AgroPols

Latvijas lauksaimniecības produkcijas konkurētspējas attīstības analīze

Šī ir 2000.gadā veikta pētījuma noslēguma atskaite. Darbā pētīta Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražošanas konkurētspēja un tās attīstība pie atšķirīgiem pasaules tirgus un nacionālās politikas attīstības scenārijiem, īpaši- ievērojot ES integrācijas aspektus. Īpašie pētījuma objekti: graudaugu, piena, gaļas, cukura ražošana. Pētījumā analizēta dažādo konkurētspējas pētījumu metožu piemērotība nozares attīstības pašreizējā situācijā un ievērojot nepieciešamās informācijas pieejamību; novērtēta Latvijas ārējās tirdzniecības režīmu ietekme uz Latvijas tirdzniecības attīstību ar lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kā arī valsts citu atbalsta pasākumu ietekme uz ražošanas un patēriņa procesiem (pirms un pēc Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā); novērtēti lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta- importa samēri Latvijas pievienošanās un nepievienošanās gadījumos ES. ### Pētījums lasāms pievienotajā PDF failā

Ievads

Viens no galvenajiem pasludinātajiem Latvijas Republikas attīstības ekonomiskajiem un politiskajiem mērķiem ir pievienošanās Eiropas savienībai, kas lauksaimniecības attīstības kontekstā vienlaikus tiek uzlūkots par nepieciešamu faktoru nozares attīstības iespējamībai.

2000. gada laikā Latvija ir sagatavojusi savu pozīcijas dokumentu lauksaimniecības sadaļā iestāšanās sarunu uzsākšanai. Tomēr šajā dokumentā noteiktie attīstības uzdevumi ir saspringti, un to sasniegšana prasīs lielus finansu līdzekļus. Ievērojot pieejamo resursu ierobežotos apjomus, īpaši nozīmīgi ir precīzs to ieguldījums nozares attīstības būtiskākajos punktos.

Skaidra nacionālo interešu pozīcijas argumentēšana sarunās ar Eiropas savienību ir prioritārs uzdevums ne tikai Zemkopības ministrijai un Latvijas lauksaimniekiem, bet arī citām saistītām valsts un sabiedriskām institūcijām.

Tāpēc integrācijai ES un nozares tālākai attīstībai ir nepieciešams noteikt iestāšanās uzdevumus un ekonomiski novērtēt Latvijas lauksaimniecības sektora iespējamos ieguvumus un zaudējumus. Tikai iestāšanās seku rūpīga analīze veidos pamatu efektīvas lauku un lauksaimniecības politikas pasākumu izstrādāšanai, lai īstenotu strukturālos pārkārtojumus, lauksaimniecības atbalsta sistēmu harmonizēšanu, produkcijas atbilstību ES kvalitātes un drošības prasībām.

Par cik integrācijas procesā lauksaimniecības politikā ir jārisina vairāki saistīti, tomēr atšķirīgi uzdevumi- nozares ekonomiskā izaugsme, teritorijas attīstība, sociālā attīstība, racionālu nozares attīstības lēmumu pieņemšanai ir nepieciešama iespējami pilnīgāka un objektīvāka ekonomiskā informācija. Jebkuras ekonomiskās vienības attīstības priekšnoteikums ir tās spēja konkurēt vietējā un ārējos tirgos, kas vienlaikus ir arī ekonomiskās efektivitātes kritērijs.

Nozares konkurētspēju ietekmē virkne faktoru, no kuriem liela daļa ir objektīvi doti, bet daļu var izmainīt ar attīstības vadības lēmumiem dažādos līmeņos.

Tāpēc, izstrādājot darbu pēc Zemkopības ministrijas pasūtījuma (līguma Nr. ZM-DJ-2000-01) “Latvijas lauksaimniecības produkcijas konkurētspējas attīstības analīze” izvirzītais darba mērķis bija izpētīt Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražošanas konkurētspēju un tās attīstību pie atšķirīgiem pasaules tirgus un nacionālās politikas attīstības scenārijiem, īpaši- ievērojot ES integrācijas aspektus. Īpašie pētījuma objekti: graudaugu, piena, gaļas, cukura ražošana.

Mērķa sasniegšanai sākotnēji tika noteikti vairāki darba uzdevumi:

ʰ        izanalizēt dažādo konkurētspējas pētījumu metožu piemērotību mērķa sasniegšanai nozares attīstības pašreizējā situācijā un ievērojot nepieciešamās informācijas pieejamību

ʰsagatavot pētījumiem nepieciešamo informācijas bāzi;

ʰ        novērtēt Latvijas ārējās tirdzniecības režīmu ietekmi uz Latvijas tirdzniecības attīstību ar lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kā arī valsts citu atbalsta pasākumu ietekmi uz ražošanas un patēriņa procesiem (pirms un pēc Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā);

ʰ        novērtēt lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta- importa samērus Latvijas pievienošanās un nepievienošanās gadījumos ES;

ʰsalīdzināt Latvijas lauksaimniecības pamatnozaru savstarpējo konkurētspēju;

Darbā tiks izmantotas sekojošas galvenās pētījumu metodes:

ʰ        Analītiski konstruktīvā- lai izvērtētu valsts ārējās tirdzniecības politikas sektorālo un vektoriālo ietekmi, kā arī formulētu sektora attīstības perspektīvos scenārijus;

ʰ        Ražošanas bruto seguma analīze– lai novērtētu faktoru atmaksāšanās iespējas dažādiem produktiem pie dažādiem scenārijiem;

ʰ        ekonomiski matemātiskā modelēšana.

Kā galvenais instruments starpnozaru sakarību uztveršanai un nozares attīstības iespēju novērtēšanai pie dažādiem scenārijiem tika izmantota sektora ekonomiskā modelēšana, izmantojot programmēšanas imitācijas modeli LAPA, (Latvijas Lauksaimniecības Politikas Analīzes modeli), kas izstrādāts, piemērojot Latvijas apstākļiem Somijas lauksaimniecības sektora dinamisko reģionālo modeli DREMFIA). Latvijai adaptētā sākotnējā testa versija pamatos tika izveidota 1998. – 1999. gadā, izmantojot Phare/CEAS/ASA projekta LE 95 05 “Institucionālā attīstība Latvijas lauksaimniecības atbalstam“ sniegtās iespējas sadarbībā ar MTTL zinātnisko institūtu Helsinkos. Tas dod iespēju imitēt dažādus Latvijas lauksaimniecības sektora attīstības scenārijus un novērtēt Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu konkurētspēju pamatojoties uz nacionālo un Eiropas agrārās politikas pasākumu iedarbību, ražošanas efektivitātes un produktivitātes paaugstināšanas variantiem un lauksaimniecībā iesaistītu resursu izmantošanas veidiem.

Darba gaitā tika atjaunota modeļa informatīvā bāze, paveikti aprobācijas eksperimenti, kas vērsti uz modeļa rezultātu stabilitātes noteikšanu, kā arī īstenoti ilgtermiņa prognozes analītiskie aprēķini saskaņā ar iepriekš (speciāli) izveidotiem Latvijas agrārā sektora attīstības scenārijiem.

Šīs pārskats ir strukturēts četrās pamatdaļās: 

ʰ        1.daļa veltīta konkurētspējas teorētiskajiem aspektiem, lai parādītu izvēlēto pētījumu metožu vietu kopējā konkurētspējas analīzes sistēmā.

ʰ        Darba otrajā daļā veikta, mūsuprāt nozīmīgāko konkurētspēju ietekmējošo faktoru kvalitatīvā analīze, viedokļu ilustrācijai tajā skaitā izmantojot citu kvantitatīvās analīzes metožu izmantošanas rezultātus.

ʰ        Trešajā nodaļā sniegti darbā izmantotās ienesīguma analīzes metodes teorētiskie pamatpieņēmumi, un raksturoti iegūtie rezultāti.

ʰ        Un noslēdzošajā daļā izklāstīti sektora attīstības ekonomiski matemātiskās modelēšanas darba rezultāti, parādot gan teorētiskos pieņēmumus un analizētos scenārijus, gan sniedzot pētījuma rezultātus.

Diemžēl, konkurētspējas kvantitatīvās analīzes metodes ir ļoti prasīgas pret izmantojamo informāciju-  gan tās apjoma, detalizācijas un teritorijas aptvertības aspektā. Darba gaitā izmantota informācija vispirms no LVAEI attīstītā Latvijas lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina, to mēģinot papildināt ar nepieciešamajiem rādītājiem.

Tomēr jāatzīst, ka vairākas informācijas iegūšanas problēmas pētījumu pašreizējā stadijā tā arī neļāva pietiekami kvalitatīvi sasniegt izvirzīto mērķi un uzdevumus, uz kuru pamata varētu formulēt tālejošas attīstības politiskās stratēģijas. Īpaši tas skar resursu patēriņu, ražojot produktus vairākās, līdz šim par mazāk nozīmīgām uzskatītām Latvijas lauksaimniecības nozarēm - piemēram, dārzeņkopība, augļkopība, aitkopība. Nepieciešamās informācijas ieguvei pat tika veikts atsevišķs apsekojums, analizējot vairāku nozīmīgāko lauksaimniecības produktu nozaru darba detalizētus ekonomiskos rezultātus. Tāpat, ierobežota bija detalizētas ekonomiskās informācijas pieejamība par atšķirīgām saimniekošanas intensitātes pakāpēm, nošķirot produkcijas mērķtiecīgu ražošanu tirgum peļņas gūšanas nolūkā un ražošanu, galvenokārt pašapgādei. Tas ierobežoja vairāku nozaru konkurētspējas attīstības perspektīvās novērtēšanas iespējamību, ievērtējot tajā arī tādu izšķirošu faktoru kā kapitālapbruņotība un ražošanas intensitāte ekonomisko novērtējumu. Ne vienmēr un ne pietiekami detalizētā formā bija pieejama arī ārējās tirdzniecības ietekmes novērtēšanai nepieciešamā informācija.

Tādēļ šajā atskaitē ietvertie rezultāti ir jāuztver caur eksperta vērtējuma prizmu, ievērtējot iepriekšminētās informācijas nodrošinājuma problēmas. Tomēr jāuzsver, ka darbs pie rezultātu pilnveidošanas turpinās un, sagatavojot šī darba rezultātus publicēšanai 2001. gada janvārī- februārī, arī pētījuma kvantitatīvie rezultāti tiks precizēti, tajā skaitā vēl papildus ieguldot darba resursus informācijas saskaņošanai ar citos analīzes instrumentos, īpaši- Lauksaimniecības ekonomiskajā kopaprēķinā izmantotajiem rādītājiem.

Lai ievērotu ES iestāšanas prasības un Latvijas nacionālās intereses pārrunās ar ES, ir nepieciešams noteikt dažādus Latvijas lauksaimniecības sektora attīstības virzienus saskaņā ar iespējamu ES kopējās lauksaimniecības politikas pasākumu izmantošanu, kā arī šiem pasākumiem atbilstošos ekonomiskos efektus attiecībā uz:

ʰ        Latvijas lauksaimniecības produktu ražošanas struktūru;

ʰ        Galveno lauksaimniecības ražošanas resursu izmantošanu (nepieciešamību);

ʰ        Samēru starp lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportu un importu;

ʰ        Lauksaimniecības sektora ienākumiem;

ʰ        Valsts finansu resursu izmantošanu.

Ir iespējama arī lauksaimniecības nozaru salīdzinošās konkurētspējas ranžējuma iegūšana darba gaitā, atkarībā no izvirzītajiem attīstības ekonomiski politiskajiem mērķiem- nozares efektivitāte, nodarbinātības nodrošināšana, zemes apsaimniekošana.