Ekonomika un finanses

Kā Latvijā maksās tiešmaksājumus

Standarta vai vienkāršotā shēma un cik naudas?

 Šķiet, vēl tik nesen bija spraigās iestāšanās sarunas Briselē ar ES-15, kur viens no galvenajiem lauksaimniecības jautājumiem bija tiešmaksājumi Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Starp sarunu karstākajiem punktiem - tiešmaksājumu references rādītāji un likmes. Tomēr galarezultātā panāktie daudzu pozitīvi vērtētie rādītāji pagaidām vēl ir tikai ierobežojošie kontrolskaitļi ar ražošanu saistītās ES valsts naudas plūsmas apjomam uz Latvijas lauksaimniecību.

Un, iespējams, apgalvojumi, ka, piemēram, laukaugu produkcijas ražotāji 2004. gadā saņems tiešmaksājumus vairāk nekā 50 Ls/ha, ir pāragri.

Kāpēc? Lai lauksaimniecības ražotājiem skaidri pateiktu spēles noteikumus, mums jāatbild uz diviem nozīmīgiem jautājumiem:

 • cik lielu naudas daļu Latvijas valsts būs gatava atvēlēt papildinošajiem tiešmaksājumiem, papildus pakāpeniski pieaugošajiem ES maksājumiem (atcerēsimies shēmu 25+15+15 iestāšanās gadā un 35+5+25 pēc diviem gadiem (sk. AgroPola 2002. gada 24. laidienu);

• kādu maksājumu administrēšanas shēmu Latvijas valsts ieviesīs - standarta (ES regulās pašlaik noteikto) vai vienkāršoto.

Cik Latvijas valstij var izmaksāt KLP atbalsta tiešmaksājumi?

Lai Latvijas lauksaimnieki pēc iestāšanās ES varētu saņemt ES KLP tiešmaksājumus pilnā apmērā - atbilstoši sarunu noslēguma dokumentiem, Latvijas valstij savā budžetā jāparedz Ls 15,3 milj. 2004. gadā, šai summai pieaugot līdz Ls 18,3 milj. 2006. gadā. Šī nauda nepieciešama, lai:

• varētu līdzfinansēt no ES Lauku attīstības līdzekļiem atļautās tiešmaksājumu piemaksas (15% no ES noteiktā tiešmaksājumu līmeņa jeb Ls 1,9 milj.);

• izpildītu sarunu rezultātā sniegto atļauju tieši līdzfinansēt tiešmaksājumus (25% no ES noteiktā tiešmaksājumu līmeņa jeb Ls 9,6 milj. 2004. gadā);

• lai īstenotu atļauto vēlmi saglabāt daļu no valsts nacionālajām tiešmaksājumu programmām, īpaši piensaimniecībā (Ls 3,8 milj. 2004. gadā).

Šādos apstākļos, piemēram, laukaugu produkcijas ražotāji references platību ietvaros varētu saņemt tiešmaksājumus 51 Ls/ha. ES no sava budžeta garantē tikai 23 Ls/ha saņemšanu. Tātad no Latvijas valdības politiskā lēmuma ir atkarīgi Ls 28 saņemšanas iespējas par katru laukaugu hektāru 2004. gadā.

Līdzīga ir arī liellopu un aitu ražotāju, bet - pakārtoti - arī cūkkopības un piensaimniecības atkarība no Latvijas valdības politiskā lēmuma. 

Kāpēc svarīga tiešmaksājumu administrēšanas shēma?

Bet arī finanšu resursu atrašana Latvijas valsts budžetā vēl negarantēs, piemēram, laukaugu ražotājiem jau nosaukto tiešmaksājumu summas saņemšanu. Jo priekšnoteikums tiešmaksājumu izmaksai ir katras valsts spēja pārvaldīt to izmaksāšanu atbilstoši ES regulu noteikumiem. ES tāpēc ir izveidota sarežģītā Integrētā administrēšanas un kontroles sistēma (IAKS). EK iestāšanās sarunu laikā vairākkārt ir paudusi savas bažas, ka jaunās dalībvalstis tūlīt pēc iestāšanās varētu nebūt gatavas nodrošināt pilnvērtīgu tiešmaksājumu administrēšanu un kontroli.

Tāpēc sarunu laikā tika izteikts priekšlikums, kas guva atspoguļojumu arī noslēguma dokumentā, ka jaunajām dalībvalstīm, arī - Latvijai, jādod iespēja uz ierobežotu laiku maksājumu administrēšanas (un kontroles) parastās sistēmas (standartshēmas -TM PS) vietā izmaksāt ES KLP tiešos maksājumus kā no ražošanas atdalītus platības maksājumus, pēc katrai valstij noteiktām likmēm EUR/ha. Praksē šī sistēma ieguvusi apzīmējumu "Tiešmaksājumu vienkāršotā shēma" (VS).

Ko nozīmē šī shēma un kā tā varētu ietekmēt Latvijas lauksaimniekus? TM vienkāršoto shēmu raksturo:

• atdalītība no ražošanas. Tiešmaksājumi tiek maksāti par lauksaimnieka apsaimniekošanā esošās lauksaimniecības zemes platības vienību, nesaistot to ar kāda produkta ražošanu. Tas nozīmē, ka VS piemērošanas gadījumā tiešmaksājumu dalījums, piemēram, laukaugu maksājumos, speciālajās un ekstensifikācijas liellopu prēmijās, zaudē savu nozīmi. Saimnieki saņem maksājumu neatkarīgi no tā, vai zeme apsēta ar cukurbietēm, labību vai vispār nav apsēta ar kādu no laukaugiem, vai saimniecībā ir kaut viens lops, vai saražota kaut viena tonna piena un vai kaut viens kilograms no saražotā ir pārdots;

• sasaiste ar vides faktoru. Tātad tiešmaksājumus noteiktajā apjomā varētu saņemt pat tad, ja šī zeme netiktu izmantota saimnieciskajā darbībā, ja vien zeme tiek saglabāta labā lauksaimniecības stāvoklī. To raksturojošās pazīmes ir jānosaka katrai jaunajai dalībvalstij, kas izšķirsies piemērot VS;

• visaptvertība. Uz tiešmaksājumiem var pretendēt visi to zemju pārvaldītāji un par platībām, kuras 2003. gada 30. jūnijā ir bijušas labā lauksaimniecības stāvoklī un ir lielākas par vismaz 0,3 ha.

Kā noteiks tiešmaksājumu likmi VS piemērošanas gadījumā?

Ļoti vienkārši: 

• sarēķina kopējo maksājumu aploksni, kas izriet no sarunu rezultātā panāktajiem robežlielumiem un noteiktajām ieviešanas likmēm. Piemēram, no laukaugiem aploksnē iekļaujamā summa izveidotos šādi: 2,5 t/ha*63 EUR/t*443,6 tūkst. ha = =EUR 38,4 milj. jeb ~Ls 23,1 milj. 2004. gadā (ja Latvijas valsts atrod piemaksām vajadzīgos finanšu resursus);

• nosaka saņemt tiesīgo platību. Atbilstoši Eurostat definīcijai un lauksaimniecības skaitīšanas rezultātiem Latvijā 2001. gadā bija aptuveni 1,49 milj. ha lauksaimniecībā izmantotas zemes saimniecībās ar platību, lielāku par 1 ha;

• izdala abus iegūtos skaitļus. Iegūtā tiešmaksājumu VS likme 2004. gadā būtu 23,6 Ls/ha, kas pieaugtu līdz 29,89 Ls/ha 2006. gadā.

Kādas atšķirības saimniekam?

Ir daži noteikti ieguvumi:

 • samazinās piesakāmo programmu saraksts. Iepriekšējo daudzo dažādo iespējamo programmu vietā nu būtu tikai viena tiešmaksājumu programma ar likmi ~23,6 Ls/ha 2004. gadā, ja saņemttiesīgā zemes platība ir labā lauksaimniecības stāvoklī;

• saimniecībā nav obligāti jāražo kāds no ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) tiešmaksājumu aptvertajiem produktiem vai jāuztraucas par iespējamām sankcijām dzīvnieku skaita pārsniegšanas gadījumā; šī sistēma ir moderna un atbilstoša Eiropas Komisijas piedāvātajām KLP reformas attīstības tendencēm.

Tomēr ir arī vairāki nozīmīgi riski:

 • sistēmas ieviešana nozīmē dubultreformu. Pirmā reforma notiks pēc iestāšanās ES, bet pēc laika, kas nepārsniedz 5 gadus, tā reformējama uz ES tajā brīdī spēkā esošo;

• sistēma nedaudz samazina faktiski saņemamā atbalsta apjomu saimniecībām, kas ražo ar ES KLP tiešmaksājumiem aptverto lauksaimniecības preču produkciju. Pēc mūsu novērtējuma, 2004. gadā, lai saražotu visu references rādītājiem atbilstošo produkcijas daudzumu, būtu nepieciešami ne vairāk kā 80% no saņemttiesīgās platības;

• rada atbalsta līmeņa un formas izkropļojumus starp atsevišķām Latvijas lauksaimniecības nozarēm. Piemēram, piena ražošana, kas lielāko ieguvumu ES gūst no augstām cenām (un tās Latvijā nepazemināsies), VS gadījumā gūtu papildu ieguvumu aptuveni 35 Ls/ha uz katru govi, pieņemot, ka katrai no tām vajadzīgi 1,5 ha barības platības. Savukārt, par apsēto laukaugu hektāru saņemamā maksa būtu par gandrīz Ls 30 mazāka, salīdzinot ar aptuveni Ls 51 saņemamo 2004. gadā;

• ES iekšējā koptirgus apstākļos atsevišķām Latvijas lauksaimniecības nozarēm var nedaudz pasliktināties konkurētspēja, jo, piemēram, Lietuva un Igaunija ir deklarējušas, ka ar pirmo iestāšanās dienu savās valstīs tās piemēros TM PS jeb standartshēmu. Un šo valstu graudu produkcijai, salīdzinot ar pašmāju ražotājiem, Latvijā var būt lielākas noieta iespējas.

Vai shēmu atšķirībām ir liela ekonomiskā ietekme?

Pasaulē viss iepazīstams vienīgi salīdzinājumos. Un vērtējumu mērogi katram ir atšķirīgi. Tāpēc šajā īsajā rakstā sniegsim tikai dažus skaitļus, tiesības vērtēt atstājot katram pašam. Ekonomiskās atšķirības varam izsvērt gan visa Latvijas lauksaimniecības sektora atsevišķas nozares, gan saimniecību līmenī. 

Ietekmes novērtējums sektora līmenī

 Lai to aprēķinātu, attiecinājām uz Latvijas 2000. gada ražošanas apjomiem tās TM PS (standartshēmas) režīmu, kas izriet no ES spēkā esošās KLP un iestāšanās sarunās panāktajiem robežlielumiem, tajā skaitā atļautajām tiešmaksājumu piemērošanas likmēm. Rezultāti apkopoti 2. tabulā. Iespējams, lielākie konkurētspējas zaudējumi būtu novērojami laukaugu (~Ls 12 milj.) un gaļas liellopu ražotājiem (~Ls 3,9 milj.), savukārt piena ražotājiem būtu neliels papildguvums. Bet tiešmaksājumi, kas saistīti ar produkciju ražojošajām nozarēm, vienkāršotās shēmas piemērošanas gadījumā samazinātos par aptuveni Ls 5 milj.

Ietekme saimniecību līmenī

Izmantojot Latvijas SUDAT sistēmas datu bāzē uzkrāto informāciju un piemērojot atbilstošus pieņēmumus par tiešmaksājumu piemērošanu dažādās shēmās, novērtējām ieņēmumu atšķirības praktiski strādājošām saimniecībām, apkopojot tās pēc specializācijas 6 dažādās grupās (sk. 3. tabulu). Saimniecību līmenī ienākumu starpība starp dažādu specializācijas virzienu saimniecībām nav ļoti liela, tomēr vērojamas tās pašas tendences. Specializētās laukaugu preču saimniecības 2004. gadā VS piemērošanas gadījumā vidēji Latvijā zaudētu Ls 1415, ganāmo mājlopu audzēšanas saimniecības - Ls 1204. Ieguvējas būtu cūku un piena ražošanas specializācijas saimniecības. Par to nav jābrīnās, jo ES KLP neparedz tiešmaksājumu saņemšanu šajās nozarēs, jo viss atbalsts ražotājiem tiek sniegts ar augstāku cenu palīdzību. 

Kura no shēmām labāka?

Uz to nevar atbildēt nepārprotami. Ir iespējami dažādi kritēriji. 

...kura dod iespēju saņemt naudu. Jo ES pozīcija ir nepārprotama - jaunās dalībvalstis tiešmaksājumus varēs saņemt tikai tad, ja tās būs gatavas nodrošināt atbilstošu administrēšanas un kontroles sistēmu. Bet pilna Integrētā administrēšanas un kontroles sistēma ir ļoti, ļoti sarežģīta un resursietilpīga. Vai gribēsim un spēsim šo sistēmu ieviest līdz iestāšanās brīdim ES 2004. gadā, kā to apņēmusies Igaunija un Lietuva?

...kas nodrošina labākus konkurences apstākļus Latvijas perspektīvākajām lauksaimniecības nozarēm. Iespējams, ka laukaugu saimniecībām gadā zaudētie Ls 1415 ieņēmumu nebūs šķērslis palikt ražošanā un piena saimniecībām vēl papildus iegūtie gandrīz Ls 300 spēs motivēt sasniegt piena kvotas robežciparus 2005. gada beigās.

...kas radīs mazāku šoku Latvijas lauku saimniecībām, piemērojoties briestošajai ES KLP reformai. Par to jau AgroPolā daudz esam rakstījuši un rakstīsim vēl. Ja vien kāds visā plašajā Eiropā varētu nepārprotami pateikt, vai EK reformu samērā radikālais reformas piedāvājums īstenosies dzīvē. Arī Programmu 2000 priekšā stādot, tās autoriem bija doma par radikālu reformu…