Citas ziņas sadaļā
Ekonomikas attīstība Latvijas valstpilsētās un reģionu "lauku teritorijās"
Latvijas teritoriju attīstības pārvaldības reforma
Ekonomisti par administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumu
Precizētas prasības augļu koku un ogulāju pavairošanas materiāla apritei
Mainīta samaksa par mājas (istabas) dzīvnieka pases veidlapu
Izmaiņas autotransporta ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas kārtībā
Dzīvnieka īpašnieks pats varēs veikt mājas (istabas) dzīvnieka reģistrāciju datubāzē
Varēs saņemt atbalstu par konsultāciju sniegšanu akvakultūras uzņēmumiem
Piešķir finansējumu medību saimniecības attīstības projektiem
Meža cūku medības ar dzinējiem visu februāri
Teritoriju pārvaldībaSaeima atbalsta Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņu ierobežošanu ratifikācijuKristīne Kļaveniece, LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)
03.02.2017 Ceturtdien, 2017.gada 2.februārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes Nolīgumu" (turpmāk - Parīzes nolīgums*). Parīzes nolīgums ir starpvalstu līgums, kura mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai. "Parīzes nolīgums uzskatāms par līdz šim nozīmīgāko starptautisko vienošanos klimata pārmaiņu ierobežošanai. Tā kā klimata pārmaiņas ir visaptverošas, nedrīkstam vilcināties, bet aktīvi jārīkojas ikvienai valstij un ikvienam iedzīvotājam. Arī mūsu mērķis ir palīdzēt sabiedrībai mainīt līdzšinējos patēriņa un ražošanas modeļus, radot jaunas iespējas tautsaimniecības attīstībā. Tas ir būtiski, lai mūsu bērni un mazbērni varētu dzīvot tīrā un drošā vidē," sacīja ministrs Gerhards. Parīzes nolīgums ar 195 valstu vienbalsīgu lēmumu tika apstiprināts 2015.gada nogalē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām dalībvalstu sanāksmes ietvaros. Papildus emisiju samazināšanas mērķiem, Parīzes nolīgums nosaka mērķus arī saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un investīciju novirzi oglekļa mazietilpīgā attīstībā periodā pēc 2020.gada. Latvijas pienākumi Parīzes nolīguma ratifikācijas gadījumā būs īstenot saistības, ko paredz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kopīgā apņemšanās līdz 2030.gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par vismaz 40% salīdzinājumā ar 1990.gadu. Tas nepieciešams, lai noturētu globālās temperatūras pieaugumu būtiski zem 2 °C, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta vidējo temperatūru. Līdz janvāra beigām Parīzes nolīgumu bija ratificējušas 126 valstis, to skaitā 22 ES dalībvalstis un tādas valstis kā ASV, Ķīna, Indija, Brazīlija, Austrālija, Kanāda, Saūda Arābija, Dienvidāfrikas Republika u.c. ES vārdā Parīzes nolīgums tika ratificēts 2016.gada 5.oktobrī. Savukārt 2016.gada 22.aprīlī vēsturiskā ceremonijā, kas norisinājās Ņujorkā (ASV), Parīzes nolīgumu Latvijas Republikas vārdā parakstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Piezīme: * Parīzes nolīgums ir ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Līgumslēdzēju Pušu konferences 21.sesijā Parīzē, Francijā 2015.gada 12.decembrī (COP21) apstiprināts starptautisks līgums, kura mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai un: 1) noturēt globālo sasilšanu būtiski zem 2° C robežām, salīdzinot ar pirms industriālo līmeni, un censties ierobežot temperatūras pieaugumu 1.5° C robežās, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes; 2) uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un sekmēt noturīgumu pret klimata pārmaiņām; 3) sekmēt investīciju novirzi saskaņā ar oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību. |