Citas ziņas sadaļā
Dabasgāzes patēriņa zīmīgākās pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģijas patēriņa struktūras pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģētikas nozare Latvijas Energobilancē 2022
Nu kāpēc mums ar Elektrum atkal tā?
Inčukalna krātuvē gāzes apjomi ir lielākie pēdējo 6 gadu laikā
Latvijas energobilance 2022
Ekonomikas jomā galvenās darāmās lietas. 2022.decembris
Gads ar samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem: pirmie rezultāti
Celt minimālo algu vai ar nodokļiem neapliekamo ienākumu?
Iecerēts precizēt un papildināt bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību
Ekonomika un finansesBiškopjiem atbalsta saņemšanai būs jāiesniedz mazāk dokumentuAija Zariņa, AgroPols
28.10.2010 Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 11. septembra noteikumu Nr.617 Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu biškopībai, tā administrēšanas un uzraudzības kārtību , informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Solveiga Lazovska. To 28. oktobrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumos plānots veikt grozījumus, lai precizētu kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu biškopībai saskaņā ar attiecīgo Padomes Regulu. Normatīvajā aktā arī paredzēts veikt grozījumus, lai samazinātu administratīvo slogu un atvieglotu atbalsta saņemšanas kārtību. Savukārt, lai samazinātu Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesniedzamo dokumentu skaitu, paredzēts, ka turpmāk biškopjiem katru gadu līdz 15. jūlijam Lauku atbalsta dienestā atbalsta saņemšanai būs jāiesniedz tikai pasākumu īstenošanas plāns un izdevumu tāme. Savukārt biškopju organizācijas reģistrācijas apliecības kopija un pēdējā noslēgtā gada pārskats un pasākumu īstenošanā iesaistīto personu izglītību apliecinošu dokumentu kopijas nebūs jāiesniedz, kā bija paredzēts līdz šim. Tāpat paredzēts, ka, lai mazinātu iesniedzamo dokumentu skaitu, lēmumu pieņemšanai LAD nepieciešamo informāciju, kas ir citas iestādes rīcībā, iegūst pats, nevis to pieprasīs no privātpersonas. S. Lazovska skaidro, ka, lai nepamatoti nepalielinātu nodokļu slogu lauksaimniekiem, noteikumu projektā arī noteikts, ka pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pasākumu īstenošanai tiks segts no valsts budžeta papildu programmas pasākumu izmaksām. Līdz ar to turpmāk PVN papildu programmas pasākumu izmaksām tiks segts no valsts budžeta tām biedrībām, kuras ir PVN maksātājas, bet kuras PVN nevar atskaitīt no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodokli likuma Par pievienotās vērtības nodokli noteiktajā kārtībā. Tādējādi plānots, ka pasākumu iesniedzējam no valsts budžeta papildu programmas pasākumu izmaksām tiek segtas pasākumu īstenošanā radušās PVN izmaksas, kas saistītas ar pasākuma attaisnotajiem izdevumiem. Attaisnotos izdevumus nosaka Eiropas Savienības tiesību akti, tāpēc noteikumos nav uzskaitītas attaisnoto izdevumu pozīcijas. Tomēr, tā kā PVN būs papildu attaisnotie izdevumi, tie tiek iekļauti noteikumu projektā. Grozījumi normatīvajā aktā stāsies spēkā pēc to izskatīšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Vairāk informācijas interneta mājas lapas saitē |