Ekonomika

Apgalvojums, ka Lielbritānija nepiedalās ES Kopējā lauksaimniecības politikā, neatbilst patiesībai

2005.gada jūnijā uzvirmoja diskusija ap Lielbritānijas vēlmi radikāli mainīt KLP. Kas pati par sevi ir pat atbalstāma ideja. Bet NRA diskusijās ir publicēts kāds komentārs, kas satur apgalvojumu: "Lielbritānija pārliecinoši pierādīja, ka palikt ārpus vienotās lauksaimniecības politikas nozīmē paātrinātu ekonomisko attīstību”. Šis atspulgs ir atbilde uz šo melīgo viedokli

Būsim tomēr korekti...

Nevēlos šeit apspriest autora izteikto domu par alianses ar Lielbritāniju mērķtiecību Latvijas ES politikā. Vēl jo vairāk, ja ievēro, ka sadarbība parasti ir produktīvāka par karu.

Tomēr nebūtu labi izmantot sagrozītus vai pat nepatiesus argumentējošos faktus. Konkrēti - autora tekstā teikumā “Lielbritānija pārliecinoši pierādīja, ka palikt ārpus vienotās lauksaimniecības politikas nozīmē paātrinātu ekonomisko attīstību” ietvertais apgalvojums, ka Lielbritānija nepiedalās ES Kopējā lauksaimniecības politikā, neatbilst patiesībai.

Lielbritānija ES Kopējās lauksaimniecības politika tiek piemērota pilnā apjomā. Tiesa gan, pateicoties savas zemes lauksaimnieciskās ražošanas apjomiem un struktūrai, tās teritorijā no ES kopbudžeta finansēto lauksaimniecībai un lauku attīstībai iztērēto līdzekļu masa ir tikai 5. lielākā veco dalībvalstu kopā – 2003.gadā tā bija 74% no Itālijā tērētās naudas, 68% no Vācijā tērētā, 61% no Spānijas teritorijas ieguvuma, un tikai 38 % no Francijā iztērēto ES lauksaimniecības un lauku budžeta resursu apjoma. (Avots: “Agriculture in the European Union - Statistical and economic information 2004” http://europa.eu.int/comm/agriculture/agrista/2004/table_en/342.pdf). Protams, no šiem skaitļiem var saprast Lielbritānijas neapmierinātības pamatu ar resursu sadalījumu (tātad arī politiku, kas šos resursus šādi sadala), tomēr tie skaidri norāda, ka Lielbritānija ir pilntiesīga KLP dalībniece.

Tāpat par korektu negribētu nosaukt autora apgalvojumu “Kad Latvijā noritēja debates par vai pret iestāju ES, galvenais kritikas objekts bija, vai Latvijai ir jāpievienojas vienotai ES lauksaimniecības politikai. Latvijas lauksaimniecība pirms ES bija būvēta uz veselīgākiem un ekonomiski pamatotākiem principiem.” Iespējams, ka kādam Latvijas iedzīvotājam (arī žurnālistam) galvenais Latvijas iestāšanās ES mērķtiecības apšaubīšanas pamats patiešām bija nevēlēšanās sabojāt “veselīgo” Latvijas lauksaimniecības pamatu, tomēr iestāšanās sarunu pamatjautājums lauksaimniecības sadaļā gan bija cits - nevienlīdzīgā attieksme pret jaunajām dalībvalstīm, kur pret šo valstu lauksaimniecības un pārtikas sektorā strādājošajiem uzņēmējiem tika izvirzītas gandrīz pilnapjoma vides aizsardzības, pārtikas drošības un dzīvnieku labturības prasības, kamēr tiešmaksājumu saņemšanā tika noteikti 25 % griesti no ES “standartlīmeņa” 2004. gadā ar pakāpenisku izlīdzināšanās grafiku līdz 2013. gadam.

Tā kā laikam tomēr korektāk būtu meklēt citus, patiesībai atbilstošākus Lielbritānijas ekonomiskās izaugsmes iemeslus, nevis piedēvēt tos neesošām ekonomiskām un politiskām parādībām.