Citas ziņas sadaļā
Dabasgāzes patēriņa zīmīgākās pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģijas patēriņa struktūras pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģētikas nozare Latvijas Energobilancē 2022
Nu kāpēc mums ar Elektrum atkal tā?
Inčukalna krātuvē gāzes apjomi ir lielākie pēdējo 6 gadu laikā
Latvijas energobilance 2022
Ekonomikas jomā galvenās darāmās lietas. 2022.decembris
Gads ar samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem: pirmie rezultāti
Celt minimālo algu vai ar nodokļiem neapliekamo ienākumu?
Iecerēts precizēt un papildināt bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību
Ekonomika un finansesParedzēts uzlabot risku fonda darbību lauksaimniecībāIlze Vabole, AgroPols
17.02.2011 Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 18. augusta noteikumos Nr.669 Kārtība, kādā administrē un uzrauga lauksaimniecības risku fondu, nosaka iemaksu veikšanu un kompensāciju izmaksu no fonda , lai uzlabotu risku fonda darbību, informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Solveiga Lazovska. Normatīvo aktu 17. februārī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Normatīvā akta grozījumi plāno no 30% līdz 50% palielināt zaudējumu robežu, no kuras tiek sākta zaudējumu kompensēšana. Lauksaimnieki uzskata, ka esošais 30% slieksnis ir pārāk zems. Tāpēc pastāv iespēja neadekvāti bieži saņemt kompensāciju un līdz ar to samazinās fonda līdzekļu apmērs nopietnāku zaudējumu kompensācijai. Noteikumu projektā arī paredzēts samazināt administratīvo slogu, nosakot, ka katram zaudējumu noteikšanas gadījumam nav nepieciešama Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izziņa par nelabvēlīgo klimatisko apstākļu iestāšanos. Esošajos noteikumos nav paredzēts, ka ziemāju pārsēšanas gadījumā tiek maksāta kompensācija par bojā gājušajiem ziemājiem. Tomēr, tā kā ziemāju pārsēšana lauksaimniekiem rada papildu izmaksas, tiks paredzēta kompensācija (līdz 50%) no ziemāju pārsēšanas izmaksām (par sēklu, mēslojumu, sējas agrotehniskajiem darbiem), kuras noteiks Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC). Plānots arī noteikt, ka Zemkopības ministrija un Ministru kabinets, ja tas nepieciešams, varēs lemt par papildu finanšu līdzekļu novirzīšanu fondā, ja fondā veikto iemaksu apmēra nepietiekamības dēļ proporcionālais samazinājums ir lielāks par 25%. Tāpat noteikumu projektā paredzēts precizēt normu par veiktajām iemaksām un valsts atbalstu, ja konstatētas fondam pieteikto platību, veikto iemaksu un izmaksātā valsts atbalsta atšķirības. Lai gan lauksaimnieku aktivitāte dalībai risku fondā līdz šim ir bijusi salīdzinoši maza, tomēr lauksaimnieki atzīst, ka šāds fonds ir nepieciešams. To apliecina arī 2010. gada sezonā nelabvēlīgo klimatisko apstākļu (vētra, krusa) radītie zaudējumi. Tālab, iesaistoties Lauku atbalsta dienesta, LLKC speciālistiem, kā arī lauksaimniekiem un nozares sabiedriskajām organizācijām, tika izvērtēti iespējamie grozījumi patlaban spēkā esošajā normatīvajā aktā, lai uzlabotu risku fonda darbību un vairāk motivētu lauksaimniekus tajā iesaistīties. Dokumenta grozījumi stāsies spēkā pēc to izskatīšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Vairāk informācijas par dokumentu interneta mājas lapas saitē: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40207520 |