Ekonomika un finanses

EM nobremzējusi ZM izstrādātos grozījumus likumdošanā, kas ļautu izsekot augļu un dārzeņu izcelsmei

Ekonomikas ministrija (EM) nobremzējusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus likumdošanā, kas ļautu izsekot augļu un dārzeņu izcelsmei, liecina valdības apritē nonākušais dokuments.

EM valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš parakstījis dokumentu, kurā, atsaucoties uz 2004.gada 30.marta Ministru kabineta (MK) instrukciju "Kārtība, kādā valsts pārvaldes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem", tiek apturēti ZM izstrādātie grozījumi MK noteikumos "Svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības un svaigu augļu un dārzeņu atbilstības standartiem novērtēšanas kārtība".

Grozījumi paredz, ka mazumtirdzniecības vietā viena veida produktus, kuru izcelsmes valsts un ražotāji ir atšķirīgi, novieto atsevišķi un cenu zīmē papildus standartā noteiktajām marķēšanas prasībām norāda produkta ražotāju un iepakotāju.

Kā biznesa portālu "Nozare.lv" informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā, ņemot vērā to, ka grozījumos noteiktā prasība tieši neizriet no Eiropas Kopienu tiesību aktiem un tādējādi ir uzskatāma par nacionālo prasību, EM norādījusi, ka projekts būtu jāpaziņo Eiropas Komisijai, lai tas tiktu izvērtēts gan no Eiropas Komisijas, gan no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu puses. Tas izslēgtu iespēju iegūt kādu pārkāpuma procedūru un soda naudu. Tāpēc grozījumu tālākā virzība tika apturēta līdz šī gada 23.aprīlim un šī gada 22.janvārī lūgts Eiropas Komisijas saskaņojums.

ZM speciālisti skaidro, ka grozījumi MK noteikumos "Svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības un svaigu augļu un dārzeņu atbilstības standartiem novērtēšanas kārtība" izstrādāti, lai veicinātu augļu un dārzeņu izsekojamību no tā ieguves vietas līdz patērētājam, jo mazumtirdzniecībā bieži nonāk augļi un dārzeņi ar marķējumu, kurā norādīta maldinoša izcelsmes valsts, proti, importētie vai citās dalībvalstīs izaudzētie dārzeņi un augļi patērētājam tiek piedāvāti kā Latvijas izcelsmes produkti. Marķēšanas prasību neievērošana kropļo konkurenci starp Latvijas augļu un dārzeņu ražotājiem un izplatītājiem, radot Latvijas ražotājiem finansiālus zaudējumus, kā arī patērētāju neuzticību.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze stāsta, ka augļu un dārzeņu ražotāji katru gadu norāda, ka viņi cieš zaudējumus, jo, piemēram, citu valstu tomātus pārdod kā Mārupē audzētus, vai tirgos visas zemenes ir Latvijas, lai gan patiesībā tā nav.

Krauze uzskata, ka šoreiz šī ZM iniciatīva ir apsveicama, bet aizrādījums par Latvijas ražotāju neaizstāvēšanu ir jāizsaka EM. LOSP vērsīsies pie ekonomikas ministra, lai viņš izskaidro šādu ministrijas rīcību.

"Mūsu reakcija būtu pavisam citāda, ja tiktu izstrādāts noteikumu projekts, kas pasliktina mūsu ražotāju konkurētspēju, piemēram, kā pirms dažiem gadiem bija mēģinājumus iestrādāt likumdošanā, ka pienu nedrīkst slaukt ar rokām, lai gan Lietuvā, Igaunijā un citur ES tādas prasības nebija. Es personīgi domāju, ka mūsu ierēdņi bieži neuzņemas atbildību par saviem lēmumiem. Viņu uzdevums ir aizstāvēt Latvijas ražotājus un saglabāt Latvijā ražošanu, nevis, baidoties no ES regulām, Eiropas Komisijas aizrādījumiem un iespējamiem sodiem, gremdēt Latvijas uzņēmējus. Šoreiz ir jāuzņemas atbildība un steidzami jāpieņem lēmums, jo te ir runa gan par ražotājiem, gan par patērētāju maldināšanu. Šis lēmums būs visas sabiedrības labā un nāks par sliktu tikai negodīgiem tirgotājiem," uzsver Krauze.

Viņš uzskata, ka ar negodīgiem tirgotājiem būtu jācīnās Latvijas Tirgotāju asociācijai, izveidojot publisku datubāzi. "Es ceru, ka [LTA vadītājs] Henriks Danusēvičs nāks klajā ar kādu iniciatīvu, jo pašreiz šķiet, ka tirgotāji ir apmierināti ar esošo situāciju, jo, krāpjot pircējus, nopelna vairāk."

"Esmu optimists un ticu, ka [ekonomikas] ministrs [Artis] Kampars šo kļūdu izlabos un valdība grozījumus noteikumos apstiprinās nekavējoties. Man liekas, ka pašreizējā valdības pozīcija ir cīnīties par Latvijas ražotājiem, tādēļ es ceru, ka šī ir tikai kāda sīka EM ierēdņa neizlēmība uzņemties atbildību un cīnīties par mūsu ražotājiem," sacīja Krauze.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) patlaban nekomentē grozījumus MK noteikumos "Svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības un svaigu augļu un dārzeņu atbilstības standartiem novērtēšanas kārtība".

EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena skaidroja, ka EM pienākums ir uzraudzīt, lai likumdošanas grozījumos paredzētās tehniskās prasības tiktu saskaņotas ar EK, lai pret Latviju netiktu uzsākta pārkāpumu procedūra.

"Šie ZM izstrādātie grozījumi atbilda instrukcijas nosacījumam, kas paredz, ka par tehnisku noteikumu projektu tiek uzskatīts projekts, kas nosaka rūpnieciski ražotas preces vai lauksaimniecības produkta nepieciešamās īpašības, piemēram, kvalitātes līmeni, darbību, drošību, izmērus, prasības, kuras nosaka produkta nosaukumam, terminoloģijai, simboliem, testēšanas vai pārbaudes metodēm, iepakojumam, marķēšanai, etiķetēšanai un atbilstības novērtēšanas procedūrām vai prasības attiecībā uz ražošanas metodēm vai procesiem lauksaimniecības produktiem, zālēm, cilvēku vai dzīvnieku uzturam paredzētiem produktiem, kā arī citiem produktiem, ja ražošanas metodes vai procesi ietekmē to īpašības," skaidroja Urpena.

EK atzinumu par ZM iecerētajiem grozījumiem sniegs triju mēnešu laikā, tāpēc to tālāka virzība valdībā ir apturēta līdz šī gada 23.aprīlim.

Pirms pāris nedēļām sabiedrības "Mārupe" siltumnīcu kombināta vadītājs agronoms Jānis Bērziņš stāstīja, ka Rīgas Centrāltirgū jau janvārī varot nopirkt gurķus, par kuriem pārdevēji lētticīgiem pircējiem stāsta, ka tie ir audzēti "Mārupē". Kā jokoja agronoms, tas vieš optimismu, ka vismaz "Mārupes" gurķu vārdam ir vērtība.