Ekonomika un finanses

Baltijas valstis un Polija nepiekritīšot seklām izmaiņām Kopējās lauksaimniecības politikā pēc 2013. gada

11. aprīlī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Lietuvā tikās ar Polijas lauksaimniecības un attīstības ministru Mareku Savicki, Lietuvas lauksaimniecības ministru Kazi Starkeviču un Igaunijas Lauksaimniecības ministrijas valsts sekretāra vietnieku lauksaimniecības un tirdzniecības politikas jautājumos Andresu Oopkaupu, lai apspriestu četru valstu viedokli par Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni pēc 2013. gada, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Kaspars Funts.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" /><o:p></o:p>

<o:p> </o:p>

Sanāksmē Latvijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimniecības ministri apsprieda KLP nākotnes praktiskos aspektus, tai skaitā Latvijai vissvarīgāko jautājumu – nepieciešamību pēc 2013. gada noteikt objektīvus un taisnīgus kritērijus tiešo maksājumu aprēķināšanai dalībvalstīm. Tāpat diskutēts arī par to, kādiem mērķiem būtu novirzāmi nākotnes lauku attīstībai paredzētie līdzekļi.<o:p></o:p>

<o:p> </o:p>

„Kā sanāksmes noslēgumā uzsvēra Lietuvas kolēģis, visas četras valstis – Polija, Lietuva, Igaunija un Latvija - vienojās, ka arī turpmāk nepiekritīs seklām izmaiņām Kopējās lauksaimniecības politikā pēc 2013. gada. Kopējā lauksaimniecības politikā ir nepieciešama dziļa reforma, lai pēc 2013. gada izlīdzinātos atšķirības tiešmaksājumos un lauku attīstībā, kas šobrīd veco un jauno Eiropas Savienības dalībvalstu starpā ir ļoti lielas,” pēc sanāksmes sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.