie aizdevumi ieies saimnieciskajā apritē. 
Tomēr par to it kā pat nevajadzētu satraukties- aizdevumi būtu pieškirami līdz pat nākošā gada pēdējai dienai. Un tas nozīmē, ka šis lēmums nav tikai šā pavasara naudas deficīta karstuma dzēšanai. Bet noderēs  varbūt vēl arī rudenī, un nākošajā pavasarī arī vēl... Vienīgi tā summa - 26 miljoni latu, kas pašlaik dokumentos uzzīmēta - tāda ne ļoti liela ir - Ls 26 uz 1 reāli apsaimniekotu vidēju lauksaimniecības zemes haktāru - nu tādi knapi 10 % no uz šo ha ieguldāmu resursu vērtības. Tā kā - ja komercbankas arī nepratīsies vēl kādus dažus simtu miljonu latu savos resursos atrast - viegli nebūs. Un, visticamāk  - ši valdības atvēlētā naudas porcija uz vajadzību pannas vienkārši izčurkstēs... 
Bet - un tas ir svarīgi - valdība dod gan zīmi, gan cerību, gan reālu naudu. Sen tā nav bijis, ka valdība ko patiešām finansiāli palīdzētu biznesam...  
Cerēsim kopā, ka šī labā ziņa, kas ir par labiem nodomiem, pārvērtīsies par reālu naudas piešķīrumu... 
Lai veicas. Politiķiem un lauksaimniekiem.