Citas ziņas sadaļā
Procesi piena tirgū: cenu straujais kāpums ir beidzies
Stratēģijas izstrāde noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā
Noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstība Latvijā: izaicinājumi un risinājumi
Bez paradumu maiņas cilvēces izliešana notekcaurulē...
Viedoklis par 2020. gadā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanu noteiktās Administratīvi teritoriālās reformas būtību, formulēšanas procesu un turpmāko ietekmi
Šī ekonomikas aste ir neglābjami iekaisusi, tas ir gangrēnas perēklis. Kuru vienkārši jāamputē
Andris Miglavs LZA konsīlijā par ATR-2019: VARAM īstenotā pieeja patiešām ir katastrofāla
Atklātā vēstule par Āfrikas cūku mēra ierobežošanas pasākumiem
Latvijas iedzīvotāji uzskata - rudzu maize ir vērtība, kas jāsaglabā
Aizdomas par dzīvnieku draugu reiderismu pret Balticovo
ViedokļiEkonomists: Lauksaimniecība no hobija pārvēršas par labu biznesuDaiga Grūbe, Nac.ag. LETA
23.03.2011 Pirms pāris gadiem lauksaimniecība tika uzskatīta par hobiju, taču patlaban tā ir kļuvusi par labu un ienesīgu biznesu, žurnālistiem norādīja "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Viņaprāt, ņemot vērā arvien pieaugošo pieprasījumu pēc pārtikas un pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu, Latvijai paveras ļoti labas iespējas lauksaimniecībā, tāpēc ir jādomā, kā šo jomu attīstīt un izmantot patlaban vēl neapstrādātās zemes. Vienlaikus Gašpuitis akcentēja, ka liels izaicinājums ir cenu politika un izmaksas un, lai Latvijas lauksaimnieki saglabātu savu konkurētspēju, cenas jāspēj noturēt vismaz Lietuvas līmenī, kur lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozare pašlaik ir attīstītāka un efektīvāka. Ekonomists uzskata, ka lauksaimniecības attīstība ja ne ilgtermiņā, tad īstermiņā noteikti būtu arī labs risinājums bezdarba problēmām, īpaši reģionos. Gašpuita skatījumā, būtu nepieciešama koordinējošo mehānismu izveide, lai no mazajiem lauksaimniekiem ievāktu produkciju un to jau lielākos apjomos nogādātu ražotājiem vai nu Latvijā, vai citās valstīs. Viņaprāt, tieši apjomu trūkums patlaban traucē veiksmīgāk strādāt lauksaimniekiem, tāpēc nepieciešama lielāka koordinācija un kooperācija viņu vidū. Skeptiski viņš raudzījās uz iespējamību, ka Latvijas pārtikas rūpniecībā ienāks lielas investīcijas un tiks attīstīta ražojošā puse, tāpēc viņš aicināja cilvēkus lūkoties uz alternatīvām un audzēt tādus produktus, kur nav nepieciešamas lielas investīcijas, bet ir vajadzīgas zināšanas. Viņaprāt, mazajiem lauksaimniekiem vai cilvēkiem, kuri patlaban tikai lūkojas pēc jaunām idejām un iespējām sava biznesa izveidē, perspektīvi ir lūkoties uz dažādiem nišu produktiem un netradicionālajām kultūrām, piemēram, sparģeļiem. Turklāt viņš arī atgādināja, ka ne tikai eksportā, bet arī vietējā tirgū lauksaimniekiem vēl ir iespējas plašāk realizēt savu produkciju, jo Latvijas iedzīvotāju patēriņa grozā pārtika patlaban veido nozīmīgu īpatsvaru jeb aptuveni 14%. |