Ekonomika un finanses

Biogāzes ražotāji cer uz 2010. gadu

Jau informējām, ka biedrība „Zemnieku saeima” un LLU MPS “Vecauce” trešdien, 9. decembrī, organizēja semināru EEZ un Norvēģijas valdības finanšu instrumentu atbalstīta projekta “Atjaunojamās enerģijas popularizēšana un izmantošanas veicināšana Latvijā, izmantojot tehnoloģiju un zināšanu pārnesi” ietvaros.

Jau informējām, ka biedrība „Zemnieku saeima” un LLU MPS “Vecauce” trešdien, 9. decembrī, organizēja semināru EEZ un Norvēģijas valdības finanšu instrumentu atbalstīta projekta “Atjaunojamās enerģijas popularizēšana un izmantošanas veicināšana Latvijā, izmantojot tehnoloģiju un zināšanu pārnesi” ietvaros.
Viena no semināra pamatēmām bija biogāzes ražošana. Pašlaik Latvijā biogāze tiek ražota valsts saimniecībā „Vecauce”, kā pamatizejvielu izmantojot “Līgotņu” slaucamo govju fermā iegūtos šķidrmēslus. Joprojām turpinās jaunu projektu attīstība atkritumu poligonos. Līdztekus ir arī 10-11 biogāzes staciju būvniecības projekti, ko izstrādājuši lauksaimnieki, to realizācijai saņemot kvotas un atbalstu, stāsta Zanda Krūklīte, projekta eksperte.

Kvotas aizņemtas, bet ne iztērētas
Biogāzes ražotāji lielas cerības liek uz nākamo gadu. Turklāt pamatoti, jo pašlaik kvotas ieinteresējušas aptuveni 60 uzņēmumu, tomēr reāli tiek īstenots vien 10-12 projektu, tātad jāsecina, ka atlikušās netiek izmantotas, bet gan „pieturētas”. Paredzams, ka nākamajā gadā neizmantotās kvotas atdos tiem, kuri projektus tiešām varēs realizēt, jo kvotu saņēmējiem 8 mēnešus pēc tās ieguves jāiesniedz apliecinājums par finanšu pieejamību projekta realizācijai. Šķiet, ka šādu apliecinājumu daudziem tagadējiem kvotu īpašniekiem varētu nebūt, tādējādi arī kvotas tiks zaudētas.

Būs kvalitātes vērtēšanas kritēriji
Lai nākamajā gadā kvotas veiksmīgāk sadalītu, jāsagaida Ministru kabineta grozījumi „Noteikumos par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”, ko administrē Ekonomikas ministrija. Tādējādi cerēts ieviest noteiktus kritērijus projektu vērtēšanai, piemēram, vai tā ir strādājoša ražotne; vai ir būvprojekts, būvatļauja; finanšu līdzekļu pieejamības apliecinājums, siltuma izmantošana, izmantojamās biomasas veids (kūtsmēsli, pārtikas atkritumi), uzstādāmā jauda u. tml.
„Lai process būtu godīgs un caurredzams, tiks rīkots konkurss - ņemot vērā šos kvalitātes vērtēšanas kritērijus, kvotas saņemtu perspektīvākie projekti. Gan nevalstiskās organizācijas, gan Ekonomikas ministrija cer panākt, ka 2010. gadā neatkārtosies šā gada scenārijs, kad tiesības pārdot no biogāzes saražoto elektroenerģiju gandrīz pilnībā nonāca ar vienu personu saistītu uzņēmumu rīcībā,” atzīst Zanda Krūklīte.

Lemj par 2. kārtas sludināšanu
Tiek plānots nākamgad Lauku attīstības plāna 2007.-2013. gadam pasākumā „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai” izsludināt 2. un 3. kārtu (2009. gadā bija 1. kārta, kas tagad noslēgusies) un tajos izmantot noteiktos vērtēšanas kritērijus. Par precīzāku laiku jaunu kārtu izsludināšanai vēl diskutē. NVO pārstāvji uzskata, ka lietderīgāk būtu 2. kārtu sludināt jūnijā, jo tad būs pārdalītas un pieejamas kvotas. (LAP prasības paredz, ka, piesakoties programmas atbalstam, uzņēmumam jau jābūt kvotām).

Ne tikai enerģijas iegūšanai
Biogāzes ražošana nav tikai enerģijas iegūšanas avots, bet arī vides un klimata aizsardzības pasākums, tā rada arī ekonomisko labumu. „Kūtsmēslos ir slāpeklis brīvā un daļēji saistītā formā. Tiem izejot caur reaktoru, arī saistītais slāpeklis atbrīvojas, un tātad augiem tas ir daudz vieglāk pieejams. Tādējādi pieaug mēslojuma vērtība,” pastāsta Z. Krūklīte.
Seminārā piedalījās arī pārstāvis no Dānijas Henning Lyngso Foged - viņš daudzpusīgi atspoguļoja dāņu komplekso skatījumu uz atjaunojamo energoresursu jomu. Viņi atjaunojamos energoresursus izmanto ne tikai enerģijas gūšanai. Piemēram, 40% no pasaules vēja staciju ir ražotas Dānijas uzņēmumā. Tādējādi dāņiem prioritāte ir ne tikai vēja ģeneratoru uzstādīšana un vēja enerģijas ražošana savā valstī, bet arī saražotās tehnoloģijas eksportēšana. Iespējams, mēs šeit, Latvijā, vēl nevaram ražot šādas stacijas kopumā, bet kādus tās elementus gan.

Pateicīga situācija „atspērienam”
Līdzās biogāzes izmantošanai enerģijas ražošanā eksperti kā perspektīvu Latvijā min arī koksni, sauli, vēju. Lai arī te nekad nebūs Spānijas vai Kalifornijas klimata, tomēr arī mēs varam nodrošināt noteiktu siltuma patēriņu ar saules baterijām.
Būtu vajadzīga vēl rūpīgāka projektu izstrāde. Arī, nākamgad, izstrādājot Atjaunojamo energoresursu likumu, jāizvērtē mūsu situācija un resursi, nevis jāpārņem vien Vācijas vai Dānijas pieredze, secinājuši semināra dalībnieki. Latvijā pašlaik ir pateicīga situācija „atspērienam” enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, taču jātiek skaidrībā un jāizvērtē, ko tad īsti atbalstām.