Citas ziņas sadaļā
Dabasgāzes patēriņa zīmīgākās pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģijas patēriņa struktūras pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģētikas nozare Latvijas Energobilancē 2022
Nu kāpēc mums ar Elektrum atkal tā?
Inčukalna krātuvē gāzes apjomi ir lielākie pēdējo 6 gadu laikā
Latvijas energobilance 2022
Ekonomikas jomā galvenās darāmās lietas. 2022.decembris
Gads ar samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem: pirmie rezultāti
Celt minimālo algu vai ar nodokļiem neapliekamo ienākumu?
Iecerēts precizēt un papildināt bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību
Ekonomika un finansesKautuvju īpašniekiem jaunas prasības no 2013. gada 1. janvāraAija Zariņa, AgroPols
26.09.2011 No 2013. gada 1. janvāra stāsies spēkā Padomes 2009. gada 24. septembra Regula (EK) Nr.1099/2009 par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā, informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Solveiga Lazovska. Regula noteiks prasības lauksaimniecības dzīvnieku nonāvēšanai produkcijas ieguvei, un tā būs jāievēro kautuvju īpašniekiem. Regulā noteiktas prasības lauksaimniecības dzīvnieku nonāvēšanai ar mērķi iegūt lauksaimniecības produkciju, tostarp dzīvnieku nonāvēšanai piespiedu kaušanas nolūkā, piemēram noteiktu slimību dēļ. Prasības būs jāievēro arī dzīvnieku iekraujot, izkraujot, fiksējot,apdullinot un atasiņojot, ja tas tiks veikts apstākļos un vietā, kas paredzēti dzīvnieku nonāvēšanai. Līdz ar Regulas stāšanos spēkā no2013. gada 1. janvāra kautuvju īpašniekiem būs jāizstrādā standarta darba procedūras dzīvnieku kaušanai un ar to saistītajām darbībām, ņemot vērā riska faktorus, tostarp jānosaka atbildīgās personas un veicamās darbības, izmērāmie kritēriji, apdullināšanas efektivitātes kontrole un reģistrācija. Tāpat būs jānodrošina iekārtu izmantošana atbilstoši ražotāja instrukcijām, ieteikumiem iekārtu apkopei un vajadzības gadījumā iekārtu kalibrēšana. Kautuvē vajadzēs strādāt Regulas prasībām atbilstoši apmācītamun kvalificētam personālam, un šī prasība attieksies arī uz personu, kas uzraudzīs kažokzvēru nonāvēšanu. Kautuvē, kurā nokauj vairāk par 1000 lauksaimniecības dzīvnieku vai 150 tūkstošus mājputnu gadā, būs jāstrādā dzīvnieku labturībā apmācītai un sertificētai personai, kura uzraudzīs labturības prasību ievērošanu kautuvē. Savukārt jomā iesaistītajām nevalstiskajām organizācijām būs jāizstrādā labas prakses rokasgrāmatas, lai nodrošinātu vienotu izpratni par kaušanas procesiem. Kautuvēm pārejas periods, lai piemērotu Regulas prasības kautuvju plānojumam, izbūvei un iekārtojumam, tai skaitā ventilācijas, ūdensapgādes sistēmām, grīdām, ejām, aplokiem, ierobežošanas iekārtām, apdullināšanas iekārtām u.c., noteikts līdz 2019. gada 18. decembrim. Tomēr no 2013. gada 1. janvāra, ceļot jaunas kautuves vai pārbūvējot esošās, kā arī mainot kautuves iekārtas, tām jau būs jāatbilst Regulas prasībām. Regulā noteiktas arī programmas kautuves darbinieku apmācībai un kvalifikācijas sertifikāta izsniegšanai. Līdz 2015. gada 8. decembrim personām ar atbilstīgu trīs gadus ilgu darba pieredzi piemēros vienkāršotu kvalifikācijas sertifikāta izsniegšanu. No 2013. gada 1. janvāra līdz ar Regulas stāšanos spēkā spēku zaudēs Ministru kabineta 2003. gada 17. jūnija noteikumi Nr.310 Kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības prasības , ar kuriem ieviestas Padomes 1993. gada 22. decembra Direktīvas 93/119/EEK par dzīvnieku aizsardzību kaušanas vai nonāvēšanas laikā prasības. |