NVO

Šolks: Tik daudz piena kā patlaban mums vēl nekad nav bijis

Ingrīda Mičāne, Nac.ag. LETA
18.04.2016

Pēc kvotu brīvlaišanas saražotā un pārstrādei iepirktā piena daudzums pieaudzis par 7% un sasniedz visu laiku rekordu, turklāt kāpums turpināsies, spiežot uz leju iepirkuma cenas. Tikmēr pārstrāde ar pieaugošo apjomu pagaidām tiek galā, koncentrējoties arī uz sadarbību ar zinātni un veidojot Pārtikas kompetenču centru, kurš, lai gan ar desmit gadu novēlošanos, palīdzēs pārstrādātājiem veidot inovatīvus produktus un piemērot tos jauniem eksporta tirgiem. To pirms gaidāmā ikgadējā nozares kongresa intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valde priekšsēdētājs Jānis Šolks.


Pēc kvotu brīvlaišanas saražotā un pārstrādei iepirktā piena daudzums pieaudzis par 7% un sasniedz visu laiku rekordu, turklāt kāpums turpināsies, spiežot uz leju iepirkuma cenas. Tikmēr pārstrāde ar pieaugošo apjomu pagaidām tiek galā, koncentrējoties arī uz sadarbību ar zinātni un veidojot Pārtikas kompetenču centru, kurš, lai gan ar desmit gadu novēlošanos, palīdzēs pārstrādātājiem veidot inovatīvus produktus un piemērot tos jauniem eksporta tirgiem. To pirms gaidāmā ikgadējā nozares kongresa intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valde priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Kā raksturosiet pašreizējo situāciju piena nozarē?

Situācija ir sarežģīta. Ļoti strauji aug saražotā piena apjoms - jaunākie dati liecina, ka martā gada griezumā pieaugums bijis par 7%, sasniedzot 62 579 tonnu piena iepirkumu vienā mēnesī. Tik daudz piena mums vēl nav bijis. Arī aprīļa prognoze rāda, ka būs rekordliels visu laiku aprīļa iepirkums - 65 900 tonnas. Pagaidām pārstrādes jaudas tiek ar to galā, ražojot produktus gan tirdzniecībai, gan arī piena pulveri un sviestu intervencei. Protams, ka piens tiek arī izvests - gan uz Lietuvu, gan Poliju. Jā, mums nav vienaldzīgs šis fakts, bet jāapzinās, ka kopējās proporcijas nav tik sliktas. Dati liecina, ka viena trešdaļa saražotā piena tiek patērēta uz vietas Latvijā, viena trešdaļa tiek izvesta un pārdota, bet vēl viena trešdaļa - eksportēta gatavo produktu un intervences veidā. Lielākā problēma ir tā, kurš iegūs no pieaugošā piena apjoma. Pārstrāde pagaidām tiek galā, bet, apjomam augot, tiek spiestas uz leju iepirkuma cenas. Piena vidējā cena martā bija 207 eiro par tonnu, kas ir 3,4% jeb par 0,7 centiem litrā mazāk nekā februārī un par 7% jeb 1,7 centiem litrā mazāka nekā 2015.gada martā. Jāatzīst, ka marta cena ir trešā zemākā kopš iestāšanās Eiropas Savienībā - vēl zemāk ir bijis tikai 2009. un 2004.gadā.

Izskatās, ka nākamajā mēnesī vidējā cena būs zem 20 eiro centiem par litru piena un mums ir nopietnas bažas, ka daudzi zemnieki šādu lejupslīdi var neizturēt.

Kas attiecas uz cenu, jāatzīst, ka cena piegādātam pienam pārstrādes uzņēmumā vismaz 22 tonnu apjomā vienmēr būs augstāka nekā konkrētam piena ražotājam samaksātā nauda pie saimniecības vārtiem. Svarīgi, ka Latvijas apstākļos lielākā daļa reāli strādājošu piena ražošanas saimniecību nesasniedz šīs 22 tonnas dienā. Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka vidējā piena iepirkuma cena tiek norādīta bez transporta, obligāto svaigpiena paraugu testēšanas, administratīvajām, kā arī citām saistītajām izmaksām. Latvijā vidējo piena iepirkuma cenu aprēķina, balstoties uz minētajiem noteikumiem, saņemot informāciju no piena pircēja. Savukārt piena importa gadījumā tiek norādīta vērtība, kuru piena piegādātājs (piemēram, Igaunijas uzņēmums) ir norādījis piegādes dokumentos, protams, ietverot visas iepriekšminētās papildus izmaksas. Līdz ar to nav korekti tiešā veidā salīdzināt vidējo piena iepirkuma cenu Latvijā ar importēta piena cenu. Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju, tie daži lielie zemnieki - piena ražotāji, kas sasnieguši apjomu 15 un vairāk tonnu piena dienā, iespējams, saņem pat nedaudz lielāku samaksu, nekā Igaunijas piena ražotājs. Piena ražotājiem, kuri saražo minēto piena apjomu Latvijā, gada vidējā iepirkuma cena ir no 235 līdz pat 250 eiro par tonnu.

Vienlaikus esam novērojuši, ka zemnieki vairs nevaino pārstrādātājus cenas kritumā, jo ir sapratuši, ka problēmas sakne ir daudz dziļāka. Situācija ir pasliktinājusies visos Eiropas tirgos, jo pārprodukcija pēc kvotu atcelšana ir visur un cenas krīt visur. Turklāt mēs nevaram salīdzināt Latvijas situāciju ar, piemēram, Vāciju, kur 80% saražotā piena patērē vietējais tirgus, kamēr pie mums šis rādītājs ir vien 33%.

Vairākkārt izskanējuši pārmetumi, ka Latvijas piena pārstrāde ir pārāk sadrumstalota, smagnēja, turklāt nespēj ātri reaģēt uz notiekošo, izstrādājot jaunus interesantus produktus, ar kuriem startēt eksporta tirgos.

Vienā ziņā tā ir taisnība, jo Latvija diemžēl ļoti atpaliek inovācijās, salīdzinājumā, piemēram, ar Igauniju, kur darbojas divi kompetenču centri, piena tirgus izpētē, attīstībā un inovācijās novirzot miljonus. Mēs neesam mācējuši šādu centru izveidot, taču jāatzīst, ka dzīve līdz šim to nebija prasījusi. Mums iepriekš bija labs tirgus Krievijā, ļoti labas iepirkuma cenas un nebija vajadzības koncentrēties uz jauninājumiem. Protams, ka piena kvotu brīvlaišanai sakrītot ar Krievijas embargo un tam visam sekojošo pārprodukciju situācija krasi mainījās. Tomēr situācija ar nozares izpēti tiek labota. Sadarbībā ar Pārtikas uzņēmumu federāciju patlaban veidojam Pārtikas kompetenču centru, kurš darbību varētu sākt jau šajā vasarā. Tas ir gadus desmit par vēlu, tomēr labāk vēlu nekā nekad. Plānots, ka pārstrādātāji kopā ar zinātniekiem šajā centrā ne tikai izstrādās jaunus inovatīvus produktus, bet tos īpaši piemēros dažāda veida tirgiem, ņemot vērā to specifiku, uzglabāšanas termiņus utt. Vienlaikus jāatzīst, ka šādu superproduktu meklējumos ir arī pārējās pasaules valstis, tostarp tāds piena ražošanas līderis kā Jaunzēlande. Ja reiz tur ar gadsimtiem ilgo pieredzi līdz šim nav izdevies izstrādāt šādus produktus, tad mums ar ierobežotajiem resursiem tas nenāksies viegli. Vienlaikus jāatzīst, ka Latvijā tomēr jau top jauni produkti - piemēram, "Tukuma piena" piena maisījumi jeb "šeiki", "Food Union" daudzveidīgie lakto utt.

Savulaik Piensaimnieku savienība iestājās pret zemniekiem piederošās Jelgavas rūpnīcas "Latvijas Piens" būvniecību. Kādas ir uzņēmuma perspektīvas pēc "Latrapa" kļūšanas par kontrolpaketes turētāju?

Jā, savulaik iestājāmies pret rūpnīcas būvniecību, un daudzās lietās šajā sakarā mums izrādījās taisnība, bet tas nenozīmē, ka novēršamies no šī uzņēmuma. Ar gandarījumu jāatzīmē, ka "Latvijas Piena" jaunā vadība ir orientēta uz reālu biznesu, nevis emocijām, un izskatās, ka viss būs kārtībā. Rūpnīca saskaras ar visām tām pašām problēmām, kas ir pārējiem pārstrādes uzņēmumiem - konkurence, tirgus meklējumi, atbalsta trūkums, tā ka ir pietiekami daudz darāmā, jāmeklē dažādas iespējas, jārunā arī par atbalstu nozarei. Latvijā aptuveni piektdaļu no lauksaimniecības un pārtikas ražošanas apjoma aizņem piena nozare, tāpēc valdības līmenī jānosaka vienādi atbalsta principi kā ražotājiem, tā pārstrādātājiem, izvairoties diskriminēt kādu no iesaistītajiem posmiem.

Starp citu, "Latvijas piens" uzrakstījis iesniegumu par vēlmi iestāties Piensaimnieku savienībā, valde 18. aprīlī iesniegumu izskatīs un ir pamats domāt, ka mums būs par vienu pilntiesīgu biedru vairāk.

INFORMĀCIJAI

LPCS apvieno 11 piensaimniecības un pārstrādātājus, gada laikā iepērkot un pārstrādājot vairāk nekā 80% Latvijā iegūtā piena. Savienības biedru vidū ir "Food Union", AS "Tukuma piens", AS "Smiltenes piens", AS "Cesvaines piens", AS "Talsu piensaimnieks" un citi.

Nac.ag. LETA

x

Paroles atgadināšana