Ekonomika un finanses

Akceptēti vairāki grozījumi Medību likumā

16.oktobrī, valdība akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Medību likumā un likumā „Par nodokļiem un nodevām”, informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

Zemkopības ministrijā arvien biežāk tiek saņemta informācija par pieaugošajiem savvaļas medījamo dzīvnieku postījumiem lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un ir konstatēts nepietiekams medību tiesību aprites regulējums. Izvērtējot normatīvos aktus, kas noteic medību tiesību apriti, ir identificētas problēmas medījamo dzīvnieku postījumu samazināšanā, medību resursu apsaimniekošanā, medību dokumentācijā un uzraudzībā. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ bija nepieciešams veikt grozījumus Medību likumā.

Tā kā nepastāv medību tiesību aprites regulējums, medību tiesību nodošana un medību iecirkņu izveidošana noris, radot konfliktus, tiesvedības un papildu slodzi gan pašiem tiesību subjektiem, gan Valsts meža dienestam (VMD), tad likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam (MK) paredzēt medību iecirkņu izveidošanas, reģistrēšanas un anulēšanas kārtību, kā arī reglamentētu medību tiesību apriti, tā novēršot iepriekšminētās problēmas.

Likumprojekts arī nosaka pienākumu realizēt medību tiesības, respektējot gan dabas aizsardzības, gan saimnieciskās intereses, kā arī paredz iespēju pārmērīgu savvaļas medījamo dzīvnieku postījumu gadījumos MK noteiktā kārtībā iesaistīties pašvaldībām, veidojot komisijas un kopā ar VMD lemjot par ārkārtas pasākumiem postījumu samazināšanai. Ir noteikti arī zemes īpašnieku (valdītāju) pienākumi postījumu samazināšanai.

Lai samazinātu strauji augošo meža cūku postījumu apmēru, likumprojekts paredz, ka minimālajā platībā, kas nepieciešama meža cūku medīšanai, iekļaujama ne tikai meža, bet arī lauksaimniecības zeme.

Tā kā klejojoši suņi un kaķi nodara ievērojamus zaudējumus ne tikai savvaļas (gan medījamo, gan aizsargājamo) dzīvnieku populācijām, bet pēdējā laikā arvien biežāki un zaudējumu ziņā apjomīgāki kļūst to uzbrukumi lauksaimniecības zīdītājiem un putniem, likumprojekts paredz medībām pielīdzināt klaiņojošu kaķu un suņu (izņemot medību suņus, kas apzīmēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem) nogalināšanu medību platībās vai pēc lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieka rakstveida lūguma vietās, kur tie apdraud vai uzbrūk lauksaimniecības dzīvniekiem, izmantojot medību šaujamieročus un ievērojot dzīvnieku aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

Lai atbalstītu un attīstītu produkcijas ieguvi no nebrīvē audzētiem savvaļas dzīvniekiem, likumprojekts paredz, ka medībām pielīdzina arī to medījamo dzīvnieku nonāvēšanu, izmantojot medību šaujamieročus un medību rīkus, kas tiek turēti iežogotā platībā savvaļai līdzīgos apstākļos.

Grozījumu likumā paredz samazināt administratīvo slogu, atceļot prasību veidot mednieku eksaminācijas komisiju no konkrētu valsts pārvaldes iestāžu amatpersonām, saskaņot mednieka apliecības izsniegšanu ar Valsts policiju un pieteikt medības VMD. Likumprojekts paredz arī atvieglotus nosacījumus ārvalstu viesmednieku dalībai medībās Latvijā un tiesības zemes īpašniekam medīt nelimitētos medījamos dzīvniekus savā īpašumā esošajās medību platībās bez medību iecirkņa reģistrēšanas.

Vienlaikus valdība šodien apstiprinājusi grozījumus arī likumā „Par nodokļiem un nodevām”, nosakot valsts nodevas par mednieka apliecības, loka mednieka apliecības, medību vadītāja apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas Republikā, par mednieku, loka mednieku un medību vadītāju eksāmeniem un par medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu aprēķinu.

Grozījumi likumos vēl tiks iesniegti Saeimā.

Papildu informācija par grozījumiem Medību likumā un likumā „Par nodokļiem un nodevām” - MK mājaslapā.