Citas ziņas sadaļā
Dabasgāzes patēriņa zīmīgākās pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģijas patēriņa struktūras pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģētikas nozare Latvijas Energobilancē 2022
Nu kāpēc mums ar Elektrum atkal tā?
Inčukalna krātuvē gāzes apjomi ir lielākie pēdējo 6 gadu laikā
Latvijas energobilance 2022
Ekonomikas jomā galvenās darāmās lietas. 2022.decembris
Gads ar samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem: pirmie rezultāti
Celt minimālo algu vai ar nodokļiem neapliekamo ienākumu?
Iecerēts precizēt un papildināt bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību
Ekonomika un finanses23. jūlija Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie projektiAgroPols
24.07.2009
Darbības joma Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika Ņemot vērā zivsaimniecības nozares vajadzības, kā arī citu finanšu instrumentu piedāvātās iespējas, nepieciešams precizēt 1995.gada 19.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr.388 Zivju fonda nolikums (turpmāk - noteikumu projekts) noteiktos pasākumus, kuriem izlieto Fonda finanšu līdzekļus un līdz ar to arī finansējuma pieprasījumu un finansējamo projektu iesniedzējus. Pamatojoties uz Fonda ilggadējās darbības pieredzi, nepieciešams precizēt arī Fonda padomes tiesības un pienākumus. Noteikumu projekts paredz no Fonda finansējamo pasākumu, pieprasījumu un projektu iesniedzēju precizēšanu, kā arī Fonda padomes tiesības un pienākumus.
Darbības joma Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika Šobrīd spēkā ir Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumi Nr.470 Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārai ražošanai un tiešai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā. Tā kā dalībvalstīm ir dota izvēle izstrādāt un ieviest savus nacionālos noteikumus attiecībā uz higiēnas prasībām augu izcelsmes produktiem, tad, pamatojoties uz Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk - PVD) kontroļu rezultātiem un riska analīzi, nav attaisnojusies produkta ražotāja darbības reģistrēšana PVD un uzskaites dokumentu uzglabāšana, kas rada nevajadzīgu administratīvo slogu. Tāpat arī radusies vajadzība aktualizēt produktu sortimentu un apjomu, lai atbalstītu jebkurus papildu ieņēmumus ražotājiem no saimniecības darbības papildnozarēm. Projekta normas atvieglos prasības kultivēto augu izcelsmes produktu ražotājam un savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu un augu vācējam (turpmāk - produktu ražotājs). Projektā atcelta prasība produkta ražotājam reģistrēt savu darbību Pārtikas un veterinārajā dienestā, kā arī nav reglamentēta prasība par uzskaites dokumentu uzglabāšanu. Lai nodrošinātu augu izcelsmes primāro produktu izsekojamību un novērstu negodīgu konkurenci, projektā iestrādāta prasība par produkta ražotāja datu pierakstīšanu, ko veic pārtikas uzņēmums, kurš pieņem produktus izplatīšanai mazumtirdzniecībā. Noteikumu projektā papildināts augu izcelsmes produktu sortiments un aktualizēts to apjoms atbilstoši reālai ekonomiskai situācijai.
Darbības joma Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumu Nr.964 Pārtikas preču marķēšanas noteikumi 9.punkts nosaka, ka pārtikas preču marķējumā sniegtā informācija, kā arī marķēšanā izmantotās metodes nedrīkst maldināt patērētāju par pārtikas preces raksturojumu, identitāti, īpašībām. Tā kā nav noteiktas konkrētas prasības attiecībā uz aitu gaļas marķēšanu, Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācija ierosināja izstrādāt noteikumus, kuros būtu iestrādāts nosacījums identificēt atsevišķi aitas gaļu un jēra gaļu un norādīt to marķējumā. Citādi pašreiz ir gadījumi, kad tirgū kā jēra gaļa tiek realizēta dzīvnieku, kas ir vecāki par vienu gadu, gaļa, lai gan praktiski tā ir klasificējama kā aitas gaļa. Līdz ar to tiek maldināts patērētājs par attiecīgās gaļas identitāti un kvalitātes īpašībām. Ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek ieviesta prasība kaušanas laikā identificēt visas aitas pēc vecuma, izdarot atzīmi uz liemeņa, tādā veidā izdalot tās aitas (jērus), kas nokautas līdz 12 mēnešu vecumam. Šī identifikācija aitas gaļas marķējumā jāsaglabā visos pārtikas aprites posmos, lai galapatērētājam būtu nodrošināta informācija par dzīvnieka vecumu, no kura iegūta gaļa un līdz ar to arī gaļas kvalitātes un garšas īpašībām. Prasības attiecas uz Latvijā audzētu un nokautu aitu gaļu, kā arī no trešajām valstīm ievestu aitu gaļu.
Darbības joma Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika Lai nedublētos Eiropas Parlamenta regulas 2004.gada 24.aprīļa (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, prasības, Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumos Nr.207 Noteikumi par veterinārajām prasībām tirdzniecībai ar dzīvnieku izcelsmes produktiem (Latvijas Vēstnesis, 2004, 68.nr.) ir nepieciešams izstrādāt grozījumus. Tā kā grozījumi skartu lielāko noteikumu daļu, tiek izstrādāts jauns noteikumu projekts. Noteikumu projekts paredz ieviest prasības, kas noteiktas Padomes 1992.gada 17.jūnija direktīvā 92/118/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības prasības attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību un ievešanu Kopienā, uz kuriem neattiecas šādas prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 89/662/EEK A pielikuma I daļā, un - attiecībā uz slimību izraisītājiem - īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvā 90/425/EEK.
Darbības joma Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika Ministru kabineta 2000.gada 21.novembra noteikumi Nr.400 "Kārtība, kādā sertificējamas fiziskās personas, kuras veic dzīvnieku vērtēšanu un kontrolvērtēšanu, dzīvnieku pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, embriju pārstādīšanu un vaislinieku bioprodukta un embriju realizāciju" nosaka kārtību, kādā tiek sertificētas fiziskas personas, kuras veic dažādu sugu dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, embriju pārstādīšanu un vaislinieku bioprodukta un embriju realizāciju. Sertifikāciju veic zemkopības ministra apstiprināta sertifikācijas komisija. Sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem. Normatīvā akta ievērošanu valstī kontrolē Ciltsdarba valsts inspekcija. Zemkopības ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu atbilstoši Ciltsdarba likuma 5.panta otrai un trešajai daļai. Noteikumu projekts attiecas uz dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politikas jomu. Noteikumu projekts sagatavots jaunā redakcijā. Noteikumi nosaka dzīvnieku vērtēšanas, pārraudzības, mākslīgās apsēklošanas, olšūnu un embriju pārstādīšanas speciālista apmācības, sertifikāta, kā arī dzīvnieku pārraudzības, mākslīgās apsēklošanas apliecības izsniegšanas un anulēšanas kārtību. Noteikumu projektā noteikta fizisko personu apmācības, sertifikāta un apliecības izsniegšanas un anulēšanas kārtība. Sertifikāts un apliecība tiks izsniegta uz nenoteiktu laiku. Fiziskai personai, kura būs saņēmusi sertifikātu vai apliecību būs pienākums piecu gadu laikā paaugstināt kvalifikāciju, apgūstot kvalifikācijas paaugstināšanas programmu. Turpmāk Ciltsdarba likuma un citu ar ciltsdarbu saistītu normatīvo aktu ievērošanu valstī kontrolēs un uzraudzīs Pārtikas un veterinārais dienests. |