Šis teikums:

"Šīs nedēļas ziņas, ka inflācija ir atkritusi divu gadu senā līmenī, ka tā turpinās mazināties un darba samaksas kāpums pašlaik jau atkal apsteidz cenu pieaugumu, tikai šķietami ir pozitīvas",

ir tendenciozs un melīgs.

 

Un man nav saprotams, vai tā ir vienkārši neizpratnes radīta kļūme vai mērķtiecīga lasītāju (klausītāju?) maldināšana.

 

Teikums satur kliedzoši nepareizu vērtējumu notiekošajam.

Raksts stāsta, ka:

(1) Inflācija patiešām ir atgriezusies tā sauktajā "normālajā, kontrolētajā līmenī - un tas ir pozitīvi.

(2) Tā patiešām vēl kādu laiku, visticamāk, mazināsies - un arī tas taču ir pozitīvi.

(3) Darba samaksas kāpums patiešām jau atkal apsteidz cenu pieaugumu. Kas ir vienkārši lieliski.

 

Šīs visas ir PATIEŠĀM POZITĪVAS ziņas, jo:

(1) Naudas reālā vērtība vairs radikāli nekrītas un atlikušie naudas uzkrājumi savu vērtību vairs nezaudēs,

(2) Ekonomikā atgriežas prognozējamība, un par panākumus konkurencē nosakošajiem galvenajiem faktoriem atkal kļūst konkrētā biznesa efektivitāte, un nevis uzņēmumu praktiski neuzvaramā spēle ar finanšu riskiem;

(3) atalgojumi atkal pieaug, kas nozīmē, ka ekonomika praktiski tiek galā ar krīzes šokiem arī ierobežota mākslīga naudas pieplūduma apstākļos,

(4) sabiedrības dzīve stabilizējas jaunajā ekonomikas realitātē, kas vismaz tuvākajā laikā nu nekādi nevarēs būt tikpat labklājīga, kā bija pirms kara izplešanās. Un ar to vienkārši jāsadzīvo.

 

Jā, šo pārmaiņu procesā daži vairāk zaudēja reālās algas līmenī. Jā, izrādījās, ka nevar turpināt dzīvot absurda situācijā, kad kredītu procentu likmes ir 2-3 reizes zemākas par inflāciju. Jā, dažiem (un diezgan daudziem bija (un vēl būs) pat jāmaina nodarbošanās vai darbības metodes.

Bet tā ir ekonomikas pārstrukturēšanās procesa būtība demokrātiskās valstīs ar tirgus ekonomiku - mēs visi piemērojamies.

Neviens nebija (un nevarēja būt!!) solījis, ka neviens šajā inflācijas galopā nezaudēs.

Piedodiet, bet šī inflācija bija un ir

(A) ekonomikas adaptācija jaunajai realitātei - gruzdošajam pasaules karam (RU 2021.gadā sāktais uzbrukums enerģētikas tirgum, bruņošanās nepieciešamība un citas saistītās lietas), vienlaikus tā ir

(B) atliktā sabiedrības rēķina apmaksa par 2 megakrīžu, [tajā laikā pat tiešām salīdzinoši nesāpīgu] pārvarēšanu - Dienvideiropas valstu finanšu sabrukums pirms 10 gadiem un C_19 pirms 3 gadiem ar bēgļu krīzi pa starpai. Tolaik pasaules ekonomikās iemestajam, ar produktu nesegtajam, naudas daudzumam vienkārši bija jāizsprāgst uz āru.

(C) un es pat te nerunāju par kreiso politiķu spiediena rezultātā attīstītajām sociālā atbalsta programmām (tostarp tā sauktajai bēgļu uzņemšanai), kuras Eiropa jau kādas pāris desmitgades ar savu ekonomikas jaudu patiesībā nevar atļauties.

Mēs vairāk kā 10 gadus visi dzīvojām krietni labāk, nekā mūsu ekonomikas to ļāva.

Un šis iegūtais rezultāts - faktiski nenoticis ekonomikas sarukums pie 2 gadus ilguša inflācijas procesa - ir pat necerēti labs. Mūsu sabiedrība nav zaudējusi neko vairāk par kādiem ~10% sava uzkrājuma. Un tas ir smieklīgi mazs zaudējums šajos apstākļos. Kaut individuāli nekomfortabls un šķietami pat sāpīgs.

Mums vienkārši jāturpina adaptēties jaunajai realitātei - šodienas (un varbūt jau tuvā nākotnē vēl augstākām) enerģijas cenām, jūtami lielākiem izdevumiem drošībai (gan ārējai, gan iekšējai). Un arī pieaugošam veselības saglabāšanas izdevumu slogam.

Tā vienkārši ir. Un nevajag nevienam radīt ilūzijas, ka var būt citādi.