Ekonomika un finanses

Diskusija par EK priekšlikumu aizliegt atsevišķu augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu

4. februārī Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) rīkoja diskusiju, kuras mērķis bija viedokļu apmaiņa, kas būtu par pamatu Latvijas nostājas sagatavošanai par Eiropas Komisijas (EK) 1. februārī pausto priekšlikumu turpmākai ierobežojošai rīcībai attiecībā uz trīs neonikotinoīdu grupas augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, informēja VAAD sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre. Uz ārkārtas tikšanos bija aicināti nevalstiskā sektora (NVO) sadarbības partneri - biškopības, lauksaimniecības, dāzrzeņkopības nozares pārstāvji, kā arī pārstāvji no Latvijas augu aizsardzības pētniecības centra un Zemkopības ministrijas.

31. janvārī un 1. februārī Briselē notikušajā EK Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas (SCFCAH) darba grupā, prezentēja EK priekšlikumus, kas satur ierobežojumus neonikotinoīdu grupas augu aizsardzības līdzekļu lietošanā, aizliedzot tos izmantot (gan smidzinot, gan kodinot) uz bitēm pievilcīgiem kultūraugiem, izņemot uz kartupeļiem, cukurbietēm, bietēm un ziemāju graudaugiem. Papildus paredz arī aizliegumu - ar konkrētajām vielām kodinātu sēklu tirdzniecību.  

 Priekšlikumi izstrādāti balstoties uz 2013. gada 16. janvārī Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) publicētajiem secinājumiem par trīs neonikotinoīdu grupas darbīgo vielu, konkrēti imidakloprīda, tiametoksama un klotianidīna, ietekmi uz bitēm. Pētījums ticis veikts, analizējot vielu paredzēto lietojumu sēklu kodināšanai un lietojumu granulu veidā. Bitenieku pārstāvji uzsvēra, ka ir EFSA secinājums par šīs vielas kaitīgumu un ir jāseko rīcībai.   Sanāksmes laikā tika arī secināts, ka konkrētā problēma, kuras izpētei veikts EK pasūtītais pētījums par neonikotinoīdu grupas augu aizsardzības līdzekļu ietekmi uz bitēm, raksturīga Eiropas Savienības dienvidu reģionos un ja, sēklas netiek kvalitatīvi kodinātas, bet Latvijā tas nav aktuāli. VAAD nav saņēmis sūdzības par bišu bojā ejas gadījumiem, kas saistīti ar šo augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Augu aizsardzības eksperti secināja, ka konkrēto vielu aizliegums palielinās citu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, lai pasargātu rapsi no kaitīgo organisma - spradža ietekmes, bet kuru ietekme uz vidi būs graujošāka. Tā kā tiks lietoti vienas grupas augu aizsardzības līdzekļi, pastiprināsies rezistence, kas ilgtermiņā radīs vēl lielākas problēmas. Vienlaikus palielināsies nelegālo augu aizsardzības līdzekļu lietošanas risks, kuru sastāvs un izcelsme ir apšaubāma, līdz ar to ietekme uz apkārtējo vidi ir neprognozējama. Konkrēto preparātu lietošanas aizliegums augļkopībā un dārzeņkopībā radīs problēmas ar kaitīgo organismu apkarošanu, jo trūkst citu preparātu.   No EK puses patlaban netiek piedāvāti alternatīvi risinājumi kultūraugu aizsardzībai.  

VAAD eksperti šobrīd neatbalsta EK priekšlikumu par konkrētu vielu pilnīgu lietošanas aizliegumu Latvijā un uzskata, ka jāstrādā pie citiem risku ierobežojošiem pasākumiem bitēm.   

Toties Latvijas Biškopības biedrība jau ir izteikusi atbalstu Eiropas Komisijas priekšlikumam.

 Ineta Eglīte, LBB veterinārārste-konsultante: “Neonikotinoīdu grupas insekticīdi ir solis uz priekšu lauksaimniecības attīstībā, bet diemžēl tas ir solis atpakaļ dabas daudzveidības un tai skaitā bišu aizsardzībā. Šie pesticīdi ir un paliek kukaiņu indes un jādara viss, lai to nevēlamo iedarbību uz bitēm, uz dabu un galu galā arī uz cilvēku samazinātu līdz maksimāli mazākai iespējamai robežai. Iespējams, ka glābjot bites un dabu, mēs patiesībā glābjam sevi.”

Armands Krauze, LBB valdes priekšsēdētājs: ”Viena trešdaļa cilvēces barības resursu ir atkarīgi no augu apputeksnēšanās, un lielākā daļa augu tiek apputeksnēti tieši ar bišu palīdzību. Ja samazināsies bišu skaits, samazināsies arī raža. Latvijas Biškopības biedrība uzskata, ka neonikotinoīdi nodara kaitējumu ne tikai bitēm, bet ietekmē arī citus apputeksnētājus, putnus, dzīvniekus un visu apkārtējo vidi tāpēc pilnībā atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu aizliegt šīs grupas ķīmiskos insekticīdus. Domājot gan par dabu, gan cilvēka veselību ceram, ka Zemkopības ministrijas nostāja šajā jautājumā paužot Latvijas viedokli Eiropas Komisijā, sakritīs ar Latvijas iedzīvotāju vairākuma viedokli.”