Citas ziņas sadaļā
Vadošie Latvijas kooperatīvi Latraps un VAKS izveidojuši jaunu uzņēmumu ASNS Ingredient ar mērķi Jelgavā būvēt dzelteno zirņu proteīna ražotni
Procesi piena tirgū: cenu straujais kāpums ir beidzies
Darba (darbaspēka) nodokļu sistēma. Kāda tā ir Latvijā uz apkārtējā Baltijas fona
«Latraps» sadarbībā ar vācu «Pfeier & Langen» attīstīs zirņu proteīna ražotni Jelgavā
Zemkopības sistēmas elementi vērtības, izvēles un risinājumi
Valstspilsētas un pārējā Latvija
Ekonomikas attīstība Latvijas valstpilsētās un reģionu "lauku teritorijās"
Dabasgāzes patēriņa zīmīgākās pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģijas patēriņa struktūras pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģētikas nozare Latvijas Energobilancē 2022
AgroPolsInčukalna krātuvē gāzes apjomi ir lielākie pēdējo 6 gadu laikāAnderss Beverens, AgroPols
08.10.2023 Šajās dienās IPGK sasniedz (jau sasniegusi?) uzpildītā gāzes apjoma pēdējo 6 sezonu rekordu.
Pamēģināju ieskatīties Inčukalna krātuves darbības fizisko apjomu rādītājos.
Iespējams, ka ir kādas nelielas kļūmes, saistībā ar gāzes kā kurināmā izmantošanas krātuves darbības nodrošināšanai ievērtējumu gāzes kustībā. Tomēr domāju, ka pievienotā bilde sniedz gana korektu priekšstatu par aizvadītajiem 6 gadiem.
No tā izriet, ka šajās dienās IPGK sasniedz (jau sasniegusi?) uzpildītā gāzes apjoma pēdējo 6 sezonu rekordu.
Conexus stāsta, ka pašlaik krātuvē 21,3 TWth gāzes. No tiem 1,85 TWth ir neskaramā rezerve (atlikums no pagājušā gadā Latvenergo iepirktām 2 TWth??).
Tik daudz gāzes krātuvē pēdējo 6 gadu laikā ir bijis 1 reizi - pirms 3 gadiem, beidzot 2020.gada gāzes uzpildes sezonu.
Tā savā ziņā ir atbilde visiem tiem ļaudīm, kas uzstāj uz "sava" SDG termināla attīstību Skultē vai Rīgā - ar Somijas un Klaipēdas termināliem Baltijai pie pašreizējā gāzes patēriņa pietiek.
Vēl viena termināla izbūvi, jauna gāzes vada izbūvi un vēl viena regazifikācijas kuģa nomu apmaksāt vismaz pagaidām nav ekonomiskas jēgas.
Es teiktu vēl tiešāk - jauna krātuve vispirms (ja to vajadzēs, atbilstīgi mūsu enerģētikas stratēģijai) un jauns termināls pēc tam.
Būtu forši tomēr sagaidīt mūsu enerģētikas stratēģiju - no kuras loģiski izrietētu atbilde uz šo jautājumu - būt vai nebūt vajadzībai pēc jauna termināla un jaunas krātuves.
Neatstāsim neievērotu, ka Latvijā enerģijas kopējā patēriņā joprojām vairāk nekā trešdaļa (18,4 TWth) ir naftas produkti, kamēr "zaļo" elektroenerģiju gadā ražojam mazāk par 3 TWth...
|