Laidiens no arhīva:

Citādie lauki

Ja iecere pamatota, būs arī atbalsts

Mudīte Luksa, AgroPols
18.12.2003

Pievienotie dokumenti

Doc1.doc
Doc1.doc
To nu droši var apgalvot - Ziemsvētkiem un Jaunajam gadam tuvojoties, Reģionālā fonda līdzekļu apsaimniekotājas bezpeļņas organizācijas VSIA “Reģionu attīstība” pastkastītē apsveikuma kartiņu ar pateicības vārdiem un laba vēlējumiem būs ļoti daudz. Jo nevis taustoties soli pa solim, bet neatlaidīgā un brīžiem ļoti smagā kāpienā “Reģionu attīstība” (RA) ir gan modinājusi no tautsaimniecības aprites ārpuspalikušos, mācījusi saskatīt savu vietu uzņēmējdarbības norisēs, gan - galu galā - palīdzējusi ieceres īstenot, iespēju robežās sniedzot finansiālu atbalstu.
RA darbības atdevi apliecinošie skaitļi ir gana izteiksmīgi: 2002. gada nogalē no Reģionālā fonda bija saņemti 906 projekti finansēšanai, no tiem 269 projektu atbalstīšana jau bija pabeigta. Piecos gados Reģionālā fonda ieguldījums īpaši atbalstāmo reģionu uzņēmējdarbības attīstības projektos kopumā bija 4,3 milj. latu. Bet šajā gada nogalē finansēšanai apstiprināti jau 982 projekti, tā ka 2004. gads RA projektu reģistrā pēc neilga laika noteikti ierakstīs tūkstoti.

RA izpilddirektore Aija Bauere arī atzīst, ka 2003. gadā Reģionālais fonds necieta tik spaidīgu līdzekļu trūkumu kā dažkārt iepriekš, kad spēja vien turpināt savas saistības par iepriekš noslēgtajiem līgumiem, bet ierobežota bija jaunu projektu finansēšana; šogad tika izskatīti visi iesniegtie projekti (protams, neliela rinda ir nesen iesniegtajiem projektiem) un par pozitīvi novērtēto atbalstīšanu noslēgti arī līgumi. Nākamgad RA pamatbudžetā iedalīti 1,2 miljoni latu, un tas uzsāktā ceļa turpināšanai esot pietiekami optimistisks cipars.
Tieši šis, piektais gads bija tas, kurš uzskatāmi parādīja Reģionālā fonda darbības rezultātus un tendences. Piemēram, viens Reģionālā fonda ieguldītais lats ir piesaistījis vairāk nekā 26 latus no uzņēmējiem un pašvaldībām un gandrīz 2 latus no citiem avotiem. Taču laika ritumā šai piesaistītā finansējuma daļai ir tendence arvien palielināties. Reģionālā fonda atbalstīto projektu analīze nozaru griezumā liecina, ka vislielākais projektu skaits ir lauksaimniecībā (pērn 33,5%) un tomēr to īpatsvars pamazām sarūk (šā gada nogalē - 28,7%), piekāpjoties pakalpojumu, lauku infrastruktūras sakārtošanas, tūrisma industrijas un citu pasākumu ierosmēm, kas virzītas tieši lauku dažādošanai.
Kā dažādojam savus laukus
A. Bauere secina, ka salīdzinājumā ar RA darbības sākuma laiku lauksaimniecības projektu palikuši vien ceturtā daļa. Protams, lauksaimniecībai nav nekādas vainas, ir un būs mums veiksmīgi saimnieki, kam sava vieta tiks arī Eiropas Savienībā, bet - lauku novadiem, lai tie patiešām elpotu pilnu krūti, vajadzīgs nodarbju līdzsvars, dažādība. Reģionālā fonda atbalstītajos un vēl atbalstāmajos projektos šī iniciatīvu atraisīšanās redzama kā uz delnas.
A. Bauere atzīst, ka mūsu lauku ļaudis arvien drošāk pārvar tradicionālo savrupību un projektos arvien vairāk paredzēta pakalpojumu sniegšana apkārtējiem zemniekiem. Kā uzņēmējdarbības veids paredzēti veterinārārstu un agronomu pakalpojumi. Tiek dibināti lauksaimniecības tehnikas remonta dienesti. Populāri kļūst tehniskie pakalpojumi pašvaldībām ceļu kopšanā. Jāuzsver, ka notiek savstarpēja apvienošanās pakalpojumu sniegšanā: piemēram, viens uzņēmējs atver viesu māju, bet ar ēdināšanu nevēlas nodarboties, toties kaimiņam, kam pieder kafejnīca vai krodziņš, nu klientu vairāk. Tā arī sava veida kooperēšanās. Jo biznesā jau nav jāaptver gluži viss. Jānodarbojas ar to sektoru, kas padodas vislabāk, kur ir pietiekamas zināšanas.
RA projektu vadītājs Harijs Ginters iepazīstina ar gluži jaunu, Reģionālā fonda šajās dienās atbalstītu projektu, kura ietvaros Aizkraukles rajona Neretas pagasta SIA IA Balčuni uz kredīta iegādājusies trīs volvo kravas automašīnas ar piekabēm autotransporta pakalpojumu sniegšanai visā valstī. No Reģionālā fonda līdzekļiem kopš 15.decembra līdz 2007. gada aprīlim tiks segti kredītprocenti kopumā par aptuveni Ls 13500. Šis pakalpojums ir pieprasīts, mašīnas strādā maiņās augu diennakti, un uzņēmumā radītas septiņas jaunas darba vietas.
Turpat Aizkraukles rajonā Daudzeses pagastā nobriedusi interesanta iecere: z/s Aizsili Reģionālajam fondam iesniegusi projektu Saskaņa. Tā īstenošana nozīmē, ka Daudzesē būs liela un plaša pirts, kurā sutināties varēs trīs dažādos veidos, bet vietējiem iedzīvotājiem par to visu būs jāmaksā tikai puse cenas - ir salīgts, ka pārējo nomaksās vietējā pašvaldība. Turklāt ne velti projektam dots nosaukums Saskaņa: pirtī varēs ne tikai pērties, bet tās telpas piemērotas arī dažādu saietu, tostarp ne vien saviesīgu, bet arī kultūras pasākumu rīkošanai. Šis projekts ir apstiprināts, RA atlicis vien noslēgt līgumu.
Var būt arī vairāki projekti
Dziļākos laukos dzirdētas bažas, ka pretendēt uz Reģionālā fonda atbalstu ir ļoti sarežģīti. Kaut gan - pēdējais laiks pierast pie projektu rakstīšanas, to aizstāvēšanas un novērtēt, ka projekta izstrāde vienlaikus nozīmē arī savu ideju izsvēršanu skaitļos un faktos - vai iecerētais atbilst realitātei un nesīs augļus vai varbūt - zaudējumus. Arī vietējās pašvaldības jāvārds projektam pirms iesniegšanas RA nozīmē vien to, ka šim projektam patiešām ir vieta un svars plašākā kontekstā, ne tikai paša biznesa rosinātāja skatījumā. H. Ginters uzsver, ka projekta izstrāde liek palūkoties arī kopsakarībās pāri pašu pagasta robežām - kādas tur rosības, vai konkurenti nav aizsteigušies priekšā, vai varbūt notiek iecerētajai idejai gluži nelabvēlīgas lietas. Piemēram, cilvēks izdomājis būvēt viesu māju, bet kaimiņu pagasts turpat pie robežas - noglabāt atkritumus...
Lai saņemtu Reģionālā fonda atbalstu, ir daži principiāli pamatnosacījumi. Projekta iesniedzējam, protams, jādarbojas īpaši atbalstāmā reģiona teritorijā. Kad projekts izvērtēts (lai saņemtu finansējumu aizdevuma procentu vai daļējiem procentu maksājumiem, projekti tiek vērtēti pēc 13 kritērijiem) un konsultatīvās komisijas atzīts par uzmanības vērtu, RA eksperti noteikti dosies uz saimniecību pārbaudīt, vai uz papīra fiksētais atbilst dabā redzamajam.
A. Bauere bilst, ka ļoti reti, bet gadās, ka uz papīra ir uzrakstīts viens, bet dzīvē redzams kaut kas gluži cits. Projekta īstenotājam jāzina, ka tad, ja tiks noslēgts līgums par atbalsta piešķiršanu, saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem nāksies regulāri sniegt pārskatus RA, kā arī būs sagaidāmas šīs iestādes projektu vadītāju vizītes jeb revīzijas arī pašā saimniecībā. Apstiprinātie projekti tiek īstenoti sekmīgi: visā šajā laikā RA līgumus ir lauzusi tikai 17 reižu, un arī dažādu iemeslu dēļ. Ja projekts patiešām izgāžas, ja uzņēmums kļūst maksātnespējīgs, tad pēc līguma laušanas arī RA piepulcējas kreditoriem un pieprasa ieguldīto līdzekļu atdošanu. Taču šādu gadījumu patiešām ir ļoti maz, savukārt desmitos skaitāmi tie, kad uzņēmējs, veiksmīgi paplašinot un dažādojot savu darbību, citu pēc cita vai pat vienlaikus iesniedz vairākus projektus un atbalstu arī saņem.
Četri projekti: jaunas darba vietas, jaunas iespējas
Kā raksturīgs piemērs minams Vitālija Pastara i/u Pārsla Preiļu rajona Stabulnieku pagastā. Šī saimniecība piegādā tirgum saldētas upenes, jāņogas, avenes, ķiršus un sēnes, kā arī augļu un ogu sulas. Tātad specializējusies lauksaimniecības produktu ražošanā, pārstrādē un realizācijā. Saimniecībā iekopti ogulāju stādījumi 34 ha platībā, uzbūvēts sulu spiešanas cehs ar jaudu 2000 litru maiņā. Sākotnēji nodota ekspluatācijā saldētava ar 200 t gatavās produkcijas ietilpību. Uzstādīta ogu un dārzeņu ātrsaldēšanas līnija ar jaudu 500 kg stundā, kā arī ogu tīrīšanas iekārta. Pērn V. Pastara saimniecībā nodeva ekspluatācijā saldētavu ar 500 t gatavās produkcijas ietilpību (360 m2 platībā). Tagad uzsākta ražošanas kompleksa infrastruktūras pilnveidošana - uzlabojot elektroapgādes un kanalizācijas sistēmu. Turklāt tiek būvēta vēl jaudīgāka saldētava-noliktava ar 700 t ietilpību. Liels vēriens, lieli plāni - V. Pastars šogad iecerējis iepirkt 700 t un pārdot 600 t ogu.
Šī ražošanas kompleksa izveide iedalāma četros projektos Reģionālā fonda finansiālajam atbalstam, kas kopumā ilgst no 1998. gada oktobra līdz 2006. gada maijam un uzskatāms par vērā ņemamu atspaidu uzņēmējdarbības izvēršanā. Projektu ietvaros paredzēts izveidot aptuveni 40 jaunu darba vietu, un RA speciālisti zina stāstīt, ka Pārslas īpašnieks aicina apkārtējos zemniekus stādīt un kopt ogulājus, un arī pats palīdz stādīšanas darbos, lai pēc tam ogas iepirktu pārstrādei. V. Pastars sadarbojoties ne tikai ar Preiļu, bet arī ar citu rajonu zemniekiem.
Gluži atšķirīgs ir Balvu rajona Bērzkalnes pagasta z/s Vizbules projekts - tas saistīts ar lauku tūrisma atpūtas kompleksa izveidošanu un labiekārtošanu. Projekta realizācijai līdz 2005. gadam plānotais Reģionālā fonda finansējums ir Ls 11027. Projekta mērķis ir izveidot lauku tūrisma atpūtas kompleksu, kurā ietilpst pirts ar banketu zāli, ūdenskrātuve zivju audzēšanai un makšķerēšanai, naktsmītnes ceļotājiem, kā arī atsevišķa atpūtas kompleksa ēka un neliela viesnīca.
Savukārt Rēzeknes rajona Maltas pagasta padome izstrādājusi un ar Reģionālā fonda palīdzību jau īstenojusi projektu "Biznesa informācijas un mācību centra izveide". Fonds projekta īstenošanā ieguldījis Ls 5000, pašvaldība - nedaudz vairāk. Centrs izveidots atbilstoši pagasta teritorijas attīstības programmai, lai nodrošinātu informācijas pieejamību visām uzņēmējdarbības nozarēm, sadarbību ar valsts un nevalstiskajām organizācijām, kā arī rastu iespējas Maltas pagasta un apkārtējo pagastu iedzīvotājiem papildināt savas zināšanas dažādos ar uzņēmējdarbību saistītos jautājumos.
Rosīgākās pašvaldības mēģina attīstīt uzņēmējdarbības attīstības konsultāciju vai tūrisma informācijas centrus. Pat nomaļākās vietās paredz tūristu pieplūdumu - gan vietējo, gan arī no Baltijas valstīm, Skandināvijas vai citām vietām. Pašvaldības mēģina sakārtot tūrisma informācijas jomu, vienlaikus gādājot, lai arī vietējie uzņēmēji varētu izmantot šādu centru pakalpojumus un iesaistīties tūristu uzņemšanas biznesā.
Ja vien visas pašvaldības censtos...
Reģionālā fonda atbalstīto projektu skaita ziņā tradicionāli priekšgalā turas Preiļu (168 projekti), Krāslavas (112), Jēkabpils (118), Madonas (99) un Balvu (86) rajons. RA speciālisti no pieredzes zina teikt, ka šeit pašvaldībās strādā spēcīgi biznesa konsultanti un vietējās uzņēmējdarbības virzītāji. Starpība ar lejasgalu patiešām liela un citādi kā ar kūtrumu neizskaidrojama. No Saldus un Kuldīgas rajona apstiprināti vien pa 3 projektiem, Gulbenes - 5, Dobeles - 13... Varbūt tur ļaudis tik brangi dzīvo, ka projektu dēļ nav vērts pūlēties?
Te nu A. Bauere min bēdu brāli Ukru pagastu Dobeles rajonā. Divus projektus konsultatīvā komisija esot atbalstījusi: vienu - pašvaldības, vienu - zemnieka, bet līdz reālai sadarbībai netika, jo pašvaldība nespēja piedalīties līdzfinansējuma trūkuma dēļ; nodomus mainīja arī zemnieks. Savukārt vienu projektu konsultatīvā komisija neatbalstīja, jo tas nesavāca vajadzīgo punktu skaitu. "Ja vēlaties redzēt pasaules malu, tad aizbrauciet uz Ukriem. Mājas sagruvušas, vispārēja depresija, gandrīz vienīgā veselā ēka ir pašvaldības māja. Šķiet, tika likvidēta pamatskola, un tas nozīmē, ka viss ir uz iznīkšanas robežas. Jaunie ies projām, kas noturēs šo vietu? Tā ir kompleksa reģionālās politikas problēma," spriež A. Bauere.
Kā pretstats šim stāstam ir nesen fondā apstiprinātais Malnavas pagasta padomes netradicionālais izglītības projekts (arī Phare programmas atbalstīts). Projekts saucas "Kvalificētu mehāniķu sagatavošana Latgales reģiona darba tirgum, tranzīta servisa industrija" un tas veidots sadarbībā ar Malnavas lauksaimniecības tehnikumu. Viņi jau ir padomājuši uz priekšu, lai pēc jaunākajām tehnoloģijām apmācītu konkurētspējīgus auto servisa speciālistus. Vēl mācību laikā par viņiem jau interesējas auto remonta uzņēmumi tuvākā un tālākā apkārtnē. Te jāmin vēl kāda Reģionālā fonda atbalstu piešķiršanas īpatnība. "Ja kāds no projektiem jau ieguvis Phare atbalstu, tad mūsu fondā tas tiek virzīts kā prioritārs projekts ar mūsu līdzfinansējumu. Piemēram, Malnavas pagasta padomei, kas šo projektu realizēja tehnikumā, savācot kopā visus līdzfinansējumus, pašu finansējums modernās tehnikas iegādei nesasniedza pat 10%," tā A. Bauere.
Pašvaldību projektiem ir arī tā pozitīvā nozīme, ka tie papildus piesaista arī Nodarbinātības valsts dienesta līdzekļus bezdarbnieku apmācībai, organizējot tā dēvētos algotos pagaidu sabiedriskos darbus, lai iedzīvotājiem radītu jaunas darba vietas vai pārkvalificētu citam, darba tirgū pieprasītam arodam. Taču tas atkarīgs no pašvaldības finansiālajām iespējām, kas nereti ir ļoti ierobežotas. Tad ir labi, ja vairākas pašvaldības atrod vienu visiem kopīgu problēmu, spēkus apvieno, un tādējādi īstenojami arī vērienīgāki projekti.
RA projektu vadītājs Zigmārs Grūbe stāsta, ka viens no tādiem ir "Apceļo Latgali ar IT", kurā Latgales pusē apvienojušies deviņi partneri - Rēzeknes pilsētas padome, Balvu rajona padome, Ludzas rajona padome, Daugavpils rajona padome un pilsētas dome, Jēkabpils rajona padome, Preiļu rajona padome, Krāslavas rajona padome un Krāslavas reģiona tūrisma informācijas centrs. Šis arī ir Phare programmas atbalstīts projekts, kurā viens no galvenajiem uzdevumiem - tūrisma infrastruktūras uzlabošana visā Latgales teritorijā. Šeit tiks uzstādītas tūrisma informācijas norādes, kartes par ievērojamākiem apskates objektiem un atpūtas iespējām, uzlabotas pašvaldību apsaimniekošanā esošās pludmales, un viss tiks veidots vienotā stilā. Projekta kopējais budžets ir gandrīz Ls 109 tūkst.; 70% finansējuma ir Phare līdzekļi, 14% - valsts budžeta līdzfinansējums, 9% - reģionālais līdzfinansējums un 7% - Reģionālā fonda līdzekļi. Z. Grūbe uzsver - īstenībā ar šādu projektu izstrāde nav sarežģīta - ir tikai jāzina, pie kā ķerties, un jābūt uzņēmībai projektu izstrādāt. Ja tas ir pamatots un realizējams, būs arī Reģionālā fonda atbalsts.

Mudīte Luksa
AgroPols

x

Paroles atgadināšana