Ekonomika un finanses

Valsts sekretāru sanāksmē izsludina prasības kūtsmēslu apsaimniekošanai dzīvnieku novietnēs

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2004. gada 27. jūlija noteikumos Nr.628 „Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”, informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

Grozījumus 17. februārī  izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Izmaiņas noteikumos paredz prasības kūtsmēslu apsaimniekošanai dzīvnieku novietnēs.

Šā gada 11. janvārī valdība apstiprināja jaunus MK noteikumus Nr.33 „Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”, kuros netika iekļautas prasības kūtsmēslu uzglabāšanai uz lauka, prasības kūtsmēslu krātuves ietilpībai īpaši jutīgajās teritorijās. Šāda pieeja bija nepieciešama, lai nošķirtu prasības mēslošanas līdzekļu lietošanai no prasībām kūtsmēslu apsaimniekošanai dzīvnieku novietnēs. Kūtsmēslu izmantošana ir jāveic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem. Prasības kūtsmēslu apsaimniekošanai dzīvnieku novietnēs nosaka MK noteikumi Nr.628 „Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs” un šīs prasības attiecas arī uz dzīvnieku novietnēm īpaši jutīgajās teritorijās.

Noteikumu terminoloģijas sadaļa ir papildināta ar jauniem terminiem, tādiem kā kūtsmēslu krātuve un lagūnas tipa kūtsmēslu krātuve, kuri ir nepieciešami šo noteikumu prasību izpratnei un īstenošanai. Tāpat noteikumos p recizētas arī kūtsmēslu definīcijas.

Prasībā par pakaišu kūtsmēslu uzglabāšanu uz lauka ir precizēts, ka pakaišu kūtsmēsliem, kurus paredz uzglabāt kaudzē uz lauka, ir jābūt ar tādu sausnas saturu, lai tos var sakraut kaudzē un no tiem neplūst virca. Savukārt kaudzes izvietošanai uz lauka noteikti diferencēti attālumi: ne tuvāk par 50 m no ūdensteces, ūdenstilpes un no akas, kurā tiek ņemts ūdens mājsaimniecībai, 10 m no ūdensnoteces (strauta, grāvja un meliorācijas grāvja) krotes un 20 m no meliorācijas būvēm.

Noteikumi ir papildināti ar vides prasībām lagūnas tipa krātuvēm, kas nosaka, ka krātuves pamatnes līmenim ir jābūt vismaz 20 cm virs maksimālā gruntsūdens līmeņa, krātuves pamatne un sienas jāhermetizē ar speciālu ūdensnecaurlaidīgu materiālu un ap lagūnas krātuvi ir jābūt nožogojumam.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Plašāka informācija: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40207521