Ekonomika un finanses

Jauni „Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”

4. novembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu „Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”, kas nomainīs šobrīd spēkā esošos noteikumus, pārņemot Eiropas Padomes Direktīvu par ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Solveiga Lazovska.

Normatīvais akts izstrādāts, lai noteiktu prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem īpaši jutīgās teritorijas, uz kurām attiecas pastiprinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, to robežas un noteikšanas kritērijus, kā arī īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanas kārtību.

Noteikumi precizēs izpildē iesaistīto institūciju funkcijas un uzdevumus, līdz šim spēkā esošajos noteikumos lietotos terminus un papildinās tos ar jauniem terminiem. Tāpat tiks noteiktas prasības nitrātu monitoringa veikšanai virszemes un pazemes ūdeņos, pārskatīti kūtsmēslu izkliedes un iestrādes, kā arī minerālmēslu izsējas un iestrādes aizlieguma periodi un pārskatītas maksimālās pieļaujamās slāpekļa mēslojuma normas laukaugiem.

Paredzēts, ka teritorija par īpaši jutīgu arī turpmāk tiks noteikta, ja virszemes saldūdeņos, it īpaši tajos, kurus izmanto vai kurus paredzēts izmantot dzeramā ūdens ieguvei, nitrātu koncentrācija ir 50 miligrami uz litru un lielāka, tāpat arī pazemes ūdeņos nitrātu koncentrācija ir 50 miligrami uz litru un lielāka. Par īpaši jutīgām teritorijām tiks uzskatītas dabiskas izcelsmes iekšzemes ūdenstilpes un jūras piekrastes ūdeņi, kas ir kļuvuši eitrofiski (ūdens bagātinājies ar slāpekļa savienojumiem, kas izraisa aļģu un augstāko augu formu paātrinātu augšanu, radot nevēlamus ūdens organismu līdzsvara un attiecīgā ūdens kvalitātes traucējumus) vai var kļūt eitrofiski. Ja nitrātu monitoringa laikā virszemes un pazemes ūdeņos iegūtā informācija liecinās, ka šie ūdeņi atbilst īpaši jutīgo teritoriju kritērijiem, arī tad tie tiks noteikti kā īpaši jutīgas teritorijas.

Noteikumu projektā norādītas arī īpaši jutīgo teritoriju robežas Latvijas pagastos un pilsētās. Tāpat norādīta īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanas kārtība, kurā paredzēta minerālmēslu un kūtsmēslu izmantošana tajās, kā arī norādīts, kā dokumentējama lauka vēsture.

Pēc Eiropas Komisijas norādījumiem ir pārskatīti kūtsmēslu izkliedes un minerālmēslu izsējas aizlieguma periodi, nosakot, ka nekāda veida kūtsmēslus nedrīkstēs izkliedēt laika posmā no 1. novembra līdz 15. martam. Savukārt slāpekļa minerālmēslus zālājiem nedrīkstēs izsēt laika posmā no 15. septembra līdz 15. martam. Pārējiem kultūraugiem, kā arī augļu dārziem jebkura veida minerālmēslu izsēja un iestrāde augsnē nebūs pieļaujama laika posmā no 1 .novembra līdz 15. martam.

Noteikumu projektā noteikta arī paredzamā Zemkopības ministrijas, Vides ministrijas un Valsts augu aizsardzības dienesta kompetence, lai kontrolētu noteikumos noteikto prasību ievērošanu īpaši jutīgajās teritorijās.

Noteikumi pēc to stāšanās spēkā būs jāievēro lauksaimniekiem, kuri īstenos lauksaimniecisko darbību īpaši jutīgajās teritorijās. Taču atsevišķas noteikumu prasības būs jāievēro arī lauksaimniekiem ārpus īpaši jutīgajām teritorijām. Tā, piemēram, uz visiem lauksaimniekiem attieksies prasības par jebkura veida mēslošanas līdzekļu izmantošanu, kā arī kūtsmēslu uzglabāšanu un lietošanu, izņemot norādi par kūtsmēslu izkliedēšanas laika periodu, kas jāievēro tikai īpaši jūtīgo teritoriju apsaimniekotājiem.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Vairāk informācijas par normatīvā akta projektu pieejama interneta mājas lapas saitē

http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40195075