Viedokļi

Latvijas liellopu gaļas audzētāji nevarēs nodrošināt plānoto liellopu apjomu kaušanai atbilstoši reliģiskajiem rituāliem

Latvijas liellopu gaļas audzētāji nevarēs nodrošināt plānoto liellopu apjomu kaušanai atbilstoši reliģiskajiem rituāliem, teica SIA "Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācija" valdes priekšsēdētāja Aija Ādama.

Asociācijā ir apvienojušās 156 zemnieku saimniecības, daudzas no tām ir bioloģiskās saimniecības, kas nodarbojas ar liellopu audzēšanu. "Pēdējos divus trīs gadus Latvijas gaļas liellopu audzētāji savās saimniecībās izaudzētos astoņus līdz desmit mēnešus vecos jaunlopus eksportē uz Eiropas Savienības valstīm. Mēs esam lūguši Latvijas kautuvēm slēgt līgumus ar zemniekiem par gaļas liellopu iepirkšanu, taču šajos gados dzirdīgas ausis tā arī neesam atraduši. Zemniekam nav ekonomiski izdevīgi vēl vienu gadu barot liellopu un saņemt par to tikpat daudz, cik viņam samaksā par astoņus līdz desmit mēnešus veca jaunlopa eksportu. Tāpēc lielākā daļa mūsu izaudzēto gaļas liellopu tiek eksportēti, Latvijā paliek neliels apjoms valstī izaudzētās liellopu gaļas. Zinu tikai vienu kautuvi, kura lielveikalam "Sky" piegādā Latvijā audzētu liellopu gaļu," stāstīja Ādama.

Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācijai viedoklis par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā bijis jāsniedz divu dienu laikā. Asociācija neatbalstījusi šos grozījumus, jo neesot bijis skaidrojuma, kādus liellopus plānots kaut, kādas kvalitātes gaļa būs nepieciešama un cik lielā apjomā. "Mums nebija pieņemams veids, kā viens uzņēmējs caur draugu draugiem var panākt izmaiņas likumdošanā, lai uzlabotu sava uzņēmuma ekonomisko situāciju, ja visi pārējie uzņēmēji gadiem cīnās, strādā, bet viņu priekšlikumus izmaiņām likumdošanā, lai atvieglotu darbu, atbildīgās amatpersonas nedzird gadiem," teica Ādama.

Asociācija uzskata, ka šie grozījumi nekādā mērā neuzlabos Latvijas zemnieku ekonomisko situāciju.

Savukārt Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore pieļauj, ka Latvijā tiks importēti liellopi, lai nokautu atbilstoši reliģiskajiem rituāliem un eksportētu tālāk. Latvijas kautuve būs tikai pakalpojuma sniedzēja. "Iespējams, ka valsts amatpersonas atkal tiek apvestas ap stūri, solot ekonomiskos ieguvumus, bet finālā izrādīsies, ka valsts pārvalde iztērēs vairāk līdzekļu uzraudzībai, nekā valsts kasē ienāks nodokļi no starppakalpojuma sniegšanas," teica Konopore.

Turklāt sabiedriskās organizācijas vērš uzmanību uz to, ka pašlaik spēkā esošā Eiropas Padomes direktīva nosaka, ka īpašu noteikumu piemērošana un kontrole attiecībā uz kaušanu saskaņā ar noteiktiem reliģiskiem rituāliem dalībvalstīs ietilpst tās reliģiskās organizācijas kompetencē, kuras vārdā kaušana tiek veikta. Arī šī norma ir vērsta uz dalībvalsts reliģisko kopienu vajadzībām, nevis rituālās kaušanas legalizēšanu tirgus un eksporta vajadzībām, līdz ar to ne Saeimā pieņemto Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu, ne Ministru kabineta noteikumu projekta pamatojums neatbilst Eiropas Savienības normām.