Ekonomika un finanses

Teorētiskā zemes cena un zemes nomas maksa, ko veido ar ražošanu nesaistītie platībmaksājumi Latvijā, un šo platībmaksājumu sadalījums atsevišķām ekonomiskām grupām

Latvija 2005.gadā atrodas izvēles priekšā - valstij jāizšķiras, kā un kādiem mērķiem izmantot lauksaimniecībai un lauku attīstībai domāto finansējumu.

Iespējas ir dažādas, bet ir arī virkne jautājumu, starp kuriem: vai no lauksaimniecības attīstības viedokļa atbalsta maksājumus vajadzētu pēc iespējas vairāk atdalīt no ražošanas, piesaistot zemes uzturēšanai labā lauksaimnieciskā stāvoklī, un - vai no lauku attīstības viedokļa lauku attīstībai domāto finansējumu būtu racionālāk novirzīt mazāk labvēlīgo apvidu platībmaksājumiem?

Ar ražošanu nesaistītie platībmaksājumi, kuri ir paredzēti zemes apsaimniekotājiem, bieži vien sasniedz savu mērķi tikai tajos gadījumos, kad zemes apsaimniekotājs ir arī zemes īpašnieks.

Savukārt, ja zemes apsaimniekotājs zemi nomā, tad atbalsta maksājumi vai nu viņu nesasniedz (tas notiek, ja zemes nomas līgumi nav noformēti, un uz subsīdijām piesakās zemes īpašnieks, nevis apsaimniekotājs), vai arī, ja sasniedz, par subsīdiju saņemšanas iespēju no apsaimniekotāja tiek pieprasīta augstāka nomas maksa.

Vienlaikus pēdējos gados valstī ir vērojams arī salīdzinoši straujš lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenas pieaugums, un viens no iemesliem, kāpēc tā notiek, ir ar ražošanu nesaistītie platībmaksājumi.

Šī pētījuma mērķis ir izvērtēt un kvantificēt negatīvos “blakusefektus”, ko rada ar ražošanu nesaistītie platībmaksājumi. Lai sasniegtu šo mērķi, pētījumam ir trīs uzdevumi:

- noteikt, kādu zemes cenu teorētiski veido analizējamās subsīdijas;

- kādu tās veido zemes nomas maksu;

- kā minētās subsīdijas sadalās atsevišķām ekonomiskām grupām.

Pirmie divi uzdevumi balstās uz hipotēzi, ka ar ražošanu nesaistīto platībmaksājumu dēļ zemei veidojas “alternatīvā” zemes cena un “alternatīvā” nomas maksa. Tas nozīmē: ja nav ar ražošanu nesaistīto platībmaksājumu, teorētiski lauksaimnieks būtu gatavs pirkt vai nomāt zemi tikai par tādu cenu, kura ir ekonomiski pamatota, raugoties no lauksaimniecības ienesīguma (vai sagaidāmā ienesīguma) viedokļa. Tomēr, ja par zemi sāk maksāt ar ražošanu nesaistītus platībmaksājumus, parādās vēl viens aspekts - ienesīgums no šīm subsīdijām. Ja subsīdijas ir augstākas par izdevumiem subsīdiju saņemšanai, no tām veidojas pozitīvā naudas plūsma, kura ietekmē gan minimālo nomas maksu, gan minimālo zemes vērtību. Pētījuma ietvaros plānots izvērtēt, cik liela varētu būt zemes cena un nomas maksa atkarībā no ienesīguma, ko veido ar ražošanu nesaistītās subsīdijas, un tā tiek nosaukta pa “alternatīvo” zemes cenu un nomas maksu. Ja šī “alternatīvā” cena un nomas maksa ir augstāka par to, ko veido ienesīgums un sagaidāmais ienesīgums no lauksaimniecības, tā varētu palielināt reālo zemes cenu un nomas maksu.

Otrs pētījuma uzdevums ir izanalizēt, kā ar ražošanu nesaistītie platībmaksājumi sadalās atsevišķām ekonomiskām grupām - zemes īpašniekiem un apsaimniekotājiem, nomniekiem un iznomātājiem.

Visi šie jautājumi tiks analizēti reģionālā griezumā, valsti sadalot sešos reģionos. Kā “izšķiršanās varianti” tiks analizēti četri iespējamie politikas scenāriji - kas dos iespēju kvantificēt katra scenārija ieviešanas “blakusefektus.

Jāpiebilst, ka šajā pētījumā tiks analizēta tikai ar ražošanu nesaistīto platībmaksājumu ietekme, neņemot vērā ar ražošanu saistītos platībmaksājumus. Izskaidrojums šim ierobežojumam ir tāds: ja ar ražošanu nesaistītos platībmaksājumus zemes iznomātājam ir salīdzinoši viegli saņemt pašam, pat nenodarbojoties ar lauksaimniecību (vismaz vienu reizi gadā appļaujot teritoriju), tad, lai saņemtu ar ražošanu saistītus platībmaksājumus, zemes īpašniekam ir jānodarbojas ar lauksaimniecību.

Pētījums ir veikts LR ZM pasūtītā projekta “Reformētās ES KLP pilnīga ieviešana Latvijā: iespējamā tiešmaksājumu reģionālā un nozaru diferencēšana” ietvaros, izpildot ar Lauku atbalsta dienestu noslēgtā līguma darba uzdevumus.

Ziņojumu veido 4 nodaļas, kā arī secinājumi un pielikumi. Pētījuma izstrādē piedalījās Andris Miglavs, Alberts Auziņš (EDO Consult), Aleksejs Nipers, Dainis Saukāns (EDO Consult) un Guna Salputra.