Ekonomika un finanses

Ministru kabineta komiteja atbalsta ierosinājumu daļēji kompensēt zaudējumus par pavasara plūdos bojā gājušajiem sējumiem

Ministru kabineta komiteja (MKK)21. jūnijā atbalstīja 47 982 latu piešķiršanu no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Zemkopības ministrijai (ZM), lai Lauku atbalsta dienests (LAD) lauksaimniecības produktu ražotājiem daļēji kompensētu zaudējumus par šā gada pavasara plūdos bojā gājušajiem ziemāju sējumiem un aramzemē sētiem zālājiem, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece <?xml:namespace prefix = st1 ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:smarttags" /><st1:PersonName w:st="on">Solveiga Lazovska</st1:PersonName>.

Plānots, ka kompensācijas apmērs būs 50 latu par vienu plūdos cietušo sējumu hektāru, ko saņems Daugavpils novada, Jēkabpils novada un Madonas novada 46 lauksaimniecības produktu ražotāji par bojā gājušiem sējumiem ap 1011,8 hektāru platībā. Pirms atbalsta izmaksas LAD veiks attiecīgo atbalsta saņēmēju zemes platību datu pārbaudi vienotā platību maksājuma datubāzē.

Kompensācijas par sējumiem un aramzemē sētiem zālājiem radītajiem zaudējumiem tiks izmaksātas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts atbalsta administrēšanas un uzraudzības kārtību, piemērojot de minimis atbalstu lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē. Tās aprēķinātas, pamatojoties uz Daugavpils novada domes, Jēkabpils novada pašvaldības un Madonas novada pašvaldības iesniegtajiem apsekojuma datiem. Saskaņā ar Daugavpils novada domes iesniegtajiem datiem plūdos ir cietuši aptuveni 804 hektāri, no kuriem 153,5 hektāri rudzu, 370 hektāru ziemas kviešu, 80 hektāru tritikāles, 143,5 hektāri aramzemē sēto zālāju un 57 hektāri ziemas rapša sējumu. Saskaņā ar Jēkabpils novada pašvaldības iesniegtajiem datiem plūdos ir cietuši 27,8 hektāri, no kuriem 11,8 hektāri rudzu, 4 hektāri miežu un 12 hektāru kviešu sējumu. Savukārt Madonas novadā kopā cietuši 180 hektāru sējumu.

Ja ziņots, ka pagājušajā ziemā bija vairāk sniega un zemāka gaisa temperatūra kā citus gadus. Pavasarī vairākos Latvijas reģionos esošo upju daļās biezās ledus kārtas dēļ bija apgrūtināta palu ūdeņu aizplūšana un sniega kušanas dēļ upēs būtiski paaugstinājās ūdens līmenis, tās izgāja no krastiem, applūdinot daudz lielākas teritorijas nekā citus gadus. Tādējādi būtiski cieta arī tie lauksaimniecības produktu ražotāji, kuri ņem vērā plūdu lokālo raksturu un nemēdz apsēt ikgadēji applūstošās platības.

Tāpat arī, ņemot vērā 2009. gada vispārējo ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, kad ievērojami samazinājās lauksaimniecības produkcijas cenas, bet ražošanai nepieciešamo resursu cenas palika nemainīgas vai arī to samazinājums bija salīdzinoši nenozīmīgs, šīm cietušajām saimniecībām radās būtiski zaudējumi bojā gājušo sējumu dēļ. Šīm saimniecībām arī bija problemātiski nodrošināt papildus resursus bojā gājušo sējumu pārsēšanai ar vasarāju kultūrām.

Ministru kabineta noteikumi „Kārtība, kādā administrē un uzrauga lauksaimniecības risku fondu, nosaka iemaksu veikšanu un kompensāciju izmaksu no fonda” neparedz atbalstu daļējai kompensācijai par tādu nelabvēlīgo klimatisko apstākļu kā plūdu radītajiem zaudējumiem. Plūdi netika iekļauti nelabvēlīgo klimatisko apstākļu uzskaitījumā to lokālā rakstura dēļ, kā arī, lai izvairītos no kompensācijām par ikgadēji applūstošo sējumu platībām.

Par līdzekļu piešķiršanu vēl lems valdība.