Zināšanas saimniekošanai

VAAD atgādina par pareizu mēslošanas līdzekļu lietošanu

Visā Latvijas teritorijā, lietojot mēslošanas līdzekļus, jāatceras:

1. Aizliegts izkliedēt mēslošanas līdzekļus un digestātu uz augsnes, kas ir sasalusi, pārmitra vai klāta ar sniegu.
2. Palienēs un plūdu apdraudētajās teritorijās mēslošanas līdzekļus drīkst izkliedēt tikai pēc iespējamo plūdu sezonas beigām, bet minerālmēslus šajās teritorijās izmantot tikai kultūraugu veģetācijas laikā.
3. Nedrīkst izkliedēt mēslošanas līdzekļus vietās, kur tas aizliegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.
4. Lauku mēslošanai izmantojot pakaišu kūtsmēslus un digestātu, tie augsnē jāiestrādā 24 stundu laikā, bet šķidrie kūtsmēsli un virca - 12 stundu laikā.
5. Ja saimniecībā ir  lauksaimniecības dzīvnieki, jāseko, lai  ar kūtsmēsliem un digestātu saražotais slāpekļa daudzums nepārsniedz 170 kg uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes ha gadā (bet, ja pārsniedz, tad vajadzīga dokumentācija, kas pierāda, kur ir izlietots kūtsmēslu pārpalikums, piemēram, nodots citai saimniecībai (pārdots), vai arī kādā citā veidā tika izlietots saimniecībā).
6. Ar kūtsmēsliem un digestātu iestrādātais slāpekļa daudzums vienā lauksaimniecībā izmantojamās zemes ha gadā nedrīkst pārsniegt 170 kg.
7. Lietojot mēslošanai digestātu, iestrādātā slāpekļa daudzumu aprēķina atbilstoši analīžu rezultātiem, kurus izsniegusi mēslošanas līdzekļu jomā akreditēta laboratorija paraugam, kas ņemts pirms digestāta krātuves iztukšošanas.

ĪPAŠI JUTĪGAJĀS TERITORIJĀS, lietojot mēslošanas līdzekļus, papildus jāievēro šādas prasības:

Jāņem vērā mēslošanas līdzekļu lietošanas aizlieguma periods.

Jāņem vērā apsaimniekotās platības nogāžu slīpums virzienā uz blakus esošajām ūdenstecēm un ūdenstilpnēm.

Maksimāli pieļaujamā slāpekļa norma (ar kūtsmēsliem, digestātu un minerālmēsliem) nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta 23.12.2014. noteikumu Nr.834 ,,Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem” 3.pielikumā noteikto.

Apsaimniekojot  LIZ 20 hektāru un lielākā platībā, kā arī audzējot dārzeņus, augļu kokus vai ogulājus 3 hektāru un lielākā platībā, ir jābūt lauku vēsturei, kuru glabā vismaz trīs gadus.

Ja saimniecībā lieto mēslošanas līdzekļus, līdz kultūraugu sēšanai vai stādīšanai ir jāsagatavo katra lauka mēslošanas plāns, bet ilggadīgiem kultūraugiem – līdz veģetācijas atjaunošanai.

Sagatavojot mēslošanas plānu, jāizmanto informācija par augsnes agroķīmiskajiem rādītājiem. Lai tos noskaidrotu, vismaz reizi piecos gados ir jāveic augšņu agroķīmiskā izpēte vai jāizmanto citi augšņu analīžu dati.

Informācija no mēslošanas plāniem ir jāapkopo mēslošanas plānu kopsavilkumā, kas līdz katra gada 15.maijam jāiesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā. Visērtāk to izdarīt, izmantojot Lauku atbalsta dienesta elektronisko pakalpojumu sistēmu (EPS).