Viedokļi

Eksperti: Piena tirgus problēma - produktu vienveidība un aizvietojamība

Viena no Latvijas piena tirgus lielākajām problēmām ir produktu vienveidība un ar importu neaizstājamu produktu trūkums, ko varētu risināt ar subsīdiju piešķīrumu galvenokārt uz eksportu orientētiem inovatīviem pārstrādes uzņēmumiem.

Tā trešdien, 30. martā, secināts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Kā sēdē atzina Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, Latvijas iekšējam piena tirgum raksturīga pārāk liela produktu vienveidība un aizstājamība. Apmēram 24% no saražotā piena tiek izvests, un kopumā piena produktu eksporta struktūrā līdz 65% ir mazapstrādāti piena produkti, līdz ar to pārstrādei būtu jāspecializējas uz augstākas pievienotās vērtības vai nišas produktu ražošanu, kā arī aktīvāk jāapgūst jauni eksporta tirgi.

"Latvijā jau tā patērē uz pusi mazāk piena produktu nekā kaimiņvalstīs, tikmēr veikalos plaši pieejams tieši tāds pats biezpiens, jogurts, kefīrs kā lietuviešu vai igauņu ražotais, tikai citā iepakojumā un - par mazāku cenu. Praktiski visi Latvijas produkti ir aizstājami ar importu, un ir ļoti maz inovatīvu produktu, kurus neražotu kaimiņvalstīs," sacīja Ābrama.

Pēc viņas sacītā, minētās problēmas piena pārstrādē liecinot, ka līdz šim nozarē ieguldītās subsīdijas nav nesušas gaidīto rezultātu.

"Atbalstos tiek dalīti miljoni, bet nekas pa šiem gadiem īsti nav uzlabojies. Aicinu Zemkopības ministriju, lemjot par atbalsta sadali, raudzīties, lai būtu labāka izsekojamība - lai nauda tiek ieguldīta pārstrādē, kas ražo patiešām inovatīvus un atšķirīgus produktus," sacīja Ābrama.

Arī komisijas vadītājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) aicināja atbildīgo ministriju pārskatīt atbalsta nosacījumus, aktīvāk subsidējot gan pārstrādes uzņēmumu modernizēšanos, gan to dalību starptautiskās izstādēs.

"Valstij jānāk pretī pārstrādes nozarei, aktīvāk atbalstot dalību izstādēs, palīdzot aizvest pirmās produktu partijas uz jauniem tirgiem. Tāpat vajadzētu pārskatīt arī atbalsta nosacījumus, ļaujot lielajiem uzņēmumiem vairāk un aktīvāk izmantot Eiropas fondus," sacīja Naudiņš.

Savukārt Armands Krauze (ZZS) atzina, ka sarežģītajā situācijā pārstrādātājiem būtu jāspecializējas uz bioloģisko produktu ražošanu, savukārt zemniekiem attiecīgi jāpārorientējas uz bioloģisku saimniekošanu.

"Latvijā divas trešdaļas no zemes ir zālāju platības, kas nav piemērotas graudu vai dārzeņu ražošanai, bet ideāli der pienkopībai vai gaļas liellopu audzēšanai. Varbūt zemniekiem ir vērts pievērsties bioloģiskajai saimniekošanai, kas arī pārstrādei ļautu ražot augsti kvalitatīvus, visā Eiropā ļoti pieprasītus produktus," sacīja Krauze.

Saeimas komisijā deputāti tika iepazīstināti ar domnīcas "Certus" pētījumu par piena nozari, ko izstrādājis Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta ekonomists Andris Miglavs (sk. rakstu).