Nenokavē!

„Zemnieku saeimas“ kongress

Š. g. 23. martā notiks ikgadējais biedrības „Zemnieku saeima“ kongress, kas pulcēs lauksaimniekus no visas Latvijas. Kongresā, kas notiks Ķekavā, Ķekavas kultūras namā, Latvijas aktīvākie ražojošie lauksaimnieki atskatīsies uz 2011. gadā paveikto un kopā ar valdības ministriem un Eiropas Parlamenta deputātiem diskutēs par lauku attīstību pēc 2013. gada.

„Zemnieku saeimas“ kongress ik gadu ir atskaites punkts, kurā lauksaimnieki izvērtē paveiktos darbus nozares attīstībā un nosaka nākamā gada prioritātes. Šogad kongresa galvenā diskusija būs veltīta tam, kā Eiropas Savienības politika nākamajā plānošanas periodā ietekmēs Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju un lauku attīstību.

Kongresā ar prezentāciju par veikto pētījumu „Baltijas valstu lauksaimniecības konkurētspēja un ilgtspējība“ uzstāsies Ants Hannes Vīra (Ants Hannes Viira) no Igaunijas Ekonomisko un sociālo zinātņu institūta. Par Latvijas lauku telpu un izaicinājumiem nākotnei stāstīs Latvijas Lauku konsultāciju centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.Savukārt „Zemnieku saeimas“ priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja informēs kongresa dalībniekus par Eiropas Savienības finanšu instrumentiem 2013. – 2020. gadā.

Gala lēmums par ES politiku un budžetu nākamajā plānošanas periodam gaidāms ātrākais nākamgad, līdz ar to Latvijas lauksaimniekiem ir palicis pēdējais gads, lai kopā ar kaimiņiem demonstrētu stingru mugurkaulu, uztājīgi prasot vienlīdzīgu kopējo lauksaimniecības politiku (KLP). Ir izskanējuši arī ES augstu amatpersonu solījumi Baltijas valstīm rast īpašu risinājumu.

„Kopš sākām cīņu par taisnīgu un vienlīdzīgu politiku Latvijas lauksaimniekiem, esam iesaistījušies ilgstošās un asās diskusijās ar Briseles varas pārstāvjiem, vairākkārt rīkojuši protestus un pauduši savu nostāju gan Latvijā, gan Eiropā. 2011. gadā cīņā par mums svarīgāko KLP sadaļu - taisnīgiem tiešmaksājumiem - apvienojām visu trīs Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas un panācām Eiropas lauksaimnieku jumta organizācijas COPA-COGECA atbalstu, kas liecina - Eiropa beidzot sākusi ar mums runāt kā ar līdzīgiem. 2012.gadā esam nonākuši līdz izšķirošajam brīdim, kad vairs nedrīkst apstāties un ir jāsadarbojas visiem - lauksaimniekiem, organizācijām, amatpersonām," uzsver Maira Dzelzkalēja, "Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja vietniece.

Lauksaimniekiem bažas rada tas, ka Eiropas Komisijas budžeta piedāvājumā nākamajam plānošanas periodam 2014. - 2020. gadam nevienlīdzīgi nosacījumi ir ne tikai lauksaimniecības tiešmaksājumu jomā, bet ir samazināts arī kohēzijas finansējums. Publiski vairākkārt izskanējis viedoklis, ka Latvijai var nākties izvērtēt prioritātes un piekāpties Eiropas Komisijai par labu vienam no EK piedāvājumiem - vienlīdzīgai lauksaimniecības politikai vai kohēzijas finansējumam. Pastāv risks, ka šādā situācijā par prioritāti var izvēlēties kohēzijas finansējumu.

Lauksaimnieki savu pozīciju argumentē, uzsverot, ka lauksaimniecības atbalsta paketē ieguvēji nav tikai lauksaimnieki. Ja Latvijai izdotos panākt lielāku lauksaimniecības finansējumu, ieguvēji būtu daudz: pašvaldības, būvniecības nozare, ķīmijas nozare, zinātne un citi.

Lai diskutētu par ES piedāvāto risinājumu ietekmi uz Latvijas lauku attīstību un izvērtētu, vai lielāks ieguvums ilgtermiņā ir lauksaimniecības vai kohēzijas finansējums, "Zemnieku saeima" kongresa ietvaros rīkos diskusiju “Eiropas Savienības piedāvātie risinājumi lauku attīstībai nākotnē”. Diskusijā aicināti piedalīties Eiropas Parlamenta deputāti Roberts Zīle un Sandra Kalniete, zemkopības ministre Laimdota Straujuma, finanšu ministrs Andris Vilks, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš un ekonomikas ministrijas pārstāvji.

Ilze Meržvinska

Zemnieku saeima
Tālr: 67027044

E-pasts: birojs@zemniekusaeima.lv
www.zemniekusaeima.lv