Ir vismaz 2 sliktas ziņas no kaimiņvalsts:

1) Izskatās ka demokrātiskās vērtības aizstāvošās BY sabiedrības daļas ofensīva pašlaik zaudē brutālajam huntas militarizētajam spēkam. Nav ziņu, ka pasludinātais vispārnacionālais streiks par tādu būtu patiešām kļuvis. "Nav ziņu" to arī nozīmē, ka nav ziņu. Jo informācijas plūsma kopumā no turienes ir ļoti ierobežojusies.

Bet ne no viena avota - ne huntistu, ne opozicionāro un citvalstu - nav ziņu, ka reālā ekonomika (ārpus studentijas, bet to neviens nopietni pat neskaita) patiešām būtu iegājusi nozīmīga apjoma streikā. Ir tikai fragmentāri vēstījumi par fragmentāru streiku kustības eksistenci. Faktiski Tihanovskas ultimāts pagaidām nav devis cerēto rezultātu.

Situācija ieiet sava veida gruzdošā partizānu karā. Kuras spilgtākā epizode - dzelzceļa tīkla signalizācijas "uzlabojumi", semaforiem pievienojot papildus vadus, lai nesankcionēti ieslēgtu sarkanās gaismas, apturot vilcienu satiksmi.

Vienlaikus cīņa ar demonstrantiem sākusi pārcelties uz jaunu frontes līniju - iedzīvotāju dzīvokļos, kuros sāk ielauzties kaujinieki un aizturēt tajos esošos cilvēkus.

2) Protestu apspiešanas spēku stiprināšanai tarakāns veicis pārmaiņas kaujinieku pārvaldībā, nozīmējot iekšlietu sistēmā jaunus vadītājus - armijas ģenerāļus. Un pieprasot sodīt cilvēkus uz vietas ar miesas sodiem, bez izmeklēšanas un tiesas.

Preses konferencē, iepazīstinot ar jauno IeM vadītāju ģenerāli Ivanu Kubrakovu un Minskas GIeP priekšnieku Mihailu Gribu, viņš skaidri saka:

"Mēs pacietām. Es uzreiz norādīju: ir sarkanas līnijas. Un, nedod dievs, ka kāds tās pārkāps. Viņi tās pārkāpa daudzos virzienos, es par to runāju. Tāpēc tiem, kas šodien dodas uz dzelzceļu, tiem, kas izliek fašistu karogus uz elektropārvades līnijām, vārdu sakot, tiem, kas šodien cenšas sagraut un destabilizēt valsts infrastruktūru, būtu jāzina: no šodienas, it īpaši to pilsoņu dzīvokļos, kur viņi slēpjas, mēs mēs nevienu neņemam gūstā. Ja kāds pieskaras karavīram (es jau izdarīju piezīmi ģenerāļiem), viņu jāatstāj vismaz bez rokām. Es to saku publiski, lai visi saprastu mūsu turpmāko apņēmību. Tālāk - viss. Mums nav kur atkāpties, un mēs negrasāmies atkāpties. Kurš ir gatavs, rīkosimies! ”

Izlasiet pilnībā: https://news.tut.by/society/706041.html"

Vai paraugieties video: https://www.youtube.com/watch?v=rl5fl1nP6hY

Bet - cīņa nav galā. Un katru dienu hunta apcietina desmitiem, ja ne simtiem cilvēku, atkarībā no aktivitātes apjoma. Kopumā, pēc vērojumiem, sanāk ka fiziski cieš apmēram katrs trīssimtais no akcijas dalībniekiem.

Apbruņoti, maskoti anonimizēti puiši un tēvaiņi ar 1 krunku smadzeņu vietā karo ar savu neapbruņoto tautu. Ar atklātu Lavrova, Šoigu, RT un paša RU fīrera atbalstu. Ne tikai morālu, bet arī finansiālu un fizisku. Zem izkārtnes, ka pārmaiņas vajadzīgas, bet tās jāveic likumiski, un likumiskā vara ir inaugurētais tarakāns. Kas bez jelkādiem kompleksiem uzšķauda jelkuram BY likumam, kā karā. Karā pret savu tautu. Pagaidām nav uzvarējuši, bet ne tuvu nav arī zaudējuši.

Ļoti var būt, ka šī pretstāve tagad iegājusi jaunā garajā - vismaz dažu mēnešu ilgumā.

Labā ziņa uz šī fona ir naftas cenu kritums par 10 % pēdējās nedēļas laikā. Un cita labā ziņa sliktajā ir - Karabahā notiekošajā karadarbībā ir iznīcināts RU ražotais bruņojums, pēc aplēsēm, vairāk kā 1GEUR daudzumā, ko tagad bezatlīdzības kārtībā jāpapildina sabiedroto līguma ietvaros. Kas viss kopā var samazināt RU resursus Tarakāna huntas atbalstīšanai...