Es, piemēram, šeit saredzu to, ka jau 2019.gadā preču birzās pakāpeniski sāka izsprāgt centrālbanku emitētie naudas resursi.

Un tikai 2020.gada pasaules nozīmi ieguvusī C_19 pandēmija ar tās ierobežoto pārvietošanos, līdz ar amīšu attīstīto slānekļa naftas ieguves biznesu, kas ļāva nostāties pretim līdz OPEC+ apjomam paplašinātajam naftas pārdevēju kartelim, uz laiku atlika naftas cenas pieaugumu.

Bet šī pati pandēmija līdz ar ASV vēlēšanu rezultātu šo slānekļa naftas biznesu tā nozīmīgajos apjomos faktiski piezemēja, ja ne iznīcināja.

Un naudas izsprāgšanas process turpinājās.

Un 2021.gada pavasarī šo procesu papildus uzkurināja RU darbības gāzes eksporta tirgos. Līdz ar ne ļoti veiksmīgo Eiropas valstu pieeju gāzes cenošanas mehānismu pārveidošanā, liekot lielāku akcentu uz spot darījumiem, ne piesaisti naftas tirgum.

Tā kā- patiesībā apstiprinās sensenā ekonomikas teorija, ka nesegti emitēti naudas resursi rada atbilstīgu inflāciju, vienkārši naudas relatīvās vērtības samazināšanās rezultātā. Dažādi apstākļi to uz laiku var piebremzēt, bet ne novērst. Un birža ir tā vieta, kur tas visātrāk un vislabāk izpaužas. Līdz ar NĪ tirgu, cita starpā.

Un "šodien" centrālbanku īstenotā procentu likmju celšana ir vien daļa no sekām šo pašu banku īstenotajai sildīšanas un mīkstināšanas politikai, lai kā katrs to nesauktu.

Bet otra bildīte apliecina jau agrāk šeit teikto, ka enerģijas tirgu spiediens uz inflāciju ir beidzies.

Vismaz pagaidām, līdz neiestāsies kādi jauni globāli satricinājumi. Vienlaikus ir skaidrs, ka izveidojusies jaunā cenu realitāte ir būtiski atšķirīga no tās pirms 2-3 gadiem. Un galīgais pielāgošanās process vēl nav beidzies.