Zināšanas saimniekošanai

Pret Baltijas jūras aizaugšanu

Šonedēļ Rīgā notiek konference „Zaļāka lauksaimniecība zilākai Baltijas jūrai”. Tas ir lielākais Baltijas reģiona forums, kas nodrošina jaunākās informācijas, pieredzes, ideju un zināšanu apmaiņu Baltijas jūras reģionā.

Kā stāsta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra direktors Kaspars Žūriņš, šīs konferences galvenais mērķis ir veicināt izpratni un atrast līdzekļus, kā mazināt lauksaimniecības negatīvo ietekmi uz ūdens kvalitāti, tādējādi panākot, ka ilgtspējīgai saimniekošanai līdzās būtu arī zilāka jūra.

Baltijas jūras aizsardzība - Pasaules dabas fonda prioritāte
Pasaules dabas fonda Baltijas Ekoreģiona programmas vadītājs Lase Gustavsons atzīst, ka Baltijas jūras aizsardzība ir viena no fonda prioritātēm, jo diemžēl pēdējo 100 gadu laikā mūsu jūras unikālā ekosistēma kļuvusi par barības vielām pārsātinātu, eitrofu vidi. Galvenais iemesls tam ir organiskā piesārņojuma ieplūšana jūrā. Lielāko daļu piesārņojuma rada lauksaimniecības, satiksmes, rūpniecības un komunālie notekūdeņiem, kā arī kuģošana. Katru gadu Baltijas jūrā nonāk aptuveni miljons tonnu slāpekļa un 35 tūkst. tonnu fosfāta. Piesārņojuma ieplūšana ievērojami maina ūdens sastāvu un pastiprina eitrofikācijas (aizaugšanas) procesu. Tagad tajā ir četras reizes vairāk slāpekļa un astoņas reizes vairāk fosfora nekā 1900. gadā. Turklāt vairāku desmitu metru dziļumā jūra ir kļuvusi par bezskābekļa zonu, bet ūdens caurredzamība samazinājusies par trīs metriem. Tāpat būtiski mainījies Baltijas jūras augu valsts sastāvs - redzamākā ietekme ir ikgadējā zilaļģu ziedēšana, kas savukārt veido mirušās zonas jūras gultnē. Ir izmērīts, ka šīs mirušās zonas aizņem jau līdz 100 tūkst. km2 Baltijas jūras gultnes.

Vienmēr saistīti ar lauksaimniekiem
Jau tradicionāli konferences laikā tiek paziņots konkursa “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” uzvarētājs. Konkursa sponsors ir Swedbank, kas jau kopš saviem pirmsākumiem bijusi saistīta ar lauksaimniecības nozari. „XIX gadsimta sākumā tika nodibināta pirmā Zviedrijas kooperatīvā lauksaimniecības banka, un tagad mēs esam izauguši par vadošo banku Zviedrijā, kā arī Baltijas reģionā. Tādēļ jūtamies atbildīgi par Baltijas reģionā notiekošo un esam gatavi investēt ilgtermiņa projektos,” saka Swedbank pārstāvis Tomass Jahansons.

Pieprasa KLP reformu
Pasaules dabas fons atzīst, ka notiekošajā nevaram vainot tikai lauksaimniekus - viņi ir spiesti palielināt ikgadējo ražu, nedomājot par dabu. Problēma var tikt atrisināta, tikai reformējot Eiropas kopējo lauksaimniecības programmu (KLP). Galvenais ir attīstīt tādu lauksaimniecību, kas nekaitē dabas resursiem, no kuriem taču ir atkarīga visa nozare.
Jautāts, kādēļ konkurss organizēts tieši lauksaimniekiem, Lase Gustavsons skaidro, ka tā nolūks bijis iedvesmot viņus attīstīt dabai draudzīgu lauksaimniecību, kā arī rādīt labas saimniekošanas paraugus.

Uzvar Somija
Šoreiz par konkursa „Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” uzvarētājiem kļuvuši somu lauksaimnieki Katarīna Vapola un Jirki Ankelo, kuri no Swedbank saņēma 10 tūkst. Žūrija viņus par labākajiem atzina tāpēc, ka, ka šie saimnieki ļoti daudz ieguldījuši vides aizsardzībā, jo praktizē vairākas inovatīvas metodes barības vielu noplūdes samazināšanā.
Līdzās reģionālajam uzvarētājam tika godināti arī visu astoņu valstu (Igaunijas, Somijas, Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Krievijas un Zviedrijas) nacionālie uzvarētāji.
Par konkursa „Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” Latvijas uzvarētāju šogad kļuvis Guntars Dolmanis, kurš saimnieko zemnieku saimniecībā „Liekrūzes” (Jaunpiebalgas novads) un sabalansēti izmanto meža, zemes un ūdens resursus. „Lielkrūzēs”, piemēram, izveidota īpaša dīķu sistēma, kur zemākajā dīķī sakrājušās dūņas izmanto zemes auglības uzlabošanai.
Raksturojot uzvarētāju darba principus, Lase Gustavsons konkretizē, ka tie ir: kontrolēta drenāža, digitālās lauksaimniecības sistēmas un rūpīgs darbs.