Citas ziņas sadaļā
Dabasgāzes patēriņa zīmīgākās pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģijas patēriņa struktūras pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģētikas nozare Latvijas Energobilancē 2022
Nu kāpēc mums ar Elektrum atkal tā?
Inčukalna krātuvē gāzes apjomi ir lielākie pēdējo 6 gadu laikā
Latvijas energobilance 2022
Ekonomikas jomā galvenās darāmās lietas. 2022.decembris
Gads ar samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem: pirmie rezultāti
Celt minimālo algu vai ar nodokļiem neapliekamo ienākumu?
Iecerēts precizēt un papildināt bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību
Ekonomika un finansesZM plāno paplašināt Zivju fonda atbalsta pretendentu loku un projektu īstenošanai avansā izmaksāt lielāku finansējuma apmēruAija Zariņa, AgroPols
17.12.2010 Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektus Grozījumi Ministru kabineta 1995. gada 19. decembra noteikumos Nr. 388 "Zivju fonda nolikums" un Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 2. marta noteikumos Nr. 215 "Noteikumi par valsts atbalsta piešķiršanu zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem". Kā informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Solveiga Lazovska, tos 16. decembrī, izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Grozot Zivju fonda nolikumu, paredzēts, ka projektus izskatīšanai Zivju fonda padomē par pasākumu zivju resursu pavairošanai un atražošanai publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, kā arī citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā, varēs iesniegt arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu reģistrēta biedrība, kuras darbības mērķi saistīti ar zivju resursu izmantošanu un aizsardzību, ja pašvaldība vai pašvaldības šai biedrībai deleģējušas konkrētas ūdenstilpes apsaimniekošanu un biedrības iesniegtais projekts ir saskaņots ar attiecīgo pašvaldību vai pašvaldībām. Tādējādi tiks paplašināts iespējamo Zivju fonda atbalsta pretendentu loks. Tāpat Zivju fonda nolikuma grozījumu projektā arī precizēti dažādi ar Zivju fonda padomes iekšējo darbību saistīti jautājumi, piemēram, izmaiņas Zivju fonda padomes sastāvā sakarā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas likvidāciju u.c. Savukārt noteikumu par valsts atbalsta piešķiršanu zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem grozījumu projekts paredz, ka biedrībām, kas pieteiksies atbalsta saņemšanai Zivju fonda pasākumā zivju resursu pavairošanai un atražošanai publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, kā arī citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā, Lauku atbalsta dienestā (LAD) būs jāiesniedz arī deleģējums konkrētās ūdenstilpes apsaimniekošanai un saskaņojums par projekta īstenošanu konkrētajā ūdenstilpē no pašvaldības vai pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā atrodas ūdenstilpe. Tāpat projektu pilnvērtīgākas īstenošanas labad paredzēts palielināt tās summas apmēru, kuru atbalsta saņēmējs var saņemt avansā (ne vairāk kā 50 procentu apmērā no kopējā projektam piešķirtā finansējuma). Plānots arī atbalsta saņēmējam dot iespēju projekta izpildes gaitā saņemt starpmaksājumu ne vairāk kā 40 procentu apmērā no kopējā projektam piešķirtā finansējuma, ja konkrētais projekta posms ir īstenots un pēc tā īstenošanas ir radusies auditējama vērtība (fiziski izmērāms veiktās darbības rezultāts, kas pamatots ar grāmatvedības dokumentiem) un šādus starpmaksājumus paredz ar LAD noslēgtais līgums. Grozījumu projektā arī precizēti vairāki ar Zivju fonda finansējuma piešķiršanu saistīti jautājumi, piemēram, procedūra gadījumam, jaZivju fonda padome pieņem lēmumu projekta īstenošanai piešķirt mazāku atbalsta apjomu, nekā pieprasīts projekta iesniegumā, u.c. Normatīvo aktu grozījumi stāsies spēkā pēc to izskatīšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Dokumentu pilni teksti pieejami interneta mājas lapas saitēs |