Ekonomika un finanses

ZM paredz zvejniecības komersantiem noteikt minimālo mēneša ienākumu apmēru un minimālos zvejas limitus

16. decembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 8. septembra noteikumos Nr. 1015 „Kārtība, kādā izsniedz speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā, kā arī maksā valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu” ”, informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Solveiga Lazovska.

Noteikumu grozījumos plānots iekļaut normu par minimālā apgrozījuma apjomu no zvejniecības komersanta saimnieciskās darbības mēnesī uz vienu strādājošo, kas nedrīkst būt mazāks par valstī noteikto iztikas minimumu. Tas nepieciešams, jo līdz šim daudzi komercdarbībai zvejniecībā licenci saņēmušie komersanti ar komercdarbību praktiski tomēr nenodarbojās, par ko liecināja atsevišķu licences saņemšanas pretendentu gada ienākumu deklarācijas, kurās netika norādīta nekāda informācija par pretendenta ienākumiem vai izdevumiem, kas varētu rasties tam nodarbojoties ar komercdarbību zvejniecībā. Lai pēc pretendentu gada ienākumu deklarācijām varētu skaidri izvērtēt, vai notiek reāla komercdarbība zvejniecībā un ir gūti ienākumi no tās, plānots noteikt minimālo mēneša ienākumu apmēru, kas ļautu izvērtēt, vai komersants reāli nodarbojas ar komercdarbību zvejniecībā, kā to paredz šie noteikumi.

Tāpat pēdējā laikā piesakās daudz jaunu komercsabiedrību un individuālo komersantu (2010. gadā – 16 jaunas komercsabiedrības uz kopējo skaitu 166), kas piesakās licences saņemšanai zvejniecības komercdarbībai piekrastes ūdeņos. Taču, lai varētu sekmīgi un ekonomiski lietderīgi nodarboties ar komercdarbību zvejniecībā, ir jābūt pietiekamiem zvejas limitiem gada laikā, kuri spētu nodrošināt šai darbībai nepieciešamo ienākumu gūšanu. Turklāt  nekomerciālām darbībām jūras piekrastes un iekšējos ūdeņos ir paredzēts pašpatēriņa zvejas regulējums. Tāpēc noteikumu projektā ir ietverti minimālie zvejas limiti, kas būtu nepieciešami, lai sāktu komercdarbību zvejniecībā piekrastes ūdeņos. Šis regulējums novērsīs problēmu, kas saistīta ar aizvien pieaugošo komersantu skaitu, kuri vēlas nodarboties ar zvejniecības komercdarbību piekrastes ūdeņos, izmantojot nelielus zvejas limitus.

Patlaban, kad notiek aktīva flotes sabalansēšana ar pieejamajiem zivju resursiem,  katram komersantam, kas nodarbojas ar zvejniecību, sekmīgai iedalīto zvejas limitu apgūšanai ir nepieciešams īpašumā esošs un uz viņa vārda reģistrēts zvejas kuģis vai mazizmēra kuģošanas līdzeklis. Tālab noteikumu projektā ir svītrots attiecīgais apakšpunkts, vairs neparedzot iespēju zvejā izmantot nomātus zvejas kuģus vai zvejas laivas. Tāpat noteikts pārejas periods šīs prasības ieviešanai – viens gads, lai esošie komersanti, kas pašreiz izmanto zvejā vienu un to pašu zvejas kuģi vai mazizmēra kuģošanas līdzekli, varētu atbilstoši sagatavoties jaunajai prasībai.

Plānots, ka šie normatīvā akta grozījumi varētu palielināt nodokļu ieņēmumus no zvejniecības komercdarbības un veicināt zvejniecības komercdarbības rentabilitāti.

Grozījumi normatīvajā aktā stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībāun publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Vairāk informācijas: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40200647