Pēc divu gadu ilgiem pētījumiem beidzot ir iegūta skaidrība, kādos Latvijas ezeros un cik lielos daudzumos mitinās vēži, kā arī tapis rīcības plāns vēžu populācijas atjaunošanai un izmantošanai valstī.
Vēžu bībele
Lai varētu ielūkoties zinātnieka, Vēžu un zivju audzētāju asociācijas vadītāja Augusta Ārena pētījumā par vēžiem Latvijā, ne viens vien "brakoņjers" droši vien būtu gatavs pārdot dvēseli velnam. Pētījums ietverts divos sējumos, kuros sīki un smalki aprakstīta vēžu izplatība 141 Latvijas ezerā. Zinātnieks kopīgi ar Vēžu un zivju audzētāju asociācijas biedriem izpētījis, cik lieli vēžu krājumi ir katrā ezerā, kādas pasugas platspīļu, šaurspīļu vai signālvēži ezeros mitinās, kāds ir vēžu vidējais garums, svars, vēžu tēviņu attiecība pret mātīšu skaitu un vēl citus, kopskaitā 30 rādītājus.
Zinātnieks noskaidrojis, ka Latvijā ir 14 ezeri, kuros vēžu krājumi ir pietiekami lieli jeb, kā saka A. Ārens , izmantojami. Tas nozīmē, ka šo ezeru apsaimniekotāji droši var iegādāties licences, kuras tālāk pārdot vēžotgribētājiem. Vēl 47 ezeros vēžu krājumi būtu apsaimniekojami, tas ir arī šeit būtu vēlama licencēta vēžošana, bet veicama ar saprātu un rūpīgu kontroli, lai vēžu skaits nesamazinātos. Pārējos izpētītajos ezeros vēžu krājumi ir attīstāmi atpakaļrāpuļi tur ir, bet to skaits būtu jāpalielina. Vaicāts, cik lieli un smagi vēži tad vidēji atrodami, A. Ārens atzīst, ka Latvijā vidējā vēža izmērs vēl nav izskaitļots. Šis darbs vēl stāv priekšā. Taču ir ezeri, kur atrodami pat 15 centimetrus gari īpatņi, kas svarā sasniedz pat 100 gramus. Mirkli padomājot, viņš saka, ka vairāk nekā 10 centimetru gari un 50 līdz 75 gramus smagi vēži, kas atbilst preču vēža izmēram, ezeros ir gana.
A. Ārens: Iepriecinoši, ka Latvijā pārsvarā dabā izplatīti ir platspīļu vēži, kas ir pieprasīta tirgus prece visā pasaulē. Somijā un citās Skandināvijas valstīs saimnieki, dzīdamies pēc tonnāžām un ekonomiski augšupejošiem rādītājiem, vēžu audzēšanas attīstīšanai savulaik ieveda tā sauktos signālvēžus no ASV, kas pēc izmēra ir mazāki un nelielām spīlēm, toties ātraudzīgi. Tagad skandināvi atzīst, ka tā bijusi liela kļūda, jo šos vēžus tirgū nepieprasa. Turklāt tie pēc rakstura ir agresīvāki un, nokļuvuši dabā, no ūdenstilpēm izspiež lēnīgākos platspīļu vēžus. Noskaidrojies, ka signālvēži izplata arī tā saukto vēžu mēri. Tādējādi Latvija ir viena no tām retajām valstīm Baltijas reģionā, kur dabā atrodami pietiekami lieli un veselīgi platspīļu vēžu krājumi.
A. Ārens rāda Latvijas karti ar izpētītajām ūdenstilpēm. Zinātnieks atzīmējis, ka platspīļu vēži ir gan Kurzemes, gan Vidzemes centrālās daļas, gan Latgales ezeros. Taču pāris ezeros Vidzemē, kā arī Latgalē pie pašas Lietuvas robežas konstatēti arī šaurspīļu vēži.
A. Ārens: Šaurspīļu vēžu izplatību Latvijā nevajadzētu veicināt, jo tie līdzīgi kā signālvēži ir kustīgāki, agresīvāki, straujāk vairojas, bet nav tirgus prece.
Zinātnieka pētījums liecina, ka daudzos Rīgas rajona ezeros, kā arī vienā Vidzemes un vienā Latgales ezerā iemājojuši arī signālvēži.
A. Ārens: Signālvēži ezeros nokļuvuši, pateicoties tam, ka tie pēdējos gados Latvijā ievesti dzīvi tirdzniecībai no citām valstīm. Labu gribēdami, bet neapzinādamies savas rīcības sekas, cilvēki tos ielaiduši ezeros. Cita izskaidrojuma man nav.
Zinātnieks skaidro, ka karte ar vēžu izplatību un pētījums tiks nodots Zemkopības ministrijai, kurai tālāk jālemj, kā vēžu resursus valstī apsaimniekot. Viņš uzsver, ka informācija būtu uzskatāma par slepenu, jo citādi tā varētu kļūt par "vēžu bībeli" maluzvejniekiem, kuru Latvijā netrūkst.
Rīcības plāns
Taču "vēžu bībeli" zinātnieks negrasās atstāt vien valsts institūciju "lūgšanām". Būdams pārliecināts "vēžu ticīgais", viņš gatavs darīt visu, lai vēžu valstī būtu gana. Zinātnieka izstrādātajā rīcības plānā jau iesaistījušās gan vides un zivsaimniecības pētniecības institūcijas, gan zemnieku saimniecības, kurās plaukst un zeļ vēžkopība. Jau pērn divos Latvijas ezeros ielaisti kopumā 17 tūkstoši vēžu mazuļu. Kuros, to A. Ārens neatklāj, tikai piemin, ka viens no tiem atrodas Cēsu rajonā. Šogad vēžu izlaišanu plānots turpināt vēl sešos ezeros. Ar piebildi ja izdosies atrast tam līdzekļus. Pērn vēžu mazuļu iepirkšanā no vēžaudzētavām līdzējis Vides fonds. Arī šogad zinātnieks cer uz valsts atbalstu, taču vai tas būs, pagaidām nav zināms. Taču mutiski atbalsts vēžkopības attīstībai gan dabā, gan saimniecībās esot gan no Vides, gan Zemkopības ministrijas.
Ja zinātnieka nodoms īstenosies un ezeru apsaimniekošanu uzticēs saprātīgiem ļaudīm, pēc gadiem valstī varētu būt daudz vairāk ezeru, kur atļauta licencēta vēžošana. Pašlaik tādi ir četri Aģes, Černovas, Kukšu un Vaidavas ezers. Šī nodarbe savulaik piekopta arī Ušura ezerā, taču apsaimniekotājs, nekontrolējot vēžu skaitu un piepelnoties ar licenču pārdošanu, panācis, ka vēžu šajā ezerā faktiski vairs nav.
A. Ārens: Es ceru, ka valsts institūcijas, lemjot par licenču skaita piešķiršanu ezeriem, ņems vērā mūsu pētījumu. Viens gan ir skaidrs, ka maluzvejniecību nevar apkarot ar inspekcijām un kontrolēm no Rīgas. Ezeru apsaimniekošanā jāiesaista vietējās pašvaldības un iedzīvotāji, radot viņos ieinteresētību par to, lai vēži būtu. Pašiem apsaimniekotājiem jāseko līdzi vēžu populācijai ezerā un jālemj, cik daudz un vai vispār vēžošana konkrētajā sezonā būtu vēlama.
Par to, lai vēžu netrūktu, sākuši gādāt arī paši zemnieki, kas Latvijā jau izveidojuši trīs vēžu audzēšanas centrus.
Vēžkopība plaukst
To, ka daba, tajā skaitā zivju un vēžu pilni dīķi un ezeri, ir bagātība, lauku saimnieki sapratuši jau sen. Ne velti vēžu audzēšana no dažām licencētām saimniecībām 1998. gadā izaugusi līdz 26, bet dīķi sarakti ir vēl vairākos desmitos saimniecību. Papildus tam izveidoti trīs nopietni vēžu audzēšanas centri, kas atrodas Kuldīgā, Ogres rajona Ciemupē un Doles zivju audzētavā. Ceturtais centrs šobrīd tiek veidots Rēzeknes rajonā. Šajos centros tiek gādāts par vēžu audzēšanas pilnu ciklu sākot no mazuļu radīšanas līdz otrās vasaras vēzīšiem. Vēl pirms pieciem gadiem Latvijā varēja izaudzēt ap 250 tūkstošiem vēžu mazuļu, bet šogad audzēšanas jaudas jau sasniedz miljonu. Lielākā daļa no izaudzētā nokļūst zemnieku saimniecībās, bet neizpirktie mazuļi nokļūst tā sauktajos ataudzēšanas dīķos. Šīm vajadzībām jau pērn Kuldīgā esošais SIA "Vēži" Liepājas rajonā iegādājās dīķus 25 hektāru platībā. Bet Ogres rajona SIA "Astacus" preču vēžus audzē 2,5 hektāru lielos dīķos. Ogrēnieši jau cierē uz tirgu, jo nesen izņemta arī vēžu eksporta licence. A. Ārens atzīst, ka Latvijas vēžiem ir izcilas eksporta izredzes, jo, piemēram, somi mūsu platspīļniekus ir gatavi iepirkt teju neierobežotos daudzumos.
A. Ārens: Mūsu zemnieki ir gatavi vēžu audzēšanai, dīķi ir sarakti, bet diemžēl pietrūkst naudas to piepildīšanai ar vēžiem. Lai ielaistu pietiekamu skaitu vēžu vienā dīķa hektārā, nepieciešami apmēram 5000 latu mazuļu iegādei. Daudzi zemnieki līdz šim veiksmīgi izmantoja valsts subsīdijas, kā arī SAPARD līdzekļus, taču jāatzīst, ka man nereti daudzi no viņiem bija jāņem aiz rokas un jāved uz visām attiecīgajām iestādēm un jāpalīdz noskaidrot, kas jādara.
A. Ārens nenožēlo daudzās stundas, kas veltītas zemnieku vadāšanai uz Zemkopības ministriju un Zivsaimniecības pārvaldi. Tāpat arī pūles, kas veltītas lekciju lasīšanai un īpašas mācību programmas radīšanai akvakultūrā, kas apstiprināta Izglītības ministrijā. Pateicoties tam, daudzi lauku saimnieki ieguvuši Izglītības ministrijas apstiprinātus diplomus, kas apliecina zināšanas akvakultūrā. A. Ārens uzskata, ka, tieši pateicoties zināšanām un lauku ļaužu ieinteresētībai, vēžu audzēšana dīķsaimniecībās attīstās pareizā virzienā un nākotnē zinātnieku un izglītotu zemnieku gādībā vēži attīstīsies arī dabā.
 | Iveta Tomsone |