Viedokļi

LZA HSZN ekspertu konsilijs: ATR ir jāatliek

Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas ekspertu konsilijs „Administratīvi teritoriālās reformas ieguvumi” notika 2019. gada 4. novembrī. Konsilijā bija aicināti piedalīties Latvijas Republikas Saeimas deputāti, Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un citu ministriju pārstāvji, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un pašvaldību pārstāvji, neatkarīgi eksperti zinātnes un sabiedrības attīstības jautājumos un NVO pārstāvji. Konsīlija dalībnieku vairākums atzina, ka "Tomēr VARAM īstenotā pieeja patiešām ir katastrofāla." Ziņojumu sagatavoja Raita Karnīte, Dr.oec., Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe

Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas ekspertu konsilijs „Administratīvi teritoriālās reformas ieguvumi” notika 2019. gada 4. novembrī. 
Konsilijā bija aicināti piedalīties Latvijas Republikas Saeimas deputāti, Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un citu ministriju pārstāvji, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un pašvaldību pārstāvji, neatkarīgi eksperti zinātnes un sabiedrības attīstības jautājumos un NVO pārstāvji. 

Konsilija mērķis bija izvērtēt administratīvi teritoriālās reformas (ATR) patiesos pierādījumos balstītos ieguvumus.

Konsilija slēdzienā konstatēts:

Kaut gan piedāvātās ATR sagatavošanā ir ieguldīts liels darbs, tās ieguvumi, zaudējumi un ietekme uz valsts sociāli ekonomisko attīstību ir vāji argumentēta un nepietiekoši izskaidrota sabiedrībai, tāpēc sabiedrībā paliek neizprasta. Iespējams, reformai var būt finansiāls ietaupījums pašvaldību institūciju un fiziskās un sociālās infrastruktūras samazināšanas rezultātā, bet var arī nebūt, jo pilni ar reformu saistīti ieguvumi un zaudējumi ne ilgtermiņā ne īstermiņā nav novērtēti un salīdzināti. Ietekme uz sabiedrības attīstību nav vērtēta. Nav noliedzams, ka varas centralizācija un finanšu koncentrācija ierobežos pašvaldību demokrātiju.

Latvijā joprojām nav izpratnes par vēlamo valsts teritorijas administratīvo dalījumu un pārvaldības struktūru, tāpēc var uzskatīt, ka šī ATR nebūs pēdējā. Reforma nav saistīta ar lielām valsts pārvaldes, fiziskās un sociālās infrastruktūras reformām, izņemot skolu reformu, tā neparedz pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pielāgošanu jaunajai situācijai. Vairums ekspertu secina, ka ATR nespēs īstenot formulētos mērķus un sasniegt apsolītos rezultātus, jo to formulējumi ir miglaini un aptuveni, un nav pierādīts ne ceļš, kā tos var sasniegt, ne arī iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanu raksturojoša novērtējuma rādītāji un metodes.

Konsilijs iesaka atlikt ATR ieviešanu līdz brīdim, kad reformas virzītāji būs sagatavojuši vispusīgu analīzi un izskaidrojuši sabiedrībai pierādījumos balstītus  priekšlikumus vismaz šādos aspektos:

• ietekme uz sabiedrības attīstību;
• iedzīvotāju dzīves kvalitātes un uzņēmējdarbības vides izmaiņas pēc reformas;
• ATR reformas saistība ar citām reformām: visa skolu tīkla (ne tikai vidusskolu) optimizāciju, valsts pārvaldes institūciju decentralizāciju, veselības un sociālās aprūpes un transporta sistēmu attīstību;
• Latvijas teritorijas līdzsvarota attīstība un apdzīvotība;
• precīzas norādes par valsts, pašvaldību un teritoriālo vienību pārvaldes (vai pašpārvaldes) funkciju sadali;
• pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pielāgošana pēc reformas;
• iekšējās un ārējās migrācijas novērtējums un to seku izvērtējums;
• pašvaldību perifēriju līdzvērtīga pārstāvniecība lēmumu pieņemšanas procesā;
• reformas rezultātu un efektivitātes novērtēšanas kārtība (rādītāji un metodika).

Šeit pievienots pilnā apjomā konsīlija ziņojums, ko sagatavoja Raita Karnīte, Dr.oec., Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe