Apstiprināta ar

Ministru kabineta

2007.gada ##.septembra

rīkojumu Nr.##

 VALSTS CUKURA NOZARES RESTRUKTURIZĀCIJAS PROGRAMMA

Rīga, 2007. gads

 

Saturs

Dokumentā lietotie saīsinājumi 4

1.     Preambula. 5

2.     Kopsavilkums. 6

2.1.      Programmas mērķu un pasākumu kopsavilkums. 6

2.2.      Pasākumu izmaksu un finansēšanas intervences kopsavilkums. 6

2.3.      Pasākumu īstenošanas laika grafiku kopsavilkums. 7

3.     Cukura nozares un ar to saistītā reģiona raksturojums. 8

3.1.      Nozares vispārējs raksturojums. 8

3.2.      Cukura nozares reģiona definēšana. 8

3.3.      Cukura nozares reģiona raksturojums un ar cukura nozares restrukturizāciju saistīto problēmu analīze  10

3.3.1.       Sabiedriskās infrastruktūras bojājumi 10

3.3.2.       Vides problēmu aktualizēšanās. 11

4.     Programmas mērķis un pasākumi tā īstenošanai 13

4.1.      Dažādošanas atbalsta pasākums. 13

4.1.1.       Pasākuma juridiskais pamats. 13

4.1.2.       Pasākuma mērķis. 13

4.1.3.       Aktivitātes. 13

4.1.4.       Attiecināmās izmaksas. 14

4.1.5.       Pasākuma īstenošanas vieta. 14

4.1.6.       Pasākuma realizācijas termiņš. 14

4.1.7.       Atbalsta pretendenti 14

4.1.8.       Atbalsta veids, apmērs. 14

4.1.9.       Atbalsta saņemšanas kritēriji 15

4.1.10.     Pasākuma atbilstība cukura ražošanas restrukturizācijas plāniem.. 16

4.1.11.     Atbilstība Latvijas lauku attīstības politikai 16

4.1.12.     Saistība ar citiem pasākumiem.. 16

4.1.13.     Finanšu resursi 17

4.2.      Papildu dažādošanas atbalsta pasākums. 18

4.2.1.       Pasākuma juridiskais pamats. 18

4.2.2.       Pasākuma mērķis. 18

4.2.3.       Atbalsta pretendenti 18

4.2.4.       Atbalsta veids, apmērs. 18

4.2.5.       Atbalsta saņemšanas kritēriji 18

4.2.6.       Pasākuma realizācijas termiņš. 18

4.2.7.       Pasākuma atbilstība cukura ražošanas restrukturizācijas plāniem.. 19

4.2.8.       Pasākuma atbilstība Latvijas lauku attīstības politikai 19

4.2.9.       Saistība ar citiem pasākumiem.. 19

4.2.10.     Finanšu resursi 19

5.     Pasākumu īstenošanas laika grafiks. 20

6.     Finanšu plāns. 21

Dokumentā lietotie saīsinājumi

CSP - Centrālās statistikas pārvalde

ELVGF - Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonds

ES –Eiropas Savienība

LAD - Lauku atbalsta dienests

LVAEI – Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts

1.    Preambula

Eiropas Savienības (turpmāk - ES) politika cukura ražošanas atbalstīšanas un tirgus aizsardzības jomā ir novedusi pie cukura pārprodukcijas, augstām cukura realizācijas cenām ES iekšējā tirgū, kas vairakkārt pārsniedza pasaules līmeni, un ierobežotām lēta cukura importa iespējām, vienlaicīgi atbalstot eksportu. Dalība Pasaules Tirdzniecības organizācijā un no tās izrietošo saistību ievērošana ir veicinājusi tirdzniecības liberalizācijas procesu ES, kā rezultātā tika veiktas būtiskas izmaiņas cukura koptirgus organizācijā. Lēmumu par cukura sektora reformu ES lauksaimniecības ministri pieņēma 2006.gada 20.februārī, kad tika apstiprināta Padomes Regula Nr.320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā un groza Regulu (EK) Nr.1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (turpmāk - Padomes Regula Nr.320/2006). Padomes Regulas Nr.320/2006 mērķis ir veicināt ES cukura ražošanas konkurētspējas paaugstināšanu nākotnē, samazinot un likvidējot neefektīvo cukura ražošanu.

Ar Padomes Regulu Nr.320/2006 tika izveidots Pagaidu restrukturizācijas fonds, kas ir daļa no Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda (turpmāk ELVGF) un kura finanšu resursus veido cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa ražotāju iemaksas. Pagaidu restrukturizācijas fondam ir trīs galvenie mērķi:

1.dot stimulu mazāk konkurētspējīgiem ražotājiem pārtraukt ražošanu;

2.      piešķirt finansējumu, lai atrisinātu sociālās un vides problēmas, kas rodas pēc cukurfabriku slēgšanas;

3.piešķirt papildu finansējumu reģioniem, ko visvairāk skārusi cukura rūpniecības restrukturizācija.

Latvijā 2006. gadā cukurbiešu pārstrādi veica divas cukurfabrikas a/s „Jelgavas cukurfabrika” un a/s „Liepājas cukurfabrika”. Ņemot vērā, ka tās abas ir nolēmušas pilnībā pārtraukt cukura ražošanu ar 2007./2008. tirdzniecības gadu, Latvijai saskaņā ar Padomes Regulas Nr.320/2006 6. un 7.pantu ir tiesības pretendēt uz papildu finansējumu reģioniem, ko visvairāk skārusi cukura rūpniecības restrukturizācija:

1)      dažādošanas atbalstu, kura pasākumi ir īstenojami cukura nozares restrukturizācijas skartajos reģionos;

2)       papildu dažādošanas atbalstu, kuru pēc dalībvalsts izvēles var piešķirt dažādošanas pasākumiem, kas paredzēti 1.punktā, vai cukurbiešu audzētājiem, kas pārtraukuši cukurbiešu audzēšanu cukura nozares restrukturizācijas skartajos reģionos.

Lai pretendētu uz šo atbalstu, saskaņā ar Komisijas regulu nr. 968/2006, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu nr. 320/2006, dalībvalstij ir jāizstrādā Valsts Cukura nozares restrukturizācijas programma.

Ņemot vērā visu iepriekšteikto, kā arī sadarbojoties uz restrukturizācijas procesā skarto teritoriju pārstāvjiem un cukurbiešu audzētāju pārstāvjiem, tika izstrādāta šī Valsts Cukura nozares restrukturizācijas programma.

 

2.    Kopsavilkums

 

Ņemot vērā cukurbiešu audzēšanai izmantoto platību ģeogrāfisko izvietojumu, kas ir koncentrēts ap abām Latvijas cukurfabrikām, šā dokumenta ietvaros izdalīts viens cukura nozares reģions, kas ietver sevī gan vietējās pašvaldības, kurās 2006. gadā notikusi cukurbiešu audzēšana pārstrādei cukurā, gan pilsētas, kurās 2006. gadā darbojusies cukurfabrika un kuras tādējādi klasificējamas kā cukura rūpniecības restrukturizācijas skartās pašvaldību teritorijas.

Cukura nozares reģions aptver: Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Liepājas, Saldus un Tukuma rajonus, tajos ietvertās vietējo pašvaldību teritorijas un Jelgavas un Liepājas pilsētas.

2.1. Programmas mērķu un pasākumu kopsavilkums

Cukura nozares valsts restrukturizācijas programmas mērķis ir radīt pamatu un definēt kārtību, kādā Latvijā ir apgūstami Pagaidu restrukturizācijas fonda Dažādošanas atbalsta un Papildus dažādošanas atbalsta līdzekļi.

Programmas ietvaros paredzēts īstenot divus pasākumus:

¨      Dažādošanas atbalsta pasākumu;

¨      Papildus dažādošanas atbalsta pasākumu.

Dažādošanas atbalsta pasākuma mērķis ir veicināt un atbalstīt cukura rūpniecības restrukturizācijas skartajos reģionos sabiedriskās infrastruktūras objektu bojājumu un vides problēmu, kuru rašanās tieši saistīta ar cukura rūpniecības darbību vai darbības pārtraukšanu, novēršanu, tādējādi veidojot pievilcīgu vidi un sakārtotu infrastruktūru cukura nozari aizstājošas saimnieciskās darbības attīstībai un sakārtojot vidi kopumā.

Papildus dažādošanas atbalsta pasākuma mērķis ir kompensēt cukurbiešu audzētājiem zaudējumus, kas saistīti ar cukurbiešu audzēšanas pārtraukšanu, lai veicinātu ražošanas pārstrukturizēšanu saimniecībās un ienākumu gūšanas iespēju saglabāšanos pārejas periodā.

2.2. Pasākumu izmaksu un finansēšanas intervences kopsavilkums

Kopumā programmas īstenošanai pieejami:	LVL 11 942 064,89
t.sk.
Dažādošanas atbalsts:	LVL 6 824 037,08
t.sk. Pagaidu restrukturizācijas fonds (75%) Latvijas valsts līdzfinansējums (25%)	LVL 5 118 027,81 LVL 1 706 009,27
Papildus dažādošanas atbalsts	LVL 5 118 027,81

 

Dažādošanas atbalsta pasākuma ietvaros atbalsta finansējums tiks piešķirts projektiem, kuri tiks realizēti cukura nozares reģiona vietējo pašvaldību lauku teritorijās un divās pilsētās (Jelgavā un Liepājā), atrisinot sabiedriskās infrastruktūras bojājumu un vides problēmas, kuru izcelsme ir tieši saistīta ar cukura nozares līdzšinējo darbību, vai ir tās restrukturizācijas sekas.

Papildu dažādošanas atbalsta pasākuma ietvaros tiks veicināta ražošanas pārstrukturizēšana un ienākumu gūšanas iespēju saglabāšanās pārejas periodā saimniecībās, kuru ienākumi līdz šim bijuši saistīti ar cukurbiešu piegādi to tālākai pārstrādei cukurā.

Visas izmaksas ir plānots veikt pēc attiecīgo pasākumu ietvaros paredzēto aktivitāšu realizācijas, bet ne vēlāk ka līdz 2011. gada 30. septembrim.

2.1. tabula. Pasākumu finansēšanas plūsma pa gadiem 2008. – 2011.g. (LVL)

2.3. Pasākumu īstenošanas laika grafiku kopsavilkums

Dažādošanas atbalsta pasākuma aktivitāšu ieviešana tiks uzsākta 2008.gadā un īstenota līdz 2010.gada 30.septembrim.

Papildu dažādošanas atbalstu cukurbiešu audzētājiem plānots īstenot 2008.gadā.

3.    Cukura nozares un ar to saistītā reģiona raksturojums

3.1. Nozares vispārējs raksturojums

Cukurbiešu ražošanas apjomus Latvijā nosaka cukura ražošanas kvota, kas Latvijai 2005. gadā tika noteikta 66,505 tūkst.t. Latvijā cukurs tiek ražots tikai no vietējām cukurbietēm, neizmantojot jēlcukuru.

Kvotu sistēma Latvijā darbojas kopš 2000. gada un tās mērķis bija sabalansēt cukura ražošanu. Šī sistēma līdz ES cukura reformai bija radījusi nosacītu stabilitāti cukurbiešu nozarē un garantētus ienākumus biešu audzētājiem un arī cukura ražotājiem.

Cukurbiešu platības līdz 2004. gadam bija stabilizējušās ap14 tūkst.ha (3.1. tabula), kas ir aptuveni 1,5% no kopējās sējplatības. Savukārt 2006. gadā, līdz ar cukurbiešu audzēšanas nosacījumu pasliktināšanos un, samazinoties cukurbiešu ražošanai lopbarības vajadzībām, tās samazinājušās gada laikā par aptuveni 15%.

 

3.1. tabula. Cukurbiešu platības, ražība un kopraža Latvijā 2000.-2006.gadā[1]

	2000	2001	2002	2003	2004	2005	2006
Platība, tūkst.ha	12,7	14,1	15,9	14,4	13,8	13,5	11,4
Ražība, cnt/ha	321,0	349,0	391,0	370,0	366,9	385,1	385
Kopraža, tūkst.t	407,7	491,2	622,3	532,4	505,6	519,9	440

 

Latvijā kopumā ar cukurbiešu audzēšanu nodarbojas 480 saimniecības 2006.gadā 383 saimniecības bija reģistrējušās cukurbiešu piegādes līgumus ar cukurfabrikām a/s „Jelgavas cukurfabrika” vai a/s „Liepājas cukurfabrika” par cukurbiešu piegādi tālākai to pārstrādei cukurā.

Latvijā 2006. gadā darbojās divas cukurfabrikas – a/s „Jelgavas cukurfabrika”, kas atradās Jelgavas pilsētā un a/s „Liepājas cukurfabrika”, kas atradās Liepājas pilsētā. A/s „Jelgavas cukurfabrika” cukura ražošanas kvota 2006./2007. tirdzniecības gadā bija 38 055,55 t. Rūpnīcai bija nozīmīga loma Jelgavas iedzīvotāju nodarbinātības nodrošināšanas jomā, rūpnīcā tika nodarbināti 302 cilvēki. A/s „Jelgavas cukurfabrika” iepirka cukurbietes no Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Rīgas un Valmieras rajoniem, rūpnīcas cukurbiešu pārstrādes jauda 2958 tonnas/dn.

A/s „Liepājas cukurfabrika” cukura kvota 2006./2007. tirdzniecības gadā bija 22 703,42 t. Rūpnīcai bija nozīmīga loma darba vietu nodrošināšanas jomā Liepājas pilsētā, rūpnīcā tika nodarbināti 227 cilvēki. A/s „Liepājas cukurfabrika” cukurbietes pārstrādei iepirka no Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Liepājas, Saldus, Tukuma un Rīgas rajoniem, rūpnīcas cukurbiešu pārstrādes jauda 2500 tonnas/dn.

3.2. Cukura nozares reģiona definēšana

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datiem, 2006. gadā cukurbietes Latvijā audzētas 15 rajonos, to skaitā tālākai pārstrādei cukurā – 8 rajonos: Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Liepājas, Rīgas, Saldus, Tukuma un Valmieras rajonos.

 

3.2. tabula. Cukurbiešu iepirkums pārstrādei 2006.gados (tūkst.t) ^[2]

 

3.2. tabulā sniegtie dati par cukurbiešu iepirkuma teritoriālo sadalījumu rāda, ka 99% visu cukurbiešu iepirktas no rajoniem, kas atrodas Latvijas dienvidrietumos, kur izvietotas arī Latvijas cukura ražotnes – Jelgavas un Liepājas cukurfabrikas. No tabulas datiem redzams, ka visvairāk cukurbietes tika iepirktas Bauskas, Jelgavas un Dobeles rajonos, mazāk no Tukuma, Liepājas un Saldus rajonos. Cukurbiešu iepirkums no Rīgas un Valmieras rajoniem vērtējams kā nenozīmīgs. No šīm teritorijām pārstrādei iepirkto cukurbiešu apjoms nesasniedz 1% no kopējā iepirkuma apjoma, līdz ar to tiek pieņemts, ka Rīgas un Valmieras rajonos ietilpstošajām teritorijām nav nodarīti vērā ņemami zaudējumi sakarā ar cukura nozares restrukturizāciju Latvijā.

3.1. attēls. Cukura nozares reģiona izvietojums Latvijas kopējā teritorijā

Lai raksturotu problēmas cukura rūpniecības restrukturizācijas skartajās teritorijās, tās apvienotas vienā cukura nozares reģionā (skatīt 3.1. attēlu).

Cukura nozares reģions – vietējo pašvaldību teritorijas, kurās 2006.gadā notikusi cukurbiešu audzēšana pārstrādei cukurā, kā arī 2 pilsētas, kurās notikusi cukurbiešu pārstrāde cukurā. Šā dokumenta ietvaros cukura nozares reģionā ietilpst Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Liepājas, Saldus un Tukuma rajoni, tajos ietilpstošās vietējo pašvaldību teritorijas, kā arī Jelgavas un Liepājas pilsētas. Cukura nozares reģions definēts Dažādošanas atbalsta pasākumu īstenošanai un administrēšanai.

3.3. Cukura nozares reģiona raksturojums un ar cukura nozares restrukturizāciju saistīto problēmu analīze

3.3. tabulā sniegts vispārējs Cukura nozares reģiona raksturojums, kurā atklāta reģiona teritoriju atkarība no cukura nozares.

3.3. tabula. Cukura nozares reģiona vispārējs raksturojums, 2006. gads

Rādītāji	Rezultāts 2006. gadā
Rajoni, kuros reģistrēta cukurbiešu audzēšana pārstrādei	Bauskas rajons, Dobeles rajons, Jelgavas rajons, Liepājas rajons, Saldus rajons un Tukuma rajons.
Cukurbiešu kopējā deklarētā platība (ha)	11 387,8
Pagastu skaits, kuros 2006. gadā izvietotas pārstrādei paredzēto cukurbiešu audzēšanas platības	82
Cukura audzētāju skaits, kuriem noslēgts līgums par cukurbiešu piegādi pārstrādei	383
Cukurbiešu apjoms (tonnas), kas minēts cukurbiešu piegādes līgumos	416 586,4
Pārstrādei reāli pārdoto cukurbiešu apjoms (tonnas)	413 067,9
Cukura pārstrāde 2006. gadā	a/s „Jelgavas cukurfabrika” adrese: Jelgava, Cukura iela 22, LV-3000; a/s „Liepājas cukurfabrika” adrese: Liepājā Grīzupes ielā 2, LV 3401
Cukura pārstrādē strādājošo skaits	529

 

Kopumā ar cukura nozari saistītās problēmas iespējams iedalīt divās grupās:

¨      Cukura nozares darbības rezultātā radušies sabiedrisko infrastruktūras objektu (ceļu un pārvadu) bojājumi;

¨      Ar cukura nozares darbības pārtraukšanu saistīto vides problēmu aktualizēšanas.

3.3.1.      Sabiedriskās infrastruktūras bojājumi

Pagastu, novadu un lauku teritoriju ceļu (pārvadu) bojājumi

Cukurbietes no saimniecībām Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Liepājas, Saldus un Tukuma rajonos uz cukurfabrikām Jelgavas un Liepājas pilsētās galvenokārt tika nogādātas pa autoceļiem, izmantojot lieljaudas transportu, tādējādi radot papildus slogu uz reģiona autoceļiem ar grants segumu, padarot tos grūti izbraucamus un būtiski bojājot lauku ceļu kvalitāti. Cukura nozares ietekme uz ceļiem ar grants segumu īpaši uzsverama tāpēc, ka cukurbiešu raža Latvijā tiek novākta un piegādāta cukurfabrikām jau vēlā rudenī (septembra beigas, oktobris, novembris), kad lieljaudas tehnikas pārvietošanās pa ceļiem ar grants segumu, papildus nelabvēlīgajiem laika apstākļiem (lietus un slapjš sniegs), kādi raksturīgi rudens mēnešiem, atstāj īpaši smagas sekas uz ceļa nesošajām kārtām un bojā to kvalitāti.

3.3.2.      Vides problēmu aktualizēšanās

3.3.2.1. Aizsargdambja atjaunošana un apkārtējās vides sakārtošana

Latvijas valsts meliorācijas projektēšanas institūts pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā veica Jelgavas pilsētas Lielupes labā krasta aizsargdambja posmā no dzelzceļa līnijas līdz Rīgas ielai projektēšanu. Izstrādātais projekts tika apstiprināts 20.09.1985. Latvijas PSR Celtniecības lietu komitejā un saskaņā ar to 1987.gadā tika uzsākta aizsargdambja būvniecība (dambis fiksēts topogrāfiskās uzmērīšanas materiālos). Tika nojauktas dambja trasē esošās mājas, savestas rievsienas krastu stiprināšanai, sākta dambja uzbēršana. Projektētā dambja augstuma atzīme bija +5,10 m, un tas bija paredzēts 114 ha lielas teritorijas aizsardzībai no applūšanas.

Tomēr aizsargdambja būvēšana netika pabeigta, jo Jelgavas pilsētas Tautas deputātu padomes valde 18.03.1994. pieņēma lēmumu Nr.122 “Par zemes iznomāšanu Jelgavas Cukurfabrikai defekāta kraujlaukuma ierīkošanai”, ar kuru tika nolemts iznomāt zemes gabalu 3,5 ha platībā starp Cukura ielu, veco Rīgas ielu un Lielupi a/s „” Jelgavas cukurfabrika” defekātu kraujlaukuma ierīkošanai. Kraujlaukuma ierīkošanai bija izstrādāts un saskaņots projekts (Pilsētas galvenā arhitekta 14.09.1992.saskaņojums Nr.232), kurā paredzēta Lielupes labā krasta teritorijas daļas nosusināšana, labiekārtošana un pretplūdu dambja posma izbūve atbilstoši pilsētas ģenplāna koncepcijai.

Uzsākot defekātu kraujlaukuma būvniecību, agrāk izbūvētā aizsargdambja daļa tika norakta. 1998.gadā tika izstrādāts projekts defekātu kraujlaukuma paplašināšanai un teritorijas labiekārtošanai Peldu ielas rajonā (Pilsētas galvenā arhitekta 24.09.1998.saskaņojums Nr.170), kurā kraujlaukuma virsmas atzīme pēc augsnes izlīdzināšanas virs defekāta slāņa bija plānota +4,80 m, kas reizē nodrošinātu teritorijas pasargāšanu no plūdiem.

Ņemot vērā a/s “Jelgavas Cukurfabrika” darbības pārtraukšanu, netika pabeigta defekāta laukumu izveidošana līdz plānotai virsmas atzīmei +4,80. Šobrīd teritoriju Lielupes krastā (platība ~ 30 ha) virmas atzīmes ir robežās no 0,88 līdz 5.4 (pie Cukurfabrikas uzbērtajiem biešu kraujlaukumiem).

Šo teritoriju tālāka izmantošana un iekļaušana apkārtējā pilsētvidē ir realizējama tikai apbrīvojot tās no defekāta slāņa (vietām norokot pat 4 un vairāk metrus virsējā slāņa) un atrisinot pretplūdu pasākumus – tas ir atjaunojot aizsargdambi posmā no dzelzceļa līnijas līdz Rīgas ielai. Teritorija, kurā atradās dambis un, kur plānota tā atjaunošana, ir pašvaldības īpašums, kas ir reģistrēts Zemesgrāmatā.

3.3.2.2.Sanešu slāņa likvidēšana Lielupē

Saskaņā ar 2002.gada 14.augustā sastādīto ūdenslīdēju apsekošanas aktu noskaidrots, ka pie a/s “Jelgavas Cukurfabrika” notekūdens ieplūdes vietas Lielupes labā krasta akvatorijā ir izveidojies 12 480 m² liels vidēji mīksta māla ezers, kas radies iepludinot Lielupē notekūdeņus no a/s „Jelgavas cukurfabrika” piederošiem cukurbiešu priekšattīrīšanas dīķiem. Sanešu slāņa biezums ir no 0,1m līdz 1,5 m. Māls, kas nogulsnējies ūdenstilpnē, aizņem apmēram 5 040 m² platību un tā slāņa biezums ir no 0,5 līdz 1,0 m. Notekūdeņu ieplūdes vieta un Lielupes akvatorijs ir stipri pielūžņoti ar celtniecības atkritumiem un augu sakneņu salām. Šobrīd Jelgavas dome ir pasūtījusi grunts paraugu noņemšanu Lielupes gultnē un to testēšanu akreditētā laboratorijā uz smagajiem metāliem (Pb, Zn, Ni, Cd, As, Hg, Cr, Cu). Līdz ar upes gultnes tīrīšanu nepieciešams veikt Lielupes labā krasta starp tiltiem ainavisko sakārtošanu, paredzot pretplūdu pasākumu realizāciju un kvalitatīvas publiskās ārtelpas izveidošanu.

3.3.2.3. Ūdenssaimniecību objektu sakārtošana Liepājas rajonā

A/s „Liepājas cukurfabrika” tehniskajām vajadzībām kopš 1933. gada izmanto ūdeni no Tosmares ezera ap 550 000 m³ gadā. 1967. gadā kardināli tika pārveidota tolaik pastāvošā tehniskā ūdens apgādes sistēma, kas ietilpst kopējā Liepājas pilsētas un Grobiņas pagasta ūdenssaimniecības sistēmā. Kā nozīmīgākie tehniskā ūdens patērētāji sistēmā tika iekļauti a/s „Liepājas cukurfabrika” un a/s „Liepājas metalurgs”, ņemot vērā abu rūpniecisko objektu rīcībā esošās ražošanas jaudas.

A/s „Liepājas cukurfabrika” rīcībā esošo ražošanas jaudu noslodze kopš cukura kvotu ieviešanas 2000. gadā nav bijusi pilnīga. Līdz ar to komplicētajā Liepājas pilsētas un Grobiņas pagasta kopīgajā ūdensapgādes sistēmā, kurā savstarpēji saistītas dabiskās ūdensteces, būves, ūdens krājbaseini un Tosmares un Liepājas ezeri, tika novērots ūdens pārpalikums, kas izpaudās kā apkārtējo platību pārplūšana.

2000. gadā SIA ”Melio” speciālisti, veicot izpēti pēc Liepājas pilsētas Domes pasūtījuma „Liepājas pilsētas Zaļās birzs rajona virszemes ūdeņu novadīšanas sistēmu rekonstrukcijas projekta priekšlikumu izstrāde”, secināja, ka a/s „Liepājas Cukurfabrika” saimnieciskā darbība negatīvi ietekmē dabisko virszemes ūdens novadīšanu jūrā, tādējādi pastiprinot apkārtējo platību (Jaunā pasaule, teritorijas ap Ālandi, Kalējupīti, Melno upīti, Tosmares ezeru, Liepājas ezeru un Cimdeniekos) applūšanu, pārpurvošanos un apgrūtinot efektīvu teritorijas izmantošanu.

Veicot Liepājas cukurfabrikas restrukturizāciju, saskaņā ar „A/s „Liepājas cukurfabrika” cukura ražošanas restrukturizācijas plānu” paredzēts demontēt sūkņu staciju, iekārtas un pievadus ūdens ņemšanai no Tosmares ezera. Ņemot vērā, ka a/s „Liepājas cukurfabrika” ir iesaistīta kopējā Liepājas pilsētas un Grobiņas pagasta ūdenssaimniecības sistēmas darbībā, var rasties vēl lielāki draudi augstāk minēto teritoriju applūšanai. Turklāt a/s „Liepājas cukurfabrika” tehniskā ūdensapgāde un lietus ūdeņu novadīšana ir cieši saistīta ar a/s „Liepājas Metalurgs”, kura darbības nodrošināšanai ir izbūvēta dambju un slūžu sistēma, kas uzstādina ūdens līmeni Liepājas ezerā.

Lai sakārtotu šo jautājumu ir nepieciešams izpētīt un aprakstīt Liepājas pilsētas un Grobiņas pagasta ūdenssaimniecības principiālo shēmu, ievērtējot gan ūdens patēriņa samazināšanos, gan arī Liepājas ezera līmeņu režīmu. Darbs uzticams augstas klases inženieriem hidrotehniķiem. Jāveic visas teritorijas un hidrotehnisko būvju detalizēta izpēte, inventarizācija un projektēšanas darbi, kas paredzētu veco hidrotehnisko būvju rekonstrukciju (slūžas, zemteka, sūkņu stacijas, kanāli, upju gultnes, dambji) un vajadzības gadījumā jaunu būvju ierīkošanu.

4.    Programmas mērķis un pasākumi tā īstenošanai

Cukura nozares valsts restrukturizācijas programmas mērķis ir radīt pamatu un definēt kārtību, kādā Latvijā ir apgūstami Pagaidu restrukturizācijas fonda Dažādošanas atbalsta un Papildu dažādošanas atbalsta līdzekļi.

Programma paredz divu pasākumu īstenošanu:

1)      Dažādošanas atbalsta pasākums, kura aktivitātes ir īstenojamas cukura nozares reģiona ietilpstošajās teritorijās, atrisinot problēmas, kuru izcelsme ir saistīta gan ar cukura nozares līdzšinējo darbību, vai ir tās restrukturizācijas sekas;

2)      Papildu dažādošanas atbalsta pasākums, kura ietvaros tiktu veicināta ražošanas pārstrukturizēšana un ienākumu gūšanas iespēju saglabāšanās saimniecībās, kuru ienākumi līdz šim bijuši saistīti ar cukurbiešu piegādi to tālākai pārstrādei cukurā.

4.1. Dažādošanas atbalsta pasākums

4.1.1.   Pasākuma juridiskais pamats

Pasākums tiek īstenots saskaņā ar:

1)      Padomes Regulas Nr. 320/2006 ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā un Groza Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu 6. panta 1. punktu;

2)      Padomes 2005. gada 20. septembra Regulas Nr.1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) 52. panta (b) (ii) punktu un 56. pantu (turpmāk – Padomes Regula Nr.1698/2005);

3)      Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.-2013. gadā IV. nodaļas C.4. apakšnodaļas 62. punktu.

4.1.2.   Pasākuma mērķis

Veicināt un atbalstīt cukura rūpniecības restrukturizācijas skartajā reģionā to infrastruktūras objektu bojājumu un vides problēmu novēršanu, kuru rašanās tieši saistīta ar cukura rūpniecības darbību vai darbības pārtraukšanu, tādējādi veidojot pievilcīgu vidi cukura nozari aizstājošas saimnieciskās darbības attīstībai un sakārtojot vidi kopumā.

4.1.3.   Aktivitātes

Šī pasākuma ietvaros paredzēts īstenot divas aktivitātes:

Aktivitāte 1 - atbilstoši Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.-2013.gadā paredzētās aktivitātes:

1.1.1.1.apkārtējās vides labiekārtošana un vides bojājumu novēršana, kas veidojušies cukura rūpniecības restrukturizācijas rezultātā;

1.1.1.2.ūdenssaimniecības objektu sakārtošana, kas var aktualizēties pārtraucot cukurfabriku darbību.

Aktivitāte 2 - atbilstoši Padomes Regulas Nr.1698/2005 3.asij:

1.1.1.3.pagastu pašvaldību ceļu, ielu un ar to saistītās infrastruktūras (caurtekas) rekonstrukcija.[L1] 

4.1.4.   Attiecināmās izmaksas[L2] 

Aktivitāte 1 – izmaksas, kas saistītas ar apkārtējās vides bojājumu novēršanu un labiekārtošanu, kā arī ūdenssaimniecības objektu sakārtošanu, t.sk. būvniecības un rekonstrukcijas izmaksas, izpētes, tehniskās projektēšanas un projekta sagatavošanas izmaksas.

Aktivitāte 2 – izmaksas, kas tieši saistītas ar bojātas infrastruktūras atjaunošanu, t.sk. rekonstrukcijas, tehniskās projektēšanas un projekta sagatavošanas izmaksas.

4.1.5.   Pasākuma īstenošanas vieta

4.1.5.1.Aktivitāte 1

Liepājs un Jelgavas pilsētu administratīvās teritorijas un tām pieguļošās pagastu pašvaldības[L3] .

4.1.5.2.Aktivitāte 2

Cukura nozares reģionā ietilpstošo vietējo pašvaldību lauku teritorijas.

4.1.6.   Pasākuma realizācijas termiņš

Pasākuma aktivitāšu ietvaros iesniegto projektu realizāciju ir plānots pabeigt līdz 2010. gada 30. septembrim.

Projektu iesniegšana un realizācija notiks divās kārtās:

·      līdz 2009. gada 30. septembrim – 1. kārta (bez projektu konkursa);

·      sākot ar 2009. gada 1. oktobri – 2. kārta (ar projektu konkursu).

4.1.7.   Atbalsta pretendenti

4.1.7.1.Aktivitāte 1

Cukura nozares reģionā ietilpstošo pilsētu pašvaldības, kuru administratīvajā teritorijā 2006. gadā darbojusies cukurfabrika.

4.1.7.2.Aktivitāte 2

Cukura nozares reģionā ietilpstošās vietējās pašvaldības, kuru administratīvajā teritorijā 2006. gadā ir notikusi cukurbiešu audzēšana pārstrādei cukurā (skat. 2. pielikumu).

4.1.8.   Atbalsta veids, apmērs

Atbalsta apjoma sadalījums starp atbalsta pretendentu grupām sniegts 1. pielikumā. Tajā redzams, Dažādošanas atbalsta kopējo summu veido Pagaidu restrukturizācijas fonda līdzekļi un Latvijas valsts līdzfinansējums 25% apmērā. Katrai no atbalsta pretendentu grupām tiek atvēlēta puse no kopējās dažādošanas atbalsta. Šāds sadalījums izvēlēts, ņemot vērā, ka definēto atbalsta pretendentu grupas ir ļoti atšķirīgas pēc cukura nozares darbības un restrukturizācijas procesa radītās ietekmes uz reģionu infrastruktūru un apkārtējo vidi.

Atbalsta veids – projektu atbalsts. Atbalsts tiek maksāts par paveikto projektu vai tā etapu.

Atbalsta intensitāte - 100% no projekta attiecināmajām izmaksām.

4.1.8.1. Atbalsta apmērs 1. kārtā

Pasākuma realizācijas 1. kārtā katram potenciālam atbalsta pretendentam tiek noteikts maksimālais atbalsta apmērs, kuru tam ir tiesības saņemt par realizētu projektu. Maksimālais atbalsta apmērs tiek aprēķināts atšķirīgi katrai aktivitātei:

Aktivitāte 1

Atbalsta maksimālais apjoms tiek aprēķināts proporcionāli attiecīgā pilsētā izvietotās cukurfabrikas cukura ražošanas kvotai, pēc formulas:

A – saņemamais atbalsts, LVL

L – dažādošanas atbalsta likme par cukura kvotas tonnu, LVL

Kv – kopējā valstī atteiktā cukura ražošanas kvota, tonnās

LV – Latvijas līdzfinansējums 25% apmērā

Kvf – attiecīgās cukurfabrikas atteiktā cukura ražošanas kvota, tonnās

Aktivitāte 2

Atbalsta maksimālais apjoms tiek aprēķināts, proporcionāli cukurbiešu audzēšanas intensitātei 2006. gadā attiecīgajā teritorijā, pēc formulas:

A – saņemamais atbalsts, LVL

L – dažādošanas atbalsta likme par cukura kvotas tonnu, LVL

Kv – kopējā valstī atteiktā cukura ražošanas kvota, tonnās

LV – Latvijas līdzfinansējums 25% apmērā

Plp - platība (ha), kas atrodas attiecīgajā cukura nozares reģiona vietējās pašvaldības teritorijā un kurā 2006. gadā tika audzētas cukurbietes tālākai pārstrādei cukurā;

Plk – kopējā cukurbiešu platība valstī, no kuras tika piegādātas cukurbietes cukurfabrikām saskaņā ar 2006. gadā noslēgtajiem līgumiem.

4.1.8.2.Atbalsta apmērs 2. kārtā

Pasākuma realizācijas 2. kārta tiek izsludināta tikai tad, ja līdz 1. kārtas beigām 2009. gada 30. septembrī nebūs pieteikti projekti par visu pasākuma ietvaros paredzēto finansējumu.

Sākoties 2. kārtai tiks noteikts ierobežots laika periods projektu pieteikumu iesniegšanai, pēc kura beigām tiks veikta projektu izvērtēšana. Prioritāte tiks piešķirta tiem projektiem, kuru pieteicēji nebūs pilnībā izmantojuši 1. kārtā atvēlēto finansējumu. Projekti ar vienādu prioritāti tiks atbalstīti projektu pieteikumu iesniegšanas kārtībā.

4.1.9.   Atbalsta saņemšanas kritēriji

Atbalsts tiek piešķirts, ja:

1)      projekta pieteikumā skaidri norādīta plānotās aktivitātes saistība ar cukura nozares restrukturizāciju (ar nozares darbības laikā nodarītu kaitējumu vai kaitējumu, ko nodarīs nozares darbības pārtraukšana);

2)      atbalsta pretendentam jāuzrāda spēja priekšfinansēt projekta īstenošanu par 100% no projekta kopējās vērtības vai projekta viena etapa vērtības, ja projekta īstenošanā paredzēta līdzfinansējuma pieprasīšana pa etapiem.

4.1.10.                       Pasākuma atbilstība cukura ražošanas restrukturizācijas plāniem

Pasākuma mērķis pilnībā atbilst Padomes Regulā Nr. 320/2006 minētajam Restrukturizācijas fonda mērķim piešķirt papildu finansējumu reģioniem, ko visvairāk skārusi cukura rūpniecības restrukturizācija.

Pasākumu atbilstību a/s „Jelgavas cukurfabrika” un a/s „Liepājas cukurfabrika” cukura ražošanas restrukturizācijas plāniem nodrošinās ierobežoti definētais atbalsta pretendentu loks. Tas paredz, ka uz atbalstu var pretendēt teritorijas, kurās 2006. gadā darbojusies cukura fabrika, vai audzētas cukurbietes, kas paredzētas tālākai pārstrādei cukurā.

4.1.11.                       Atbilstība Latvijas lauku attīstības politikai

Lauku attīstības politikas prioritātes jeb darbības virzieni visiem Latvijas reģioniem ir noteikti dokumentā „Latvijas lauku attīstības stratēģijas plāns 2007. – 2013. gadam”. Tie ir:

1. Lauku cilvēku spēju attīstība;


2. No darba gūto ienākumu vairošana laukos;


3. Lauku dabas resursu ilgspējīga apsaimniekošana;


4. Lauku dzīves telpas attīstība.

Dažādošanas atbalsta pasākuma ietvaros īstenotās aktivitātes sniegs ieguldījumu „Latvijas lauku attīstības stratēģijas plānā 2007. – 2013. gadam” minētā ceturtā darbības virziena Lauku dzīves telpas attīstība mērķu sasniegšanā, jo novērsīs cukura rūpniecības restrukturizācijas skartajos reģionos sabiedriskās infrastruktūras objektu bojājumus un vides problēmas, kuru rašanās tieši saistīta ar cukura rūpniecības darbību vai darbības pārtraukšanu, tādējādi veicinot apkārtējās vides sakārtošanu un pievilcīgu apstākļu veidošanos cukura nozari aizstājošas saimnieciskās darbības attīstībai.

4.1.12.                       Saistība ar citiem pasākumiem

4.1.12.1.        Saistība ar citiem atbalsta pasākumiem

Aktivitātes „Apkārtējās vides labiekārtošana un vides bojājumu novēršana, kas veidojušies cukura rūpniecības restrukturizācijas rezultātā” un „Ūdenssaimniecības objektu sakārtošana, kas var aktualizēties pārtraucot cukurfabriku darbību” atbilst Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.-2013.gadā (IV.C.4.apakšnodaļas 62.punkts).

Aktivitātes „Pagastu pašvaldību ceļu, ielu un ar to saistītās infrastruktūras (caurtekas) rekonstrukcija” un cukurfabriku darbības rezultātā radušos pilsētas infrastruktūras objektu bojājumu novēršana nepārklājās un ir papildinoša Lauku attīstības programmas 2007. – 2013.gadam pasākumam „Ciematu atjaunošana un attīstība” (pasākuma kods: 321).

Pasākums kopumā ir papildinošs ar Struktūrfondu programmu „Infrastruktūra un pakalpojumi” pasākumu „Pieejamības un transporta sistēmas attīstība”.

Pasākuma ietvaros atbalsts tiek sniegts tikai tām teritorijām, kurās 2006. gadā audzētas cukurbietes tālākai pārstrādei cukurā un kurās 2006. gadā darbojās cukurfabrika.

Izstrādātais kontroles mehānisms nodrošinās, ka atbalstāmās aktivitātes šajā pasākumā būs papildinošas un nepārklāsies ar citiem atbalsta pasākumiem.

4.1.12.2.        Pasākumu nepārklāšanās kontroles mehānisms

Aktivitātes „Apkārtējās vides labiekārtošana un vides bojājumu novēršana, kas veidojušies cukura rūpniecības restrukturizācijas rezultātā” un „Ūdenssaimniecības objektu sakārtošana, kas var aktualizēties pārtraucot cukurfabriku darbību” ietvaros ir paredzēts sekojošs kontroles mehānisms, lai pasākums nepārklātos ar citām atbalsta aktivitātēm:

·      atbalsta pretendents sniegs detalizētu un precīzu informāciju par objektu vai tā daļu, kuras vides problēmu un draudu novēršanai ir paredzēts izmantot šo aktivitāšu līdzekļus, strikti norādot robežas, kuru ietvaros tiek realizēts projekts;

·      atbalsta pretendents, piesakot infrastruktūras objektu rekonstrukcijas projektus, apņemsies piecus gadus pēc atbalsta saņemšanas aktivitātes „Apkārtējās vides labiekārtošana un vides bojājumu novēršana, kas veidojušies cukura rūpniecības restrukturizācijas rezultātā” vai „Ūdenssaimniecības objektu sakārtošana, kas var aktualizēties pārtraucot cukurfabriku darbību” ietvaros informēt kompetentas institūcijas par šo aktivitāšu ietvaros realizēto projektu, sniedzot detalizētu un precīzu informāciju par objektu vai tā daļu, kura vides problēmu risināšanai un/vai draudu novēršanai piesaistīti šo aktivitāšu līdzekļi;

·      kompetentas institūcijas varēs lemt par atkārtotu līdzekļu piešķiršanu objektam ne ātrāk, kā noslēdzoties 5 (piecu) gadu laika periodam pēc finansējuma saņemšanas aktivitāšu „Apkārtējās vides labiekārtošana un vides bojājumu novēršana, kas veidojušies cukura rūpniecības restrukturizācijas rezultātā” un/vai „Ūdenssaimniecības objektu sakārtošana, kas var aktualizēties pārtraucot cukurfabriku darbību” ietvaros par projekta īstenošanu attiecīgajā objektā.

Aktivitātes „Pagastu pašvaldību ceļu, ielu un ar to saistītās infrastruktūras (caurtekas) rekonstrukcija” ietvaros ir paredzēts sekojošs kontroles mehānisms, lai pasākums nepārklātos ar citiem atbalsta pasākumiem:

·      atbalsta pretendents sniegs detalizētu un precīzu informāciju par infrastruktūras objektu vai tā daļu, kuras rekonstrukcijai ir paredzēts izmantot šis aktivitātes līdzekļus, strikti norādot robežas, kuru ietvaros tiek realizēts projekts;

·      atbalsta pretendents, piesakot infrastruktūras objektu rekonstrukcijas projektus, apņemsies piecus gadus pēc atbalsta saņemšanas aktivitātes „Pagastu pašvaldības ceļu un ielu rekonstrukcija” ietvaros informēt kompetentas institūcijas par šis aktivitātes ietvaros realizēto projektu, sniedzot detalizētu un precīzu informāciju par infrastruktūras objektu vai tā daļu, kura rekonstrukcijai tika piesaistīti šis aktivitātes līdzekļi;

·      kompetentas institūcijas varēs lemt par atkārtotu līdzekļu piešķiršanu infrastruktūras objektam ne ātrāk, kā noslēdzoties 5 (piecu) gadu laika periodam pēc finansējuma saņemšanas aktivitātes „Pagastu pašvaldības ceļu un ielu rekonstrukcija” ietvaros par projekta īstenošanu attiecīgajā infrastruktūras objektā.

4.1.13.                       Finanšu resursi

Pasākuma kopējais sabiedriskais finansējums ir 6 824 037,08 lati[3],
tai skaitā, valsts līdzfinansējums (25%) ir 1 706 009,27 lati.

 

4.2. Papildu dažādošanas atbalsta pasākums

4.2.1.   Pasākuma juridiskais pamats

Pasākums tiek īstenots saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 320/2006 7. panta 2. punktu.

4.2.2.   Pasākuma mērķis

Kompensēt cukurbiešu audzētājiem zaudējumus, kas saistīti ar cukurbiešu audzēšanas pārtraukšanu, lai veicinātu ražošanas pārstrukturizēšanu saimniecībās un ienākumu gūšanas iespēju saglabāšanos.

4.2.3.   Atbalsta pretendenti

Cukurbiešu piegādātāji, kuriem 2006. gadā bija noslēgts cukurbiešu piegādes līgums ar a/s „Liepājas cukurfabrika” vai/un a/s „Jelgavas cukurfabrika” par cukurbiešu piegādi cukura ražošanai.

4.2.4.   Atbalsta veids, apmērs

Atbalsta intensitāte: 100%, nepārsniedzot vienam atbalsta pretendentam pieejamo maksimālo atbalsta apjomu.

Atbalsta veids: vienreizēja kompensācija.

Lai nodrošinātu papildu dažādošanas atbalsta izmaksāšanu cukurbiešu audzētājiem pēc objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem atbilstoši Padomes Regulas Nr.320/2006 7.panta 2.punkta prasībām, par pamatu tiks ņemts 2006.gada noslēgtos piegādes līgumos noteiktais cukurbiešu piegādes apjoms tonnās, atbalsta maksimālo apjomu vienam pretendentam aprēķinot pēc formulas:

A –saņemamais atbalsts, LVL.

L – papildu dažādošanas atbalsta likme par cukura kvotas tonnu, LVL.

Kv- atteiktā cukura kvota, tonnās.

Cb_l – attiecīgā cukurbiešu audzētāja 2006. gada līgumā noteikts cukurbiešu piegādes apjoms, tonnās.

Cb_k – visu atbalsta saņemšanai pieteikušos pretendentu 2006.gada piegādes līgumos noteiktais kopējas cukurbiešu piegādes apjoms, tonnās.

4.2.5.   Atbalsta saņemšanas kritēriji

1)      atbalsta saņēmējam ir noslēgts cukurbiešu piegādes līgums par cukurbiešu piegādi a/s „Liepājas cukurfabrika” vai a/s „Jelgavas cukurfabrika” cukura ražošanai 2006.gadā;

2)      atbalsta saņēmējs ir iesniedzis Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienestā (turpmāk – LAD) iesniegumu papildus dažādošanas atbalsta saņemšanai.

4.2.6.   Pasākuma realizācijas termiņš

Pasākumu ir plānots realizēt līdz 2008. gada beigām.

4.2.7.   Pasākuma atbilstība cukura ražošanas restrukturizācijas plāniem

Pasākuma mērķis pilnībā atbilst Padomes Regulā Nr. 320/2006 minētajam Restrukturizācijas fonda mērķim dot stimulu mazāk konkurētspējīgajiem ražotājiem pamest ražošanu.

Pasākumu atbilstību a/s „Jelgavas cukurfabrika” un a/s „Liepājas cukurfabrika” cukura ražošanas restrukturizācijas plāniem nodrošinās ierobežoti definētais atbalsta pretendentu loks. Tas paredz, ka uz atbalstu var pretendēt tikai tie cukurbiešu audzētāji, kuriem 2006. gadā bijis piegādes līgums ar a/s „Jelgavas cukurfabrika” vai a/s „Liepājas cukurfabrika” par cukurbiešu piegādi tālākai pārstrādei cukurā.

4.2.8.   Pasākuma atbilstība Latvijas lauku attīstības politikai

Lauku attīstības politikas prioritātes jeb darbības virzieni visiem Latvijas reģioniem ir noteikti dokumentā „Latvijas lauku attīstības stratēģijas plāns 2007. – 2013. gadam”. Tie ir:

1. Lauku cilvēku spēju attīstība;


2. No darba gūto ienākumu vairošana laukos;


3. Lauku dabas resursu ilgspējīga apsaimniekošana;


4. Lauku dzīves telpas attīstība.

Papildus dažādošanas atbalsta pasākuma ietvaros īstenotā aktivitāte sniegs ieguldījumu „Latvijas lauku attīstības stratēģijas plānā 2007. – 2013. gadam” minētā otrā darbības virziena No darba gūto ienākumu vairošana laukos mērķu sasniegšanā, jo saimniecībām, kurās līdz šim ienākumu gūšana bija saistīta ar cukurbiešu piegādi tālākai pārstrādei cukurā, būs pieejami papildus finanšu resursi ražošanas pārstrukturizācijai, tādējādi saglabājot ienākumu gūšanas iespējas saimniecībās.

4.2.9.   Saistība ar citiem pasākumiem

Pasākumam nav saistības ar citiem no Kopienas fondiem finansētiem pasākumiem. Tas nepārklājas ne ar vienu citu valstī īstenoto atbalsta pasākumu.

4.2.10.                       Finanšu resursi

Pasākuma kopējais sabiedriskais finansējums 5 118 027,81 lati[4]

 

5.    Pasākumu īstenošanas laika grafiks

 

 

6.    Finanšu plāns

Visas izmaksas ir plānots veikt pēc attiecīgo pasākumu ietvaros paredzēto aktivitāšu realizācijas, bet ne vēlāk ka līdz 2011. gada 30. septembrim.

 

 

1. Pielikums

 

Dažādošanas un Papildu dažādošanas atbalsta sadalījums starp pretendentu grupām