AgroPols

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji iestājas par medikamentozi kastrētu cūku gaļas marķēšanu

Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas Latvijā ražotās cūkgaļas kvalitātei un drošumam. Pārliecinoši lielākā daļa uzskata, ka būtu speciāli jāmarķē cūkgaļa, ja specifiskās smakas samazināšanai kuiļiem pielietota medikamentozā imunokastrācija, liecina "GfK Custom Research Baltic" pētījums.

Pētījuma dati liecina, ka 61% iedzīvotāju uzticas tieši Latvijā ražotās cūkgaļas kvalitātei un drošumam, vairāk uzticību pauž sievietes. Ārvalstīs ražotai cūkgaļai uzticas tikai 0,4% respondentu. Latvijā ražotā cūkgaļa tiek vērtēta kā svaiga, tā labi garšo un ir kvalitatīva. Tās cena tiek vērtēta kā vienlīdz izdevīga, salīdzinot ar importa cūkgaļu. Tiesa, vien 13% cūkgaļas pircēju regulāri jautā pārdevējam par tās izcelsmes valsti.

"Pircējiem ir tiesības tirdzniecības vietās pārdevējiem vaicāt informāciju, kas skaidri apliecinātu gaļas izcelsmes valsti. Eiropas Savienības regula paredz, ka gaļai obligāti ir jānorāda izcelsmes vieta. Atcerēsimies, ka vietējā cūkgaļa pie patērētāja nonāk svaigāka, tai ir īsāks ceļš līdz patērētājam un to nav bijis nepieciešamības sasaldēt," uzsver Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Absolūtais vairākums jeb 90% Latvijas iedzīvotāju iegādājas svaigu, termiski neapstrādātu cūkgaļu, un gandrīz puse to dara reizi nedēļā vai biežāk. Cūkgaļas pircēju vidū vairāk ir ģimeņu ar bērniem. 58% respondentu cūkgaļu iegādājas lielveikalos, liela daļa - 39% - tirgū, bet specializētajos gaļas veikalos iepērkas 32% aptaujāto.

"Dati par lielveikalu būtisko lomu cūkgaļas patēriņā ir satraucoši. Diemžēl situācija ir tāda, ka ne visos lielveikalu tīklos regulāri var nopirkt Latvijā audzētu cūkgaļu. Piemēram, "Rimi" veikalos Latvijas cūkgaļa ilgstoši ir pieejama vien nelielos apjomos," informē Dz. Lejniece, piebilstot, ka "Rimi" veikalos iespēja nopirkt importa cūkgaļu joprojām ir lielāka nekā iegādāties Latvijā audzētu vietējo ražojumu.

Latvijas Cūku audzētāju asociācija atgādina, ka vietējo cūkgaļu ir vērts izvēlēties, ne tikai patriotisma dēļ, rūpējoties par saglabātām darba vietām vietējiem iedzīvotājiem, apdzīvotiem laukiem un valsts budžetā nomaksātiem miljoniem eiro, bet arī tāpēc, ka atsevišķās Eiropas valstīs cūkām noteiktās labturības prasības netiek ievērotas tik strikti kā Latvijā, līdz ar to rukši dzīvo šaurībā, rezultātā tie biežāk slimo un tiek ārstēti ar antibiotikām. Turklāt plaši tiek praktizēta kuiļu medikamentozā imunokastrācija.

44% Latvijas iedzīvotāju trūkst informācijas par imunokastrācijas metodi. Atsevišķās ES dalībvalstīs, piemēram, Beļģijā, tiek praktizēta cūkgaļai audzēto kuiļu imunokastrācija jeb medikamentu ievadīšana, kas gaļai samazina specifisko kuiļa smaku. Tā tiek īstenota divas reizes dzīvnieka audzēšanas gaitā, tostarp īsi pirms dzīvnieka realizācijas gaļas tirgū. Iespējams, ka šāda gaļa nonāk arī Latvijas cūkgaļas tirgū.

71% respondentu uzskata, ka ar imunokastrācijas metodi ražotas cūkgaļas produkciju nepieciešams speciāli marķēt, savukārt 55% šādu cūkgaļu neēstu. Latvijas iedzīvotājiem, kas ir informēti par šo metodi, attieksme ir kategoriska – tikai 5% šo praksi vērtē pozitīvi, bet negatīvi – 41%, turklāt gandrīz katru trešo Latvijas iedzīvotāju ļoti satrauc iespējamās sekas cilvēka veselībai, ko var radīt šādas cūkgaļas lietošana uzturā.

Dz. Lejniece norāda, ka iedzīvotāju bažas ir saprotamas, jo par imunokastrācijas ceļā iegūtas gaļas ietekmi uz patērētāju un to pēcnācēju veselību atbildes ir neskaidras - nav izpētīts, kādu iespaidu šādas gaļas lietošana uzturā var atstāt uz cilvēka reproduktīvo veselību. Piemēram, Vācijas patērētāji pret cūkgaļu, kurai pielietota imunokastrācijas metode, izturas noraidoši. Arī Latvijas cūku nozares ekspertu un veterinārārstu biedrības nostāja ir līdzīga.

Kā atklāj "GfK Custom Research Baltic" veiktais pētījums, divi galvenie cūkgaļas izvēles kritēriji ir gaļas izskats vai smarža (61%) un tās cena (56%). Katram piektajam patērētājam ir svarīga izcelsmes vieta. Dz. Lejniece skaidro, ka atšķirībā no citām Eiropas Savienības valstīm Latvijā kūtis nav pārpildītas un rukši aug daudz lielākā brīvībā, turklāt mūsu Pārtikas un veterinārais dienests regulāri rīko negaidītas antibiotiku atlieku pārbaudes gan barībai, ko cūkas ēd, gan arī gaļai.

Lai iegādātos kvalitatīvu, svaigu, Latvijā ražotu cūkgaļu, informācija jāmeklē Latvijas Cūku audzētāju asociācijas mājaslapā www.lcaa.lv. Asociācija ir izveidojusi interaktīvo karti, kurā apkopota informācija par Latvijas cūku audzētājiem. Tur ir atrodami saimniecību nosaukumi un adreses, telefona numuri pasūtījumu veikšanai, kā arī veikali, kur nopērkama konkrētās saimniecības produkcija.

Latvijas Cūku audzētāju asociācija ir organizācija, kas pārstāv Latvijas cūku audzētāju intereses Latvijā un ārvalstīs ar mērķi veidot labvēlīgu ekonomisko un politisko vidi cūkkopības nozares attīstībai Latvijā.

Pēc Lauksaimniecības datu centra informācijas Latvijā 2016. gada sākumā bija reģistrēts 327 700 cūku, t.sk. 24 550 sivēnmātes. Latvijā gadā vidēji tiek saražots 37 000 tonnu cūkgaļas, t.sk. 11 000 tonnu cūkgaļas eksportam. Lauksaimniecības produkcijas struktūrā cūkgaļas sektors ieņem 6%. Vidēji Latvijas iedzīvotājs gada laikā patērē aptuveni 20 kilogramus cūkgaļas. Latvija gadā spēj nodrošināt 65% no vietējam patēriņam nepieciešamā svaigās cūkgaļas apjoma, vēl 20% no saražotā tiek eksportēti, liecina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas aprēķini pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

"GfK Custom Research Baltic" pētījums veikts 2016. gada februārī, tiešsaistes aptaujā noskaidrojot 807 respondentu viedokli par Latvijā ražotu cūkgaļu. Respondenti bija Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem, kuri izmanto internetu vismaz reizi nedēļā.

Informāciju sagatavoja Dzintra Lejniece, Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja.