AgroPolsLatvijas lauksaimniecības konkurētspēja: teorija un prakseDanute Jasjko, Andris Miglavs, Leila Neimane, Edgars Selickis, Evija Leoke, Signe Zvirbule, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts (LVAEI)
09.04.2001 Sērijas "Pētījumu rezultāti" 11.izdevums. Konkurētspēja, konkurētspējas priekšrocības un salīdzinošās priekšrocības ir bieži lietoti termini. Tomēr to lietojums bieži ir pretrunīgs, un analīzē tiek aplūkoti tikai daži no to ietekmējošajiem faktoriem. Šajā izdevumā esam mēģinājuši sniegt vispārēju priekšstatu par konkurētspēju kā ekonomikas kategoriju, to ietekmējošo faktoru grupām, kā arī novērtēt Latvijas lauksaimniecības sektora un atsevišķu tās nozaru konkurētspēju, izmantojot dažus no konkurētspējas analīzē izmantojamajām metodēm un paņēmieniem, parādot gan kvalitatīvās analīzes piemērus, gan pielietojot vairākus kvantitatīvās analīzes instrumentus. Iespējams, ka daži no šeit parādītajiem paņēmieniem lasītājiem jau ir pazīstami, daži ir zināmi, bet ne kontekstā, kā tie rādīti šajā darbā. ### Grāmata lasāma pievienotajā PDF failā. Pievienotie dokumentiGrāmata PDF formātāSērijas "Pētījumu rezultāti" 11.izdevums. ISBN 9984-9350-3-5
Latvijas lauksaimniecības konkurētspēja: teorija un prakse
Competitiveness of Latvian Agriculture
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūts
UDK 631.08
Par publikācijā iekļautās informācijas pareizību, izteiktajiem secinājumiem un hipotēzēm atbild autori.
Publikācija sagatavota, balstoties uz pētījumu “….”, kas izstrādāts Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta
Projekta vadītāji: Andris Miglavs, Dr. ekon. un Danute Jasjko, Dr. ekon. Līdzizpildītāji: Leila Neimane, Edgars Selickis, Bac.ekon., Evija Leoke, Mg.ekon. Signe Zvirbule, Bac.ekon.,
Priekšvārds Konkurētspēja, konkurētspējas priekšrocības un salīdzinošās priekšrocības ir bieži lietoti termini. Tomēr to lietojums bieži ir pretrunīgs, un analīzē tiek aplūkoti tikai daži no to ietekmējošajiem faktoriem. Literatūrā atsevišķās publikācijās parasti tiek aplūkoti tikai daži no konkurētspējas aspektiem, izmantoti tikai daži no analītiskajiem paņēmieniem. Un visaptverošu priekšstatu par konkurētspējas būtību, tās novērtēšanas metodēm, saistību ar citām ekonomikas kategorijām ir salīdzinoši grūti iegūt. Tāpat, bieži tiek lietoti termini konkurētspēja, absolūtās un salīdzinošās priekšrocības, varbūt ne pilnīgi apzinoties to savstarpējās sakarības. Šajā izdevumā esam mēģinājuši sniegt vispārēju priekšstatu par konkurētspēju kā ekonomikas kategoriju, to ietekmējošo faktoru grupām, kā arī novērtēt Latvijas lauksaimniecības sektora un atsevišķu tās nozaru konkurētspēju, izmantojot dažus no konkurētspējas analīzē izmantojamajām metodēm un paņēmieniem, parādot gan kvalitatīvās analīzes piemērus, gan pielietojot vairākus kvantitatīvās analīzes instrumentus. Iespējams, ka daži no šeit parādītajiem paņēmieniem lasītājiem jau ir pazīstami, daži ir zināmi, bet ne kontekstā, kā tie rādīti šajā darbā. Iespējams, ka iegūtie rezultāti ne visos kvantitatīvās analīzes gadījumos ir pietiekami tiecami, jo daudz ko, īpaši modelēšanas gadījumā, nosaka sākotnējās informācijas pieejamība un tās ticamība. Liela daļa šī darba balstās uz sektora kopējiem un vidējiem rādītājiem, kas, protams, ne pilnīgi atspoguļo atsevišķu saimniecību, viņu grupu un pat visas attiecīgās nozares iespējas. Pilnībā to apzinoties, šajā konkrētajā pētījumā esam pieņēmuši pieejamos Latvijas lauksaimniecību raksturojošos vidējos rādītājus, kā atskaites punktu, balstoties uz pieņēmumu, ka viena atsevišķa, pat visefektīvākā, saimniecība vai uzņēmums nespēs efektīvi strādāt plašajā vienotajā tirgus telpā. Tikai, esot spēcīgiem partneriem un arī konkurentiem, būs iespējama izaugsme. Kā bāzes gads, vairumā aprēķinos ir pieņemts 1999. gads. Tādēļ lūdzam lasītājus vērtēt šeit parādītos rezultātus kā indikatīvus, un analīzē izmantojamo paņēmienu demonstrāciju, bet ne kā kategoriskus Latvijas lauksaimniecības nozares attīstības iespēju vērtējumus. Šis izdevums ir sagatavots, balstoties uz Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtā 2000. gadā pēc ZM pasūtījuma (līguma Nr. ZM-DJ-2000-01) veiktā pētījuma “Latvijas lauksaimniecības produkcijas konkurētspējas attīstības analīze”, rezultātiem. Darbu veica Lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību nodaļas pētnieku un asistentu grupa Danute Jasjko, Andris Miglavs, Leila Neimane, Edgars Selickis, Evija Leoke, Signe Zvirbule. Esam pateicīgi saviem kolēģiem par darba izstrādes u apspriešanas procesā norādītajām kļūdām un nepilnībām, daļu no kurām, gatavojot šo publikāciju, esam centušies novērst. Par šī pētījuma gaitā gūtajām atziņām tā autori, atbilstoši savai galvenajai ieguldījuma jomai, ir sagatavojuši arī atsevišķus rakstus, kas jau ir publicēti LLU starptautiskās konferences “Lauku attīstības problēmas un risinājumi” rakstu krājumā. Šī izdevuma atbildīgais redaktors Andris Miglavs LVAEI Lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību nodaļas
Saturs Darbā lietotie saīsinājumi un abreviatūras 1. Konkurētspējas teorētisko aspektu izvērtēšana 1.1. Konkurētspēja, salīdzinošās priekšrocības, konkurētspējas priekšrocības 1.3. Dažas no konkurētspējas analīzē izmantotajām metodēm 2. Konkurētspējas faktoru kvalitatīvā analīze 2.2. Saimniecību stratēģija, struktūra un konkurence 2.6. Valdības politika lauksaimniecības nozarē 3. Valsts atbalsta novērtējums 4. Latvijas lauksaimniecības nozaru ienesīguma analīze 5. Konkurētspējas analīze ar ekonomiski - matemātiskiem modeļiem 5.1. Modeļa scenāriji un pieņēmumi 5.2. Modeļa ieejas dati un parametru vērtības 5.3. Konkurētspējas analīze ar LAPA modeļa palīdzību
1‑1. tabula. Politikas analīzes matricas (PAM) algoritms 1‑2. tabula. Politikas analīzes matricas (PAM) analītiskās sakarības 1‑3. tabula. Politikas analīzes matricas (PAM) analītiskās sakarības 1‑4. tabula. Konkurētspējas novērtēšanas kvantitatīvo metožu salīdzinošais raksturojums 2‑1. tabula. Klimatisko apstākļu pamatrādītāji Baltijā gadā 2‑3. tabula. Zemnieku saimniecību vidējā lieluma izmaiņas 1994. – 2000. gadā (uz 1. janvāri) 2‑4. tabula. Pārtikas produktu patēriņš uz vienu mājsaimniecības locekli gadā (kg) 2‑5. tabula. Lielāko piena pārstrādes uzņēmumu tirgus daļas 1994. ‑ 1999. gadā, % 3‑1. tabula. Dažādu Latvijas lauksaimniecības nozaru valsts atbalsta salīdzinājums 1999. gadā 4‑1. tabula. Ienesīguma aprēķinā izmantoto izmaksu struktūra 4‑2. tabula. Bruto seguma aprēķins ziemas kviešiem 3‑3. tabula. Bruto seguma aprēķins vasaras kviešiem 5—2. tabula. Augkopības un lopkopības ražošanas izmaksu dalījums modelī. 5—3. tabula. Modelī pieņemtie apakšas un augšas ierobežojumi dzīvnieku skaita ikgadējām izmaiņām 5—5. tabula. Modelī izmantotas vērtības pieprasījuma cenu un aizvietošanas elastībām
1‑2. attēls. Konkurētspēja un tās komponentes 1‑3. attēls. Konkurētspējas novērtēšana pēc laika, veida un līmeņa 1‑4. attēls. Izmaksu grupējuma izmantošana konkurētspējas analīzē 2‑2. attēls. Slaucamo govju struktūra pēc ganāmpulkā esošo govju skaita 1996. – 1999. gadā 2‑3. attēls. Cūku skaita struktūra pēc ganāmpulkā esošā skaita 1996. – 1999. gadā 2‑4. attēls. Ieņēmumu uz ģimenes locekli (Ls) un izdevumu struktūras dinamika 1990.‑1999. gadā, % 2‑5. attēls. Latvijas pārstrādes sektora attīstība 1994. ‑ 1999. gadā 3‑9. attēls. Valsts budžeta līdzekļu sadalījums lauksaimniecībā starp nozarēm 1999. gadā 4‑1. attēls. ienesīguma aprēķināšanā izmantoto rādītāju kopsakarības 5‑1. attēls. Rezultātu salīdzinājums starp dažādiem scenārijiem 5‑2. attēls. Graudu ražošanas apjomi periodā no 1999. līdz 2007. gadam Latvijā 5‑3. attēls. Piena ražošanas apjomi periodā no 1999. līdz 2007. gadam Latvijā 5‑4. attēls. Liellopu gaļas ražošanas apjomi periodā no 1999. līdz 2007. gadam Latvijā 5‑5. attēls. Cūkgaļas ražošanas apjomi periodā no 1999. līdz 2007. gadam Latvijā 5‑6. attēls. Putnu gaļas ražošanas apjomi periodā no 1999. līdz 2007. gadam Latvijā 5‑7. attēls. Cukurbiešu ražošanas apjomi periodā no 1999. līdz 2007. gadam Latvijā
Darbā lietotie saīsinājumi un abreviatūras AMS - atbalsta kopnovērtējums (Agregate Measurement of Support) BS - bruto segums DREMFIA - Somijas lauksaimniecības sektora dinamiskais reģionālais modelis (Dynamic Regional Model of Finnish Agriculture) ES- Eiropas savienība ESAO - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija FAO- Apvienoto nāciju organizācijas Lauksaimniecības un pārtikas organizācija GTAP- globālais tirdzniecības un lauksaimniecības politikas modelis (Global Trade and Agriculture Policy model) IAMO- Centrālās un Austrumeiropas valstu lauksaimniecības attīstības institūts, Vācija, Halle LAPA- Latvijas Lauksaimniecības politikas analīzes modelis NTB - ārpus - tarifu barjeras PAM - Politikas analīzes matrica RaSE- ražotāju atbalsta novērtējums (ražotāju subsīdiju ekvivalents) SBS - standarta bruto segums SUDAT - Latvijas Lauku saimniecību uzskaites datu tīkls
|
|
Piektdiena, 3. maijs
 |
