Jaunumi ekonomikā

Ilgtspējīga atjaunojamās enerģētikas attīstība iespējama tikai sadarbojoties visām iesaistītajām nozarēm

16. septembrī Zemkopības ministrijā (ZM) notiekošajā Zaļās enerģijas trešajā forumā tika turpināta aizsāktā diskusija par zaļās enerģijas plašāku izmantošanu Latvijas tautsaimniecībā, lielāku vērību veltot biomasas izmantošanai enerģijas ieguvē, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece <?xml:namespace prefix = st1 ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:smarttags" /><st1:PersonName w:st="on">Solveiga Lazovska</st1:PersonName>.

Biomasas ražošana un izmantošana enerģētikā palielina valsts enerģētisko neatkarību, uzlabo tirgus bilanci, veicina nodarbinātību un palielina iedzīvotāju ienākumus, kā arī dod ievērojamu ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā.

Atklājot forumu, ZM valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš uzsvēra, ka enerģijas ražošana no biomasas ir un būs izdevīga Latvijas tautsaimniecībai un sociālajai attīstībai, jo tādējādi tiek izmantoti uz vietējiem resursiem bāzēto nozaru – meža un lauksaimniecības saražotie produkti.

Ekonomikas ministrs Atis Kampars, iepazīstinot foruma dalībniekus ar Latvijas Republikas Rīcības plānu atjaunojamo energoresursu jomā un Atjaunojamo energoresursu likumprojekta izstrādes gaitu, norādīja, ka Ekonomikas ministrijas izstrādātais Rīcības plāna projekts atjaunojamo energoresursu jomā un Atjaunojamo energoresursu likuma projekts lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas ražotājiem norādīs skaidri saprotamu valsts ilgtermiņa stratēģiju enerģijas ražošanā. Tāpat tas stimulēs lauku uzņēmējus un mājsaimniecības savā enerģijas nodrošinājumā aizvien vairāk plānot un izmantot atjaunojamos energoresursus.

Savukārt Latvijas Kokrūpniecības federācijasizpilddirektors Kristaps Klauss skaidroja viedokli par atjaunojamo enerģiju no meža nozares skatu punkta, akcentējot nepieciešamību atbalstīt rūpniecības sektora pāreju siltumenerģijas ražošanā no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem. „ Meža nozare uzskata, ka nākotnē ļoti perspektīva varētu būt fosilās izcelsmes dabas gāzes un citu naftas produktu pakāpeniska aizstāšana ar sintētisko dabas gāzi vai šķidro degvielu, kas ražota no koksnes,” klātesošajiem norādīja K.Klauss.

Par klimata pārmaiņu politikas izaicinājumiem un iespējām atjaunojamo energoresursu izmantošanā veicināšanā foruma dalībniekus informēja Vides ministrijas Klimata politikas un tehnoloģiju departamenta direktors Valdis Bisters. Savukārt Latvijas biogāzes asociācijas priekšsēdētājs Andis Kārkliņš foruma dalībniekus iepazīstināja ar b iogāzes ražošanas iespējām Latvijas laukos, plašākstāstot par efektīvu ražošanas procesu biogāzes ražotnēs, izmantojot kūtsmēslus, atkritumus un zaļo masu. Tāpat speciālists norādīja uz biogāzes ražošanas tehnoloģisko un politiski ekonomisko problēmu iespējamiem risinājumiem.

Noslēdzot forumu, tā dalībnieki bija vienisprātis, ka ilgtspējīga un sekmīga atjaunojamās enerģētikas attīstība iespējama tikai sadarbojoties visām iesaistītajām nozarēm.

Forumu rīkoja Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Vides ministriju un Rīgas Tehnisko Universitāti. Forumā piedalījās jomā iesaistīto valsts institūciju speciālisti, eksperti, zinātnieki, sabiedrisko organizāciju pārstāvji.