Agropols

Vēl 5,13 miljoni eiro mūsu piena ražotājiem

Otrdien (2. februārī) notikušajā Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) piena grupas sēdē Zemkopības ministrijas Tiešo maksājumu nodaļas pārstāvis Zigmārs Ķikāns informēja par Padomes Regulas Nr.73/2009 68.panta piemērošanu dalībvalstīs, kas paredz sniegt īpašu atbalstu piena ražotājiem līdz ar piena ražošanas kvotu atcelšanu.

Otrdien (2. februārī) notikušajā Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) piena grupas sēdē Zemkopības ministrijas Tiešo maksājumu nodaļas pārstāvis Zigmārs Ķikāns informēja par Padomes Regulas Nr.73/2009 68.panta piemērošanu dalībvalstīs, kas paredz sniegt īpašu atbalstu piena ražotājiem līdz ar piena ražošanas kvotu atcelšanu. Jāatzīmē, ka Regula paredz, ka atbalsts nevar stimulēt ražošanas paplašināšanos, tas var but tikai kā stimuls ražošanas saglabāšanai.
Kā atzīmē ZM pārstāvis, tad lielākā daļa dalībvalstu ir izvēlējušās šo atbalstu piena nozarei (aptuveni 18 valstis).
Pagājušajā gadā, diskutējot ar lauksaimnieku sabiedriskajām organizācijām, tika nolemts, ka īpašais atbalsts piena nozarē tiks ieviests arī Latvijā. Tas mums dod iespēju no tiešmaksājumu aploksnes saņemt 3,5% finansējuma, t.i., 5,13 miljonus eiro. 
Šo atbalstu plānots izmaksāt sākot no šī gada līdz 2011. gada 30. jūnijam. Vēl tiks lemts, vai šo atbalstu turpināt izmaksāt arī 2012. un 2013. gadā
Šo atbalstu paredzēts sniegt tikai ekonomiski viegli ievainojamiem saimniekošanas veidiem vai ekonomiski jutīgās teritorijās. Latvijā ir nolemts šo atbalstu piešķirt ekonomiski ievainojamiem saimniekošanas veidiem. Atbalsta saņēmējas būs saimniecības, kuras ražo tirgum un kurām ir ilgtermiņa perspektīva.

Prasības pretendentiem
Atbalstu varēs saņemt tie lauksaimnieki:
- kuriem iepriekšējā kvotas gadā ir bijusi piešķirta vai nomāta piena kvota.
- kuri no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 31. martam būs realizējuši vismaz 30 tonnas piena (gan piegādes, gan tirdzniecības kvotas ietvaros). Tādējādi tie lauksaimnieki, kuri būs realizējuši, piemēram, 29 tonnas piena, nevarēs pretendēt uz šo atbalstu.
Lai pieteiktos atbalstam, nepieciešams līdz kārtējā gada 15. maijam iesniegt iesniegumu Lauku atbalsta dienestā. Plānots, ka jāiesniedz būs ierastais platībmaksājumu iesniegums, kur būs jāveic īpaša atzīme par pieteikšanos uz īpašo atbalstu piensaimniecībai. Atbalsta apjomu aprēķinās pēc datu centra rīcībā esošās informācijas.

Cik liels būs atbalsts?
Ir noteikts, ka īpašā atbalsta maksimālā likme ir 10,8 eiro par tonnu tiem saimniekiem, kuri realizē 80 un vairāk tonnu piena gadā. Savukārt lauksaimniekiem, kuri realizē pienu no 30 līdz 80 tonnām, maksimālā atbalsta likme ir 12 eiro par tonnu. „Ja analizējam iepriekšējā kvotas gada (2008./ 2009.) piena realizācijas datus, tad faktiskā likme piensaimniekiem, kas realizē 80 un vairāk tonnu, varētu būt 9 eiro par tonnu, savukārt tiem, kuri realizē no 30 līdz 80 tonnām- 11 eiro par tonnu,” rezumē Ķikāns.

Divi svarīgi nosacījumi
Pirmkārt, mēs nedrīkstam pārkāpt šos 5, 13 miljonus eiro. „Ja šī summa nevarēs segt visus atbalstāmos, tad tiks piemērots samazinājumu koeficents, tādējādi samazinot maksimālās atbalsta likmes,” tā ZM speciālists.
Otrkārt, ir jāievēro saražotais apjoms. Tās ir 673 933 tonnas gadā. Pēc pašreizējiem aprēķiniem, šo apjomu Latvija varētu nepārsniegt.
ZM pārstāvis arī pastāsta, ka jaunie nosacījumi ir iekļauti Ministru kabineta noteikumos Nr. 269 un paredz, ka grozījumi mēneša laikā nonāks Ministru kabinetā un tiks apstiprināti.

Kad varēsim atbalstu saņemt?
ES tiešos maksājumus var sākt izmaksāt sākot ar 1. decembri un tiem jābūt piešķirtiem līdz 2011. gada 30. jūnijam. „Protams, solīt mēs nevaram, tomēr ir cerība šos maksājumus saņemt agrāk, jo pēdējos gados Latvija ir saņēmusi iespēju maksāt avansu, t.i., no 16. oktobra,” prognozē Z. Ķikāns. 

Dace Freimane, ZM Tirgus kopējās organizācijas nodaļa vadītāja, pastāstīja par vēl vienu piena sektora atbalstu, kas gan būs pieejams tikai šogad, proti, par Eiropas Komisijas piešķirtajiem 300 miljoniem eiro. Par to lasīt šeit http://www.agropols.lv/?menu=27&newsid=92703.

Top kooperatīvu ētikas kodekss
Jau ziņots iepriekš, ka LLKA valde tikās ar Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētāju Jāni Šolku un tika panākta vienošanās definēt kopīgās problēmas un mēģināt tās kopīgi risināt.
Tuvākajā laikā abas organizācijas plāno parakstīt sadarbības memorandu. Iepriekš bija paredzēts, ka organizācijas izstrādās katra savu memoranda projektu, tomēr šoreiz sēdes dalībnieki pauda viedokli, ka vērtīgāk būtu šo memorandu izstrādāt kopīgi.
Tāpat sēdē pievērsās arī jautājumam par vajadzību izstrādāt kooperatīvu ētikas kodeksu. Klātesošie tā nepieciešamību atbalstīja viennozīmīgi, teikdami, ka tāds noteiktu atvieglotu darbu. Plānots, ka ētikas kodekss noteiks kooperatīvu profesionālas uzvedības principus. Pagaidām notiek diskusijas par to, kādā veidā šo ētikas kodeksu padarīt juridiski saistošu, pretējā gadījumā rodas bažas, ka to vairākums kooperatīvu varētu neievērot. Jautājumu par ētikas kodeksa izstrādi izskatīs arī 25.februāra Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas biedru sapulcē Nr.1, kur arī tiks pieņemts galējais lēmums par tālāko rīcību.

LLKA jauns biedrs „Pienupīte”
„Līdz šim mēs bijām tikai Zemgales piena savācēji, tomēr aizvien vairāk zemnieki pieprasīja pārstāvi, kas varētu aizstāvēt viņu intereses,” stāsta jaunā kooperatīva pārstāve Mirdza Fedmane. Viņa arī turpina: „Pašlaik savācam pienu no zemniekiem Jelgavas un Bauskas rajonos, kooperatīvā pašlaik iesaistītas 48 zemnieku saimniecības, no kurām aptuveni puse ražo vairāk par 80 tonnām piena gadā. Dienā kooperatīvs savāc aptuveni 10- 12 tonnas.”

Gads apkārt
Līdz ar februāra sākuma datumiem neviļus domas nesās par to, kā pagājis gads kopš 3. februāra, kad demisionēja iepriekšējais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. LLKA piena grupas dalībnieki nesaskata būtiskas izmaiņas šajā gadā ar jauno ministru priekšgalā. Viens min, ka mazo saimniecību skaists sarucis, cits savukārt to noraida, jau kuro reizi tiek minēta neesošā lauksaimniecības attīstības stratēģijas. Visbeidzot, pastāv bažas, kas mūs sagaida pēc 2013. gada.