Ekonomika un finanses

Biogāzes asociācija: Plānotais atbalsta aprēķins atjaunojamās enerģijas ražotājiem nav pareizs

Jaunajā likumprojektā paredzētais atbalsta aprēķins atjaunojamās enerģijas ražotājiem nav pareizs, uzskata Latvijas Biogāzes asociācija.

Tās vadītājs Andis Kārkliņš biznesa portālam "Nozare.lv" pauda iebildumus pret to, kā plānots noteikt vairākas piemaksas.

Piemēram, viņaprāt, jaudas komponentei vajadzētu būt nevis visiem vienādai, bet gan atkarīgai no iekārtas jaudas. Pēc patlaban plānotā, nepieciešamo līmeni nespēs sasniegt ne mazās vēja, ne saules, ne ūdens stacijas, tādējādi ar jauno likumu tiks apturēta ne tikai biogāzes, bet kopumā atjaunojamo energoresursu (AER) attīstība.

Kārkliņš kritiski izteicās arī par lauksaimniecības komponentes noteikšanu. Lai gan viņa pārstāvētā asociācija to ieteikusi ieviest, pēc organizācijas vadītāja domām, atbalsts būtu jādiferencē. Plānots noteikt, ka piemaksu varēs saņemt, ja biogāzes stacijās 70% no kopējā apjoma veidos kūtsmēsli, taču, piemēram, SIA "Vecauce" savā iekārtā izmanto apmēram 67% bezpakaišu liellopu mēslu un 33% zaļās masas.

Pēc Kārkliņa domām, konceptuāli šāda pieeja ir pareiza, bet tiem, kas izmanto mazāk mēslu, arī atbalsta līmenis varētu būt mazāks. Turklāt asociācijas ieskatā piemaksa būtu jāievieš ne tikai par mēslu, bet gan visu organisko atkritumu izmantošanu, jo pienotavām, gaļas pārstrādes uzņēmumiem u.tml. ir problēma ar atkritumu utilizāciju.

Kā uzskata asociācijas pārstāvis, Ekonomikas ministrija (EM), kas virza likumprojektu, palikusi pie mēsliem, jo secinājusi, ka būs grūti noteikt pārējo atkritumu apjomus. Mēslu kontrole un uzskaite esot vieglāka.

"Nevajag tā, ka mums ir problēma un mēs to nerisinām. Bet tā ir. Tagad mēģinām visu nocirpt," vērtēja Kārkliņš, pēc kura domām arī attiecībā uz citiem atkritumiem bija jāsakārto uzskaite.

Viņaprāt, uz visiem AER varētu attiecināt vienotu formulu, taču vajadzētu izmantot dažādus koeficientus, piemēram, varētu variēt ar likumprojektā noteikto uzstādītās jaudas izmantošanas stundu skaitu gadā. "Paradoksāla situācija. Mēs izziņojam, ka gribam lai saule spīd 3500 stundas ar pilnu jaudu, bet nez kāpēc Austrijā pietiek ar 1500," sprieda Kārkliņš. Līdzīgi esot ar vēju.

Pēc asociācijas vadītāja teiktā, ja biogāzes ražotāji nevarēs izpildīt prasību par lauksaimniecības komponenti, vidēji atbalsts samazināsies par 30%. Papildu problēma ir tā, ka patlaban projektu īstenošanai var izmantot Eiropas Savienības (ES) līdzekļus, bet tas paredzēts līdz 2014.gadam, tādējādi kritums sanāk vēl lielāks - 60% vai vairāk.

Atbalsts bez lauksaimniecības komponentes sanāk 9,5 santīmi par kilovatstundu (kWh), minēja Kārkliņš.

Viņš iesaka pārņemt labāko no Vācijas likumiem. Proti, tur ir zema bāzes cena, kurai klāt pierēķina dažādus koeficientus - par mēsliem, efektīvu siltuma izmantošanu, progresīvām un modernām tehnoloģijām. Atkarībā no iekārtas lieluma bāzes cena Vācijā ir no 7-11 eiro centi (4-7,6 santīmi) par kWh. Mazas jaudas iekārtas summā var iegūt līdz 28 centiem (19 santīmiem).

"Vācijā dod trīs eiro centus (divus santīmus) par to, ka izmanto kukurūzu. Labi, mēs negribam, lai kukurūzu stāda Zemgalē, mēs nedodam šo atbalstu. Bet varbūt gribam, lai Latgalē vienalga ko audzē, tad ierakstām papildu opciju, ka bonuss pienākas Latgalē, bet Zemgalē nav," vērtēja Kārkliņš.

Viņš arī uzskata, ka būtu jānosaka atbalsts projektiem, kuros izmanto Latvijā ražotas iekārtas, bet ministrijas norādījušas, ka tas būtu pretēji ES nosacījumiem.

"Lielākoties tehnoloģijas nāk no ārzemēm, uz vietas dažus apkures katlus un koģenerācijas iekārtas ražojam. Ja, nosacīti sakot, iekārta maksā divus miljonus, aizskrienam uz skandināvu banku, kā likums, paņemam divus miljonus kredītā, sākam maksāt procentus. Atdodam divus miljonus vācietim, holandietim vai vienalga kam, lai atved iekārtas. Viņš nolīgst vietējos celtniekus un biogāzes gadījumā Latvijā atstāj kādus 30% no miljoniem, un viss. Pievienotā vērtība nekāda. Karojam, lai zemnieks vai cits uzņēmējs varētu izdzīvot, lai varētu attīstīt skandināvu bankas un rietumu iekārtu ražotājus," sprieda asociācijas vadītājs.

Viņaprāt, ja vietējos iekārtu ražotājus nav iespējams atbalstīt caur jauno likumprojektu, to varētu darīt, izmantojot citus instrumentus, piemēram, Lauku atbalsta dienesta vai Vides ministrijas programmas.

Arī Latvijas Termogazifikācijas asociācijas vadītājs Ingus Rorbahs sarunā ar biznesa portālu "Nozare.lv" izteica atbalstu ierosinājumam veicināt Latvijas ražotāju iekārtu iegādi. Pēc viņa stāstītā, bankas neesot gatavas atbalstīt šādus projektus, turklāt Latvijas ražotājiem tiek izvirzītas nopietnākas prasības, piemēram, prasa pilna veida garantiju divu trīs gadu garumā, pierādījumus par nostrādāto laiku, apdrošināšanu. Arī dalot Eiropas Savienības finansējumu, viņaprāt, netiek veicinātas inovācijas.

Uzņēmumiem, kas nav ar pietiekami lielu pamatkapitālu un finansiāli gana spēcīgi, neesot viegli ieviest ražošanā savas iekārtas, sacīja Rorbahs, norādot, ka Latvijā ir uzņēmumi, kas savas iekārtas izmanto, lai sevi apgādātu ar elektrību un siltumu.

Viņaprāt, būtu arī labi, ja likums mudinātu uzņēmējus izvēlēties pēc iespējas efektīvākus risinājumus.

Rorbahs līdzīgi kā Kārkliņš pauda viedokli, ka Latvijai labāk vajadzēja kā piemēru izmantot Vācijā, nevis Igaunijā ieviesto atbalsta shēmu, jo tur kritēriji ir stingri izstrādāti, tiek ņemtas vērā dažādas komponentes un tiek piemaksāts arī par siltuma izmantošanu.

Kritiski viņš izteicās par atbalstu saules enerģijai - tā viņa vērtējumā ir pavisam atstāta novārtā. Atsaucoties uz Lielbritānijas pieredzi, Rorbahs teica, ka tur ir diferencēts tarifs, proti, par mājsaimniecībām paredzēto enerģiju maksā daudz, bet par lielākiem projektiem maksā mazākā apmērā. Skeptiski viņš vērtēja arī plānu kā atskaites punktu izmantot biržas "Nord Pool".

Kārkliņš prognozēja, ka asociācijas iebildumi valdībā netiks ņemti vērā, un pieļāva, ka turpinās pozīciju aizstāvēt Saeimā.

Valdības komiteja 7. februārī akceptēja EM sagatavoto Atjaunojamo energoresursu likumprojektu. Tas akceptēts, neraugoties uz Latvijas Pašvaldību savienības un nozari pārstāvošo organizāciju iebildumiem.