Ekonomika

Eseja par AirBaltic un Latvijas ekonomiku

Daļa cilvēku vēro putnus. Skaisti. Es vēroju ekonomiku. Piemēram, autostāvvietas pie lidostas. Fui, cik banāli, tālāk lasīt nav vērts. Pareizi vakar izpaudās @Oslejs : - grāmatvedisks skatījums, labāk stumt vispārējus frāžmākoņus. Katram savs un par gaumi nestrīdas. 

Man gan arī patīk mākoņi. Tikai no augšas. Tāpēc bija hobijs, pilotēju lidmašīnas. Darbos es gan labāk stāvu ar divām kājām uz zemes.

Tāpēc par autostāvvietām.

Ko Jūs redziet, kad atlidojiet uz gandrīz jebkuru lidostu? Pareizi, tās. Gan Rīgā, gan daudzās Eiropas metropolēs. Pilns ar lakotām grabažām vai jaukām vabolēm. Kā katrs uz to paskatās. Nav jau putni, rūcina un tracina grietas.

Ko autostāvvietas liecina par ekonomiku?

Kad nesen aizlidoju uz Porto (Portugālē), mani sagaidīja viss tas parastais. Milzīgi auto rudzu lauki. Bet, ir nianse. Ļoti daudz īres auto. Shopping aleja ar rentes bodēm. Nevajadzīgām daudziem, jo sabiedriskais transports tāpat aizlidina tevi uz centru no time. Industrija orientēta uz tiem, kuri atbrauc. Atved naudu, ko iztērē atpūtai, biznesam, bodē, restorānā, karuselī vai hotelī. Šī nauda ir pakalpojumu eksports, slavenā eksporta nozare, kura uzlabo valsts finanšu stāvokli, atved naudu, nodrošina darbavietas un tamlīdzīgi.

Arī Rīgā pie lidostas ir daudz autostāvvietu. Bet tur nav daudz īres auto. Tur ir vietējie kā es, kuri atstāj savu auto un aizlido naudu tērēt citur. Tās stāvvietas ir papilnas, vienmēr. Tāda tā atšķirība. Latvji brauc jūriņā, tālas zemes lūkoties.

Mums tāpēc ļoti patīk mūsu gaisakuģi, pamatoti, jo ātri var aizlidot uz daudzām vietām, iztērēt savu naudu, kurināt ekonomiku citur.

Tikmēr iebraucējus sagaida bombilas, kuri uzliks braucienam uz centru tādu cenu, ka cerams atsitīs vēlmi ierasties vēlreiz. Tāpēc Rīgā arī restorānus nevajag. Pagājušogad aizvērās plejāde ar kvalitatīviem ilgdzīvotājiem. Pat Vecrīga bija nebijuši patukša. Mums jau nevajag. Eksportu. Izņemot televizorā un izņemot tad, kad kādam eksportētājam jāpamato, kāpēc no budžeta viņam jāpiešķir nauda.

Cik naudiņas? AirBaltic ietirgo ap 670 miljoniem gadā biļetēs. No tā gandrīz 500 esot ārzemniekiem. Ar to arī lepojas - superīgs eksporta ienākums. Piekrītu. Bet tad vienlaicīgi biedē, ka, ja kompāniju neatbalstīs, viss cauri, IKP sabruks, finito.

Man ļoti patīk gaisa putni (tāpēc hobijs), patīk lidot ar vietējo aviokompāniju, bet kaitina, ka muld. Tā nauda jau nepaliek Latvijā, bet aiziet līzinga maksājumos par Kvebekā ražotām lidmašīnām. Bieži uz ofšoriem, starp citu. Tā strādā globālais lidaparātu līzinga bizness. Latvijā paliek peļņa, kādi 10 miljoni, ja paveicas, nu un 50 miljoni algas nodokļos. Pat ļoti labi, bet par IKP sabrukšanu pārliecināsi tikai ģeogrāfu 40% no 50.

Savukārt mēs, tie kuri tajās autostāvvietās atstājam savu limuzīnu Jāņu nakts krāsā, iztērējam biļetēs zem 200 miljoniem gadā. Pieņemsim, ka uz katriem 100 eirīšiem biļetēs, atstājam 300-500 eiro galapunktā. Importējam pakalpojumu par miljardu.

Forši. Smukas bildes feisītī, bet ne tik smukas mūsu ‘lauku tūrismam’.

Ja vēlamies attīstīt ekonomiku, ir jādomā plašāk par viedo industrializāciju, kuras saturs ir pieturas pārvietošana lidostā un saplīsuši jauni vilcienu. Man tāpēc lūgums - pasakiet vismaz televizorā, lai sakārto to takšu jautājumu. Pārējo risināsim vēlēšanās, kad iemācīsimies izvēlēties. Līdz tam brīdim mūsu aviokompānija nedaudz atgādina zelta podu purčika paneļmājā.