Ekonomika un finanses

Būs moratorijs piena kvotu tirgum

Laikrakstā "Latvijas Avīze" vēstīts, ka pusei piensaimnieku draud atņemt ražošanas kvotas.

Piena kvotu tirgū izveidojusies dramatiska situācija – lielākajai daļai piena ražotāju pēc 1. jūlija piena kvotas varētu tikt atņemtas un ieskaitītas valsts rezervē.

Tajā pašā laikā 3317 piena ražotāji savas piena kvotas ir pārpildījuši un vairākumam nepieciešamas papildu kvotas.

Lauksaimniecības datu centrā iesniegtās gada deklarācijas rāda, ka 2009./2010. kvotas gadā 3181 ražotājs pienu nav pārdevis vispār (kvotas izpilde 0%), bet 4452 ražotāji ir kvotu izpildījuši par 1 līdz 84%.

Saskaņā ar ES prasībām, ja 2009./2010. kvotas gadā kvota ir izpildīta mazāk kā 85%, tad to samazina par 50% no neizpildītā apjoma un atbrīvoto kvotu ieskaita rezervē. Ja ražotājs vispār nav nodevis pienu, tad visu kvotu ieskaita valsts rezervē.

"Tas nozīmē, ka lielākajai daļai piena ražotāju (51%) tiks atņemta piena kvota un pārskaitīta valsts rezervē," informē Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktore Ilga Līdaka. Viņa uzskata, ka Latvijā 2009. gadā un arī šajā gadā vēl turpina savu ietekmi ekonomiskā un finansiālā krīze un pašreiz piemērot šo normu nebūtu īpaši godīgi, tāpēc ierosina diferencētu pieeju piena kvotas administrēšanā, piedāvājot piena ražotājiem apspriest divus variantus. "Šie ir tikai darba varianti, varbūt pēc tikšanās ar LOSP būs pavisam kas cits," uzsvēra I. Līdaka.

Pirmais variants – ja ražotājs piena kvotu izpilda 1 – 50% apmērā, tad nākamajā periodā kvotu samazina par 50% no neizpildītā, ja izpilda 51 – 70%, tad kvotu samazina par 10%, ja kvotu izpilda par 71 – 84,9%, tad nākamajā gadā to samazina par 5%. Savukārt, ja piens nav pārdots vispār, tad ražotājam, kuram ir ganāmpulks ar piecām un vairāk govīm, kvotu samazina par 50%, bet ražotājam, kuram ir 1 – 4 govis, to atņem pilnībā.

Otrais variants – ja ražotājs piena kvotu izpilda 1 – 50% apmērā, tad nākamajā periodā to samazina par 70% no neizpildītā, ja izpilda par 51 – 70%, tad kvotu samazina par 20%, ja izpilda par 71 – 84,9%, tad kvotu samazina par 10%. Savukārt, ja piens nav pārdots vispār, tad ražotājam, kuram ir ganāmpulks ar piecām un vairāk govīm, kvotu samazina par 70%, bet ražotājam, kuram ir no vienas līdz četrām govīm, to atņem pilnībā.

Vienlaikus 22% ražotāju kvotu ir pārpildījuši un viņiem nepieciešamas papildu kvotas no valsts rezerves. Šobrīd valsts rezervē ir tikai 8481 piena kvotas tonna, kamēr prognozes liecina, ka arī šogad varētu tikt pieprasīti 36 – 40 tūkst. piena kvotas tonnu. Uz piena kvotas saņemšanu no valsts rezerves pretendē 2480 piena ražotāji.

Piena ražotāju asociācijas vadītājs Jānis Bērziņš uzsvēra, ka situācija piena ražošanas tirgū nav viennozīmīga. "Ražotājiem, kuriem kvotas ir vajadzīgas, tās ir jāpērk par naudu un pēc tam, ja neizpilda, tās var atņemt un ieskaitīt valsts rezervē. Ja tā ir valsts kvota, tad tai jābūt par brīvu," piebilda J. Bērziņš. Šobrīd viena kvotas tonna tiek tirgota par Ls 10 – 15. Viņš atzina, ka šī nav izšķiršanās par lielām vai mazām piena ražotāju saimniecībām. "Ir pietiekami daudz lielo ganāmpulku īpašnieku, kas savas kvotas nav izpildījuši, un savukārt ir daudz arī tā saucamo mazo, kas kvotas ir pārpildījuši," piebilda J. Bērziņš.

ZM tikšanās ar piena ražotāju un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi paredzēta 10. jūnijā. Pagaidām nav saņemti citi piedāvājumi, kā risināt situāciju piena ražošanas tirgū.

Ja spēkā stāsies pirmais ZM ierosinātais variants attiecībā uz piena kvotas atņemšanas mehānismu, tad valsts rezervi varētu papildināt ar 28 570 t piena kvotas, ja otrais – tad 33 008 t piena kvotas.

Pieprasījumi kvotas piešķiršanai no valsts rezerves iesniedzami līdz 1. jūlijam. Līdz tam laikam jāveic grozījumi attiecīgajos valdības noteikumos.