Viedokļi

"Mangaļi" dabas fonds: jau 30 gadu laikā Latvijas upes un ezerus var skart būtiskas izmaiņas bioloģisko sugu daudzveidībā

AgroPols
10.04.2014

Ja cilvēks ar savu darbību izjauc līdzsvaru dabā, tad tas līdzīgi domino efektam neatgriežami ietekmē visu ekoloģiju. Mangaļi dabas fonds kopā ar citām vides organizācijām un ekspertiem uzsācis izglītojošu projektu "Esi atbildīgs par dabu! Latvija pēc 30 gadiem", kura ietvaros aicinās iedzīvotājus pārdomāt savus paradumus, lai mazinātu saimnieciskās darbības un klimatisko pārmaiņu ietekmi uz bioloģisko sugu daudzveidību Latvijas upēs un ezeros.

Projekta ietvaros Mangaļi dabas fonda eksperti izvēlējušies piecus simbolus Latvijas dabā - zaļo upjuspāri, Dortmaņa lobēliju, ziemeļu upespērleni, ūdru un zivju dzenīti, kas simbolizēs cilvēku rīcības un dabas pārmaiņu ietekmi uz saldūdens bioloģisko daudzveidību 30 gadu laikā.

Vidējā temperatūra 30 gados palielināsies

Modelējot klimatiskās pārmaiņas, Mangaļi dabas fonda eksperti prognozē, ka gada vidējā temperatūra sliktākajā scenārijā varētu pieaugt no 1,2 līdz pat 4 grādiem pēc Celsija, kas nozīmētu par 2/3 īsākas ziemas un garākas vasaras. Jau 30 gadu laikā Pieaugs ūdens līmenis Baltijas jūrā un vidējā temperatūra Latvijas upēs un ezeros. Mangaļi dabas fonda eksperti norāda, ka šādas pārmaiņas nozīmēs bioloģiskās daudzveidības izmaiņas, kā rezultātā var tikt apdraudēta mūsu ierasto sugu populācija Latvijā.

Inese Rone, Mangaļi dabas fonda vadītāja: "Mūsu sabiedrībai ir raksturīga dzīvošana šim brīdim, nedomājot par to, kādu dabas mantojumu tā atstās saviem bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem. Jau pēdējos divdesmit gadus klimata pārmaiņas ir nesušas izmaiņas Latvijas ekoloģijā, tāpēc ir svarīgi ar sabiedrībā saprotamiem simboliem stāstīt par to, kā var mainīties mūsu daba un kas mums jādara, lai mazinātu sekas. Ir skaidrs, ka klimatiskās pārmaiņas nav vairs apturamas, bet svarīgi, lai mēs rastu līdzsvaru starp dabu un mūsu saimniecisko darbību un paradumiem."

Jānis Rozītis, Pasaules Dabas Fonda vadītājs Latvijā: "Latvijā vidēji viens cilvēks rada 5,14 tonnu oglekļa dioksīda gadā, kaut arī - lai apturētu neatgriezeniskas klimata pārmaiņas un saglabātu līdzšinējo līdzsvaru dabā, viens cilvēks nedrīkstētu radīt vairāk par 2,7 tonnām. Globāli klimats šobrīd mainās straujāk nekā jebkad agrāk un nākotnē sagaidāmas būtiskas ietekmes uz ekonomiskajiem un sociālajiem procesiem, kā arī uz dabas daudzveidību. Lai nodrošinātu iespējami visu vajadzību sabalansētu līdzās pastāvēšanu, nepieciešami dažāda līmeņa lēmumi un praktiska rīcība no valdības, pašvaldību un biznesa sektoriem, kā arī mājsaimniecību un indivīdu līdzdalība."

Pozitīvs piemērs atbildīgai saimniekošanai ir dabīgais minerālūdens "Mangaļi", kas turpmāk pildīs minerālūdeni EcoForma pudelēs, kuru ražošanā izmanto līdz pat par 75 tonnām mazāk plastmasas. Tās ir vieglākas, līdz ar to tiek samazināts CO2 izmešu apjoms to ražošanā un produkcijas loģistikā. Projekta iniciatori cer, ka arvien vairāk organizāciju un iedzīvotāju mainīs savus paradumus, lai sekmētu vides saudzēšanu.

Sargāsim vērtīgos saldūdens resursus

Mangaļi dabas fonda eksperti norāda, ka šobrīd patiesos pārmaiņu apmērus dabā vēl ir grūti noteikt, tāpēc ir izvēlēti pieci simboli no dažādām sugām, kas sniegs ieskatu, kā mūsu saimnieciskā darbība un klimatiskās pārmaiņas ietekmēs mūsu saldūdens resursus.

Ziemeļu upespērlene ir tūkstošiem gadu sena suga, kuras pastāvēšana Latvijas upēs ir apdraudēta, jo, kā norāda Latvijas Dabas muzeja speciālists un Mangaļi dabas fonda eksperts Edgars Dreijers, tai ir nepieciešams tīrs upes ūdens, bet tās kāpura attīstībai - lašveidīgās zivis, kuru populācija pēdējos gados ir būtiski samazinājusies.

Zaļo upjuspāri var ietekmēt globālā sasilšana, kas izraisa ne tikai gaisa, bet arī saldūdens temperatūras celšanos. Entomologs un Mangaļi Dabas fonda eksperts Voldemārs Spuņģis norāda, ka paaugstinoties ūdens temperatūrai, tajā samazinās izšķīdušā skābekļa koncentrācija un kukaiņi, tostarp arī zaļās upju spāres kāpuri, var slāpt.

Lai Dortmaņa lobēlija izdzīvotu, tai ir nepieciešams tīrs, dzidrs saldūdens ar labu gaismas caurlaidību bez straujām ūdens līmeņa maiņām. Latvijas Dabas muzeja speciāliste un Mangaļi dabas fonda eksperte Laura Grīnberga norāda, ka cilvēka bezatbildīgas rīcības dēļ notiek paātrināta ūdenstilpņu aizaugšana un piesārņošana, kas veicina tās izzušanu. Pēdējo simts gadu laikā tā izzudusi jau vismaz 25 Latvijas ezeros.

Eiropas ūdrs katru dienu apēd tik daudz barības, ko var salīdzināt ar 15% no tā svara. Apmēram pusi no šīs barības sastāda zivis. Turklāt, vēsā laikā medījot ūdenī, ūdram ik pēc 10-15 minūtēm jāizžāvē kažoks, vārtoties, purinoties un uzlaizot lieko ūdeni, lai tā ķermenis neatdzistu. Mangaļi dabas fonda eksperts un biologs Jānis Ozoliņš atzīst, ka upju piesārņotības dēļ, kas rodas no notekūdeņiem vai toksiskiem izmešiem atmosfērā, ūdra organisms strauji uzkrāj indīgās vielas, kas rada augšanas, attīstības un vairošanās traucējumus - atzīst.

Košais zivju dzenītis liecina par apkārtējās ekosistēmas veselīgumu, tīrajiem ūdeņiem un zivju pārbagātību. Ornitologs un Mangaļi dabas fonda eksperts Rolands Lebuss norāda, ka eko sistēmas pārmaiņu dēļ zivju samazinājums var ietekmēt zivju dzenīša paradumus, jo tam ir nepieciešami zivīm bagāti ūdeņi. Grūti iedomāties, ka šis skaistais putns vairs nebūtu sastopams Latvijā, bet tā skaits var ievērojami samazināties vietās, kur būs maz zivis, ja cilvēki turpinās piesārņot dabas resursus un nedomās par ekosistēmas veselīgumu.

Vairāk informācijas lasiet Mangaļi dabas fonds un Pasaules Dabas Fonds mājas lapās: www.mangali.lv/lv/dabasfonds  un www.pdf.lv  .

Projekta interaktīvs infografiks: Mangaļi dabas fonda mājas lapā www.mangali.lv/lv/dabasfonds .

Videoversija: http://ejuz.lv/dabasfonds.

Mangaļi dabas fonds

Mangaļi dabas fonds ir izveidots pēc dabīgā minerālūdens "Mangaļi" iniciatīvas, sadarbojoties ar vadošajiem Latvijas vides ekspertiem. Šī projekta ietvaros ir iesaistījušies dabas pētnieki – entomologs Voldemārs Spuņģis, malakologs Edgars Dreijers, botāniķe Laura Grīnberga, ornitologs Rolands Lebuss un biologs Jānis Ozoliņš. Fonda mērķis ir rūpēties par Latvijas ūdeņu tīrības un dzidruma saglabāšanu, kā arī augu daudzveidību un saudzēšanu.

Mangaļi dabas fonda lielākie līdz šim realizētie vides projekti: "Liec upē akmeni" kopā ar vides ekspertu Andri Urtānu, kura ietvaros pēc inovatīvas metodes tika veicināta upju straujtece Latvijas reģionos; kopā ar Pasaules Dabas Fondu Papes dabas parka projekts un sadarbībā ar "Dabas retumu krātuve" Latvijas strautu un avotu apzināšana projektā "Latvijas ūdenszīmes".

Informāciju sagatavoja Inese Ozoliņa

AgroPols

x

Paroles atgadināšana