Viedokļi

"Latvijas piens": Koncentrēšanās uz industriālo produktu ražošanu bija kļūda

Jelgavas piena rūpnīca "Latvijas piens" mainīs attīstības stratēģiju, atsakoties no līdzšinējās pārlieku lielās koncertēšanās uz industriālajiem produktiem, tā vietā dubultojot zīmola "Trikāta" sieru ražošanu, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

"Latvijas pienu" savulaik dibināja trīs piensaimnieku kooperatīvi. Šogad augustā viens no tiem izstājās, tomēr drīz pēc tam uzņēmumam izdevās piesaistīt kooperatīvu "Latraps", kurš ienāca uzņēmumā ar viena miljona eiro investīcijām. Kāda patlaban ir finansiālā situācija - ko rāda pirmā pusgada aplēses?

Pirmais pusgads ir ar zaudējumiem, un septembris droši vien būs pirmais mēnesis, kad uzņēmums šogad būs "plusos". Tas izdevies, samazinot nevajadzīgos posteņus, ieviešot jaunus instrumentus, kas palīdzēs sekot finanšu plūsmai, kā arī rūpīgi pārskatām ražošanas plānošanu, to pielāgojot katras dienas situācijai. Pastiprināti sekojam, kas notiek biržās ar industriālo produktu cenām, jo tie patlaban ir rūpnīcas pamatprodukti. Kopumā situācija uzlabojas, turklāt, pateicoties "Latrapa" ienākšanai, stabilizējās ne tikai finansiālā, bet arī emocionālā situācija. "Latraps" ir izcils uzņēmums ar ļoti augstu reputāciju, un tas tirgū ir ārkārtīgi svarīgs faktors.

Kā izlietosiet "Latrapa" investēto miljonu?

Tas tiks novirzīts investīcijām jaunā noliktavā un iekārtu iegādei "Sniega bumbu" ražošanā.

Kāds patlaban ir "Latvijas piens" produktu portfelis un cik liels tajā ir industriālo produktu īpatsvars?

Patlaban 85% portfeļa veido industriālais krējums, sūkalas un vājpiena koncentrāts, kā arī "Mocarellas" siera izejviela "Cagliata"siers, bet pārējie 15% ir zīmola "Trikāta" sieri. Tomēr šo proporciju noteikti mainīsim - uzņēmuma stratēģija turpmāk būs pakāpeniska proporciju maiņa, aizvien vairāk paplašinot zīmolu sieru daļu. Ir pilnīgi skaidrs, ka nedrīkst strādāt ar tik lielu industriālo produktu īpatsvaru. Uzņēmuma finansiālie mīnusi līdz šim lielākoties bija tieši tāpēc, ka akcents tika likts uz industriālo produkciju. Tiesa, pērn šo produktu cenas biržā bija lieliskas, bet šogad diemžēl vairs tā nav. Līdz ar to līdzšinējā stratēģija atgādina balansēšanu uz vienas kājas, bet turpmāk "otra kāja" būs zīmola sieri. Ideālā veidā proporcijas būtu 50:50, bet skaidrs, ka nākamgad mērķis ir zīmolu sieru īpatsvaru palielināt vismaz līdz 25%-30%.

"Latvijas piena" maksātās piena iepirkuma cenas patlaban vienas no zemākajām, ap 20 eirocentiem par litru. Vai zemnieki tomēr pilda saistības un nodod rūpnīcai pienu?

Jā, nav nekāds noslēpums, ka norēķināmies ar cenu, kas ir viena no zemākajām tirgū. Tas tādēļ, ka esam jauns uzņēmums - iekārtas ir jaunas, tām ir lielas amortizācijas izmaksas, tādēļ piena cena ir tāda, kāda nu tā ir. Dienā pieņemam ap 200 tonnām piena, un esam ar zemniekiem vienā laivā - viņi, protams, nav iepriecināti par situāciju, bet pienu joprojām nodod, par ko esam pateicīgi.

Cik produkcijas realizējat vietējā tirgū un cik aiziet eksportam?

Latvijas tirgū uzņēmumam patlaban ir 15% siera tirgus daļas. Eksports industriālo produktu jomā veido 98%, savukārt patēriņa produktu jomā - 17%. Eksportējam uz Lietuvu, Igauniju, Slovākiju, Lielbritāniju, Izraēlu, Ukrainu, Vāciju. Jāatzīst, ka Vācijas vai Holandes tirgos ļoti grūti iekļūt, jo tur pašiem ir spēcīga sieru ražošanas industrija. Tādēļ vairāk strādājam Skandināvijas virzienā, kur lielākais veiksmes stāsts izvēršas Zviedrijā. Šajā valstī pieprasa ar "Trikātas" zīmolu ražoto" Edam" un "Gouda" sieru, kā arī "Sniega bumbas".

Kā ir ar Ukrainas tirgu, vai sadarbības partneri norēķinās laicīgi?

Ukrainā strādājam ar vienu izplatītāju, un politiskās situācijas dēļ pasūtījumi pagaidām nav intensīvi. Tomēr arī problēmu ar norēķiniem nav, jo strādājam ar priekšapmaksu.

"Latvijas pienam" līdz šim nav izdevies iegūt sertifikātu startam Krievijas tirgū. Vai, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, turpināsiet centienus sertifikātu tomēr iegūt?

Noteikti plānojam strādāt pie Krievijas sertifikāta iegūšanas, jo neesam ne ar ko sliktāki par pārējiem Latvijas uzņēmumiem, kam šāds sertifikāts jau ir. Rūpnīca sāka darbu 2012.gadā, tikmēr pēdējā Krievijas inspektoru vizīte Latvijā bija gadu iepriekš, tā ka nepaguvām šo sertifikātu saņemt. Sertifikāts ir ārkārtīgi nepieciešams, tas derēs arī Baltkrievijas un Kazahstānas tirgos, kas ir kopējā muitas ūnijā ar Krieviju. Tiklīdz situācija normalizēsies un inspektori ieradīsies Latvijā, nekavējoties aicināsim viņus uz rūpnīcu.

Tikmēr patlaban svarīgākais ir atbalsts zemniekiem. Līdz šim valsts atbalstā novirzījusi sešus miljonus eiro, un valdība apsolījusi, ka novirzīs naudu vēl. Jo Krievijas embargo dēļ piensaimniekiem klājas ārkārtīgi grūti, turklāt zemnieki ir ne tikai "Latvijas piens" līdzīpašnieki, bet arī piegādātāji. Ja saimniecības apturēs ražošanu un nebūs piena, visi nogrimsim vienādi.

INFORMĀCIJAI

"Latvijas piena" īpašnieki ir piensaimniecības kooperatīvs "Trikāta KS" ar 48% kapitāldaļu, graudkopības kooperatīvs "Latraps" ar 33% kapitāldaļu un piensaimnieku kooperatīvs "Dzēse" ar 19% kapitāldaļu.

Pērn "Latvijas piena" apgrozījums bijis 37,21 miljons eiro salīdzinājumā ar 25,89 miljoniem iepriekšējā gadā. Uzņēmums pērn izkļuvis no iepriekšējā gada 1,34 miljonu zaudējumiem un strādājis ar 823 804 eiro peļņu.

Anita Skudra uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amatā stājusies 20.augustā, nomainot Raimondu Freimani. Līdz tam viņa bija koncerna "NP Foods" komercdirektore Baltijas valstīs, bet pirms tam strādājusi "Statoil Fuel&Retail Latvia" par mazumtirdzniecības reģionu vadītāju.