Tam varētu nepievērst īpašu vērību.

Sak, katrā valstī reizi pa reizei ir vēlēšanas. Un bieži, ja ne vienmēr, tās nes kādas pārmaiņas valsts pārvaldības politiskajā spektrā. Pat, uzvarētajam un partijai nemainoties, arī bieži notiek pārmaiņas.

 

Šoreiz ir citāds gadījums. Moldova ir pēdējā Eiropas valsts, kas vēl nav skaidri izvēlējusies savu attīstības ceļu.

Lielā mērā tas ir valsts visai neskaidrās teritoriāli politiskās struktūras dēļ - sak, Piedņestra ar tajā izvietotajiem tā sauktajiem RU miernešu spēkiem un mentāli degradēto un Krievu pasaulei piederošo iedzīvotāju kopu ir vai nav Moldovas valsts reāla daļa. Un arī pārējā Moldovā, kurā, kā daudzviet pēcpadomju telpā (tepat pie mums (EE, un nu jau arī LT - mazāk) varam paraudzīt) sabiedrības attīstībā izcila nozīme ir korumpētajām pusoligarhiskajām struktūrām (spilgtākos mūsu agrākos piemērus visi joprojām atceras, bet nu jau ir jauni, vienkārši ne tik saredzami), nav stabilas vienprātības par piederību Eiropeisko vērtību kopai, vai tomēr pussatrunējušajai nabas saitei ar RU ekonomisko telpu un politisko establišmentu. Kuras līderis VVP Dodona atbalstīšanas programmas ietvaros Moldovas lauksaimniekiem uzdāvināja 275MRUB lielu palīdzības grantu (~3,7 MEUR).

 

Un šīs vēlēšanas par izšķirošu kauju R-A ģeopolitiskajā frontē pasludināja ne tikai pati Moldāvu sabiedrība, bet, un īpaši - šai teritorijai pilnīgi nepiederošā un ar robežu nesaistītā kremlinu valsts. Tik tā miernešu bāze (agrākās 14. armijas atliekas) tur joprojām mīt un turieni atstāt nekādi netaisās. Krievu pasaules interešu aizstāvībai pret asinskārajiem moldāviem. Tāds konkrēts noēnots okupācijas karaspēks.

 

Pievienotajam rakstam varētu vispār nepievērst uzmanību, ja:

- tas nebūtu publicēts portālā, kura ideoloģiskais radītājs un vadītājs Aleksandrs Dugins savulaik nebūtu bijis Maskavas Lomonosova Valsts universitātes likumiski ievēlēts (un RU sabiedrības atzīts) profesors, kādā no iepriekšējiem valsts prezidenta termiņiem viņa padomnieks, un tās ideoloģijas līderis, ar kuras karogu joprojām RU okupē daļu no UA ietilpstošā Donbasa teritorijām.

- šis raksts sava šķietamajā marginālismā tik atklāti neparādītu kremlinu politisko attieksmi pret pilnīgi neatkarīgu un no sevis visnotaļ attālu un teritoriāli pilnīgi atdalītu valsti un tās tautu.

 

Un patiesībā jau tā arī ir - Moldova sava līdzšinējā prezidenta personā patiešām ir tāds kremlinu ideoloģiskais bastions, kura galvenā ideoloģiskā vērtība ir bijusi saglabāt piederību un orientāciju uz Krieviju. Bez diskusijas par sabiedrības un ekonomikas organizācijas vērtībām. Bastions, kas, vientulībā (pat Kosova un Serbija, nerunājot par Melnkalni, ir spējušas atrast kopējas sarunas un rīcības platformu, lai integrētos Eiropas koptelpā ar Eiropas vērtībām) palicis, faktiski noasiņo. Fiziski un pārnestā nozīmē. Fiziski, jo demokrātiskas perspektīvas trūkuma ietekmē zaudē jauno aktīvāko un gudrāko sabiedrības daļu. Un pārnestā nozīmē - jo, neesot lielākas ekonomiskās telpas pilntiesīgam dalībniekam, iekšējo resursu ekonomikas un sabiedrības pārstrukturēšanai vienkārši nepietiek, un relatīvā labklājība pat uz kaimiņu RU fona noteikti nav pieaugoša.

 

Pamācoši un brīdinoši.

 

Sieviete ar tik latvisko vārdu Maija uzvarēja.

Bet -

tas ir tāpat kā būtu ievēlēts mūsu prezidents - cilvēks, kas likumus nepieņem, kas valdību neveido un nevada, kas ir tikai valsts reprezentētājs un publiskais runātājs.

 

Tomēr arī šis solītis ir maza sabiedrības uzvara ceļā uz savu lielo izvēli. Un tieši tāpēc, ka vēlēšanu izvēles lozungs bija: eiropeiskā Maija pret prokrievisko Dodonu. Izvēles nostiprināšanai vajadzīga uzvara parlamenta vēlēšanās.

 

Bet uzvara gūta tikai ar 57/43. It kā daudz... Bet uz to var paskatīties arī citādi - 7 procentpunkti izšķīra uzvaras vektoru. 7 no 57 ir 1/8.

Un pietiek nākamajās vēlēšanās 1 no 8 Maiju atbalstījušajiem mainīt viedokli vai neatnākt uz vēlēšanām...