Kā valsts ar laikam taču Eiropas senāko reliģiju (pagānu sektas neskaitot) un ar tik jaudīgu tautas kolektīvo gara spēku un cīņas vēlmi varēja tik īsā laikā tā zaudēt savas tautas dārgāko teritoriju?

Īpaši, ja ievēro, ka 1989.-1993. gados AR neatvairāmi uzvarēja, ne tikai atgūstot savu Senču KK teritoriju (tajā pasludinot KKR), bet, pēc Izraēlas parauga - arī plašu buferjoslu ap to. Un visu šo laiku spēja to noturēt.

 

Patiesībā iemeslu nav ļoti daudz.

- Parasti sāk ar vienkāršāko - AR ir maza trūcīga valsts ar nabadzīgu ekonomiku (nav dabas resursu, nošķirta no tirgiem, bez izejas uz jūru, nedraudzīgu valstu ielenkumā. Kā var pretoties reģiona naftas lielvalstij, kurai nauda pie cenas 120 $/muca vienkārši no jūras šļācas ārā - cik vajag, izsūknēsim? Taisnība. It kā.

 

- Armijas relatīvais vājums. Karavīru skaita ziņā AR (kopā ar KKR) armija bija praktiski līdzvērtīga AZ armijai. Un, ievērojot, ka AZ bija jāuzbrūk ilgu gadu laikā nocietinātām aizsardzības pozīcijām, faktiski AR pat bija priekšrocība. Bet bruņojuma struktūras ziņā bija 2 principiālas atšķirības. Un tās arī izšķīra kara likteni.