Viedokļi

Graudi – viens no vērtīgākajiem spekulāciju un investīciju produktiem

Pirms deviņiem gadiem tika dibināta kooperatīvā sabiedrība „LATRAPS" ar mērķi izveidot uzņēmumu, kura noteicēji būtu paši zemnieki. Šobrīd kooperatīvam ir 545 biedri, un „LATRAPS" ir kļuvis par atpazīstamības zīmi Latvijas graudiem Eiropā. Par to, cik ražīga graudu audzētājiem ir bijusi šī sezona, LETA lauksaimniecības nozares redaktores Antas Blumbergas saruna ar kooperatīvās sabiedrības „LATRAPS" izpilddirektoru Edgaru Ružu.

Pirms deviņiem gadiem tika dibināta kooperatīvā sabiedrība „LATRAPS" ar mērķi izveidot uzņēmumu, kura noteicēji būtu paši zemnieki. Šobrīd kooperatīvam ir 545 biedri, un „LATRAPS" ir kļuvis par atpazīstamības zīmi Latvijas graudiem Eiropā. Par to, cik ražīga graudu audzētājiem ir bijusi šī sezona, LETA lauksaimniecības nozares redaktores Antas Blumbergas saruna ar kooperatīvās sabiedrības „LATRAPS" izpilddirektoru Edgaru Ružu.

Kāds bijis šis gads graudu audzētājiem ražības ziņā?

Salīdzinājumam gribas atgādināt par pagājušo gadu, kas, šķiet, bija ražīgākais Latvijas vēsturē. Grūti pateikt, vai kādreiz vēl sasniegsim tādas ražas. Tiesa, te gan jāpiebilst, ka fantastiskā raža pērn bija tikai Zemgalē, savukārt Latgali un Kurzemi nomocīja lietus. Diemžēl ražība „apēda" graudu kvalitāti, varētu teikt, ka visas barības vielas tika patērētas, lai kvieši augtu augumā. Šogad situācija ir gluži pretēja un ražības ziņā varam teikt, ka tā ir bijusi aptuveni 10% zem vidējā līmeņa, toties kvalitātes ziņā šis ir bijis lielisks gads. Varētu pat teikt, ka šobrīd Latvijas graudi ir kvalitatīvākie Eiropā. Mēs cerējām, ka izcilā produkcijas kvalitāte nodrošinās zemniekiem augstus ienākumus, diemžēl tirgus diktē savus noteikumus un dažādu apstākļu ietekmē graudu cenas ir būtiski samazinājušās.

Šobrīd situācija graudu tirgū ļoti strauji mainās visā pasaulē. Līdzīgi kā naftai, arī graudiem cenas strauji ceļas un krīt. Tiesa, graudu tirgū lielos vilcienos virzība saglabājas - kopš 2008.gada cenu samazināšanās ir gandrīz nepārtraukta. Graudu cenas turpina slīdēt arī šobrīd. Gribas gan uzsvērt, ka šogad ir vērojams zināms paradokss - jau otro gadu pēc kārtas graudu augstākā cena ir tieši kulšanas brīdī. Tas ir neloģiski, jo tajā brīdī visiem ir daudz graudu, pircēji to varētu izmantot un nospiest cenas uz leju. Grūti pateikt, kāpēc jau otro gadu ir pretēja tendence. Pēdējās trīs nedēļās, piemēram, kviešiem ir vērojams cenu kritums par 20%. Šobrīd pārtikas kviešu iepirkuma cena ir ap 70 latiem par tonnu, pirms nedaudz vairāk kā gada šī cena bija apmēram 150-160 lati par tonnu. Tātad kritums ir ievērojams. Domājams, ka ne mūsu, ne Eiropas zemnieki nespēj pieņemt, saprast un tīri finansiāli akceptēt šādas cenas.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu ieguvums uz kvalitātes rēķina ir apmēram 30%. Jāatzīst - mēs vēl ceram, ka tirgus kādā brīdī pasvārstīsies par labu mums.

Es domāju, ka jā. Diemžēl to nevar izmērīt. Esmu pārliecināts, ka LATRAPS esamība tirgū ir bijusi ļoti nozīmīga.

Domāju, ka galvenais ieguvums ir tas, ka kooperatīva biedriem ir iespēja pašiem organizēt graudu un rapšu tirgu Latvijā, nedodot iespēju starpniekiem uz viņu rēķina iedzīvoties. Pirmajos gados, kad kooperatīvs sāka savu darbību, kooperatīva piedāvātās cenas zemniekiem bija par 20% izdevīgākas. Protams, tāda situācija ilgi nevar pastāvēt. Lai citas kompānijas un starpnieki pastāvētu, viņiem ir jāsamazina savi peļņas rādītāji, jābūt viltīgākiem. Līdz ar to arī kopējā situācija ir izveidojusies tāda, ka ieguvēji nav tikai kooperatīva biedri, bet ieguvēji ir visi Latvijas graudu audzētāji. Lielā mērā tieši pateicoties LATRAPS darbībai, graudu tirgus šo gadu laikā ir noregulējies par labu zemniekam. Līdzības mēs redzam arī piena ražošanā - tur, kur veidojas kooperatīvi, tirgus ir labāk organizēts, citur visi procesi notiek salīdzinoši haotiski. Zemnieks neko nevar ietekmēt tirgū, ja viņš pats nepiedalās savas produkcijas realizācijā. Pašiem meklējot tirgu, graudus iespējams realizēt daudz efektīvāk, jo visa nauda, kas tiek saņemta par realizēto produkciju, atgriežas pie zemnieka.

Ņemot vērā to, ka Latvija ar katru gadu izaudzē arvien vairāk graudu un vietējais patēriņš nepalielinās, palielinās arvien šī te daļa, kas būtu jāizved. Šobrīd mēs eksportējam 80% graudu un 90% rapšu. Rapšiem gan tās proporcijas tuvākajā laikā mainīsies. Pusi no rapšiem mēs eksportēsim, bet otru daļu pārstrādāsim, izspiežot rapšu eļļu un saražojot biodīzeli.

Šobrīd graudu tirgus ir kļuvis par vienu no vērtīgākajiem spekulāciju un investīciju produktiem, līdzīgi kā zelts un nafta. Lielākais tirgus mums ir Spānija, kā arī Vidusjūras un Tuvo Austrumu piekraste. Pagājušajā gadā no jaunajiem tirgiem tika apgūta Pakistāna, šogad Saūda Arābija. Pašlaik strādājam pie Dienvidāfrikas tirgus izpētes. Viņiem pat kartē nebija atzīmēta Latvija, tagad viņi ir atklājuši, ka ir tāda vieta un ka tur ir labi graudi. Rapsis ir eksportēts arī uz Ķīnu. No Eiropas valstīm mūsu graudi visbiežāk tiek eksportēti uz Spāniju, Beļģiju, Īriju, Grieķiju, Itāliju, Norvēģiju un Somiju. Tie ir galvenie virzieni, uz kuriem šobrīd raugāmies produkcijas eksporta jautājumos.

Nenoliedzami, vissmagāko triecienu mums dod dolāra zonas valstis - Krievija, Kazahstāna, Kanāda, Amerika. Eiropai vienmēr nākas cīnīties ar Ameriku. Latviju negribētos izcelt atsevišķi, jo mēs esam vienā monetārajā zonā. Nenoliedzami, vieni no tiešākajiem konkurentiem, ar kuriem mums nākas cīnīties, ir Lietuva. Mēs saņemam līdzīgas subsīdijas, mums ir līdzīgi laika apstākļi. Protams, Lietuvai ir daudz lielāki graudu apjomi. Tā sanāk, ka, no vienas puses, mēs konkurējam, no otras - ja mums pašiem graudu nepietiek, tad kopā ar lietuviešu zemniekiem varam izveidot lielākas graudu partijas un līdz ar to atrast arī izdevīgākus eksporta ceļus.

Vispirms jau tirgus pieejamību. Neesot savienības dalībvalstij, mums tikpat kā nemaz nebija iespēju eksportēt graudus uz ES. Mums, trešajām valstīm, bija kvotas iedalītas. Sistēma bija tāda - kas pirmais ved, tas arī tiek pie kvotām. Ja netiec pie kvotas, esi bankrotējis. Atrodoties ES, mūsu tirgus var attīstīties pozitīvā virzienā.

Jāatzīstas, ka mums valsts atbalsta tikpat kā nav. Kad sākām strādāt, mēs ieviesām kooperācijas programmu, kad no valsts saņēmām subsīdijas kooperatīva darbības uzsākšanai. Visas pārējās subsīdijas, kas ir bijušas, tās ir bijušas no Eiropas. Mēs ļoti daudz strādājām, lai Latvijai izcīnītu subsīdijas kooperācijas uzsākšanai. Jaunajiem kooperatīviem pirmos piecus gadus bija Eiropas subsīdijas. Kooperatīvs nepilda tikai biznesa funkcijas, bet risina arī daudzus sociālos jautājumus. Tā kā kooperatīvs nav tik ļoti uz biznesu orientēts, ir daudz grūtāk ar bankām sadarboties, tāpēc atbalsts ir ļoti nepieciešams. Visā pasaulē kooperatīviem tomēr ir kaut kāds papildus atbalsts.

Jāatzīst, ka bankas šobrīd ir tās institūcijas, kas sagādā visvairāk grūtību. Šobrīd situācija ir diezgan katastrofāla, banku attieksme ir nesaprotama arī pret uzņēmumu, kas krietni virs miljona nomaksā bankai procentos gadā, bez kavējumiem, ar pilnīgi skaidru stratēģiju, biznesu darbību un drošību, kāda ir LATRAPS kooperatīvam. Ja viņi nav gatavi finansēt un nepārtraukti liek dažādus šķēršļus, tad šķiet, ka ar banku ir lielas problēmas. Diemžēl šobrīd ir lielas grūtības pārkreditēties, jo Latvijā nevienai bankai nav viegli. Kaut arī valdība katru dienu atvēl naudu banku stabilizācijai, bankas kļūst arvien depresīvākas un sadarbība ar tām nepatīkamāka.

Mums finanšu gads beidzas 1. jūlijā. Pilnā krīzes gadā, proti, no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. jūnijam, salīdzinājumā ar gadu iepriekš, apgrozījuma kāpums ir bijis par 6%. Reālos ciparus mēs zināsim tikai nākamā gada februārī, kad būs auditētais gada pārskats. Šobrīd varu apgalvot, ka esam strādājuši ar nelieliem zaudējumiem, varētu teikt - esam strādājuši ar mīnus nulli.

Tas noteikti ir morāls gandarījums. Paldies tiem cilvēkiem, kuri balsoja un novērtēja. Tas ir tā - kā jebkura uzslava. Darot savu darbu ikdienā un par to nesaņemot nekādu uzslavu, dažkārt rokas nolaižas.

Tikai un vienīgi optimistiski. Liela daļa no mūsu graudiem ir pārdota, tādēļ šis pārlieku lielais cenu kritums mūs šobrīd nesatrauc. Tai pat laikā ir grūti prognozēt, kas notiks tālāk, jo šobrīd ir tikai otrais mēnesis pēc kulšanas sezonas, un iespējams, ka novembrī vai martā situācija ar cenām un graudu tirgu mainīsies un cenas kāps. Tad aktuāls būs jautājums - vai kāds būs saglabājis graudus realizācijai. Varbūt tieši tāpēc tagad ir zemas cenas, ka banku sektors ir paklupis un nav spējīgs kreditēt lauksaimniecības nozarē strādājošos uzņēmumus, tostarp arī zemniekus.