Tirgus (TCA)

Dzīvo cūku importa aizliegums Krievijā - velns Latvijai nav tik melns

Rīt, 20. martā stājas spēkā Krievijas aizliegums ievest dzīvas cūkas, liellopus un arī sīklopus. Latvijas sabiedrību tas rosinājis uz plašu politisko reakciju, tajā skaitā rosinot ES institūciju pretdarbību šim lēmumam - vismaz tā atlikšanu uz mēnesi cenšoties panākt. Un 16. martā ES tirdzniecības ministri savu reakciju pat ir pauduši. Kas ir labi - vispirms jau tā ir solidaritāte ar Latviju.

Pēc LETA nozares redaktores Ingrīdas Mičānes iniciatīvas paraudzījāmies, kā Krievijas solis praktiski varētu ietekmēt Latvijas cūkaudzētājus pārskatāmā nākotnē, atbildot uz viņas uzdotajiem jautājumiem.
Nepretendējot uz pilnīgu situācijas izvērtējumu un spēju ieskatīties nākotnē, tomēr labprāt nododu arī lasītāju izmantošanai savu LETAi sniegto skatījumu perspektīvā.  

- Kur teorētiski/praktiski varētu likt to gaļu, kuru aizlieguma dēļ neaizvedīs? 
Atbildi laikam tomēr jāsāk ar to, ka Latvija pirmkārt ir ES koptirgus neatņemama sastāvdaļa, un tādēļ procesi ES koptirgus attīstībā Latviju ietekmē spēcīgāk kā bilaterālas attiecības ar trešajām valstīm - šajā gadījumā - Krieviju. Un tādēļ vispirms jāparaugās, kā Krievijas rīcība ietekmēs ES cūku tirdzniecības bilanci. Un jāuzsver arī, ka Krievijas importa aizlieguma draudi attiecas tikai uz dzīviem dzīvniekiem, ko arī vērts tālāk atcerēties.

Un tā - visa ES pagājušajā gadā pavisam eksportēja vien 50 tūkstošu tonnas cūku (pārrēķinātas kautsvarā), un tas bija veseli 0,2% no saražotā cūkgaļas kopapjoma. Uz tirgus kopējā fona tas patiesībā ir nekas. Jā, kopējais cūkgaļas eksporta apjoms bija aptuveni 10% no kopējā saražotā apjoma, kas ir daudz, un liela tā daļa patiešām bija orientēta uz Krieviju. Tomēr - dominējoši tā bija (un ir!!) nokautu dzīvnieku gaļa. Tāpēc atļaušos prognozēt, ka būtiskas ietekmes uz ES cūkgaļas tirgu šim Krievijas solim šoreiz nebūs.

Latvijas cūku audzētājiem gan tas varētu sagādāt reālas neērtības, vismaz uz dažiem mēnešiem konkrēti - tas saistītos ar jaunu (citu) tirdzniecības partneru atrašanu un, iespējams, kaut kādiem sarežģījumiem naudas plūsmās. Un, ļoti iespējams, tas varētu rezultēties arī kādā reālā pārdošanas cenas samazinājumā, arī ilgākā laika posmā.

Praktiski Latvijas cūkkopības sektors ir pilnībā atkarīgs no dzīvo cūku eksporta tirgiem - Polijas, Vācijas un arī Krievijas. Es pat atļautos teikt, kas savas gaļas ieguves industrijas jau Latvijā vairs praktiski nav - ir atsevišķi nišas produkcijas ražotāji, bet vairs ne starptautiskā tirgū konkurētspējīgi gaļas ieguves uzņēmumi.

Zūdot iespējai uz mērķa tirgu aizvest resursu (dzīvas cūkas uz Krieviju), jārēķinās ar nepieciešamību izmantot starpniecību kādas gaļas industrijas kompānijas (-ju) personā. Un tas, protams, var radīt ekonomiskās izmaksas - lieks pārvadājums vispirms Rietumu un tad austrumu virzienā, pakalpojuma izmaksas un arī kāds iespējams zaudējums no muitas režīma maiņas.

- Kas notiek ar cūkgaļas cenām Latvijā, Eiropā, Krievijā, vai tās ietekmē aizliegums? 
Pagaidām gan tirgus nav uz šo ziņu reaģējis. Pēdējās ziņas liecina, ka cūkgaļas cenas Eiropas tirgū, izņemot Poliju, nav samazinājušās ne par centu. Un praktiski tās ir būtiski - par gandrīz 15%, augstākā līmenī kā bija pirms gada šajā laikā. Domāju, ka, ievērojot augstāk teikto, būtisks cenas samazinājums nav gaidāms. Latvijas gadījumā tas varētu nozīmēt pārdošanas cenas tuvināšanos ES vidējam līmenim - tas ir par ~ 10 EUR/100kg zemākā līmenī.

- Vai tagad pasaulē neīsteno politiku - "aci pret aci, zobu pret zobu", un kaut ko ES līmenī neliegs ievest no Krievijas?

Protams, pasaulē tirdzniecības kariņi ir norisinājušies visu laiku, un arī nākotnē tie pilnībā nezudīs. Tomēr nedomāju, ka dzīvo cūku tirdzniecības ierobežojumi šoreiz izraisīs kādu nopietnu reakciju no ES puses. Tie tirdzniecības apjomi tomēr ir pārāk nenozīmīgi, jo gaļas tirdzniecībai jau ierobežojumu nav. Kaut ceru, ka kaut kāda selektivitāte pēc cūku izcelsmes zonām tomēr tiks ieviesta. Un tas pat varētu būt reāli. Jo arī Krievijai ir interese nodarbināt savus lopu kaušanas uzņēmumus. Bet sava resursa ta nepietiek - tādēļ pieļauju, ka ietekmīgāks lobijs šajā gadījumā varētu būtu tieši Krievijas gaļas industrija un ne EK un Eiropas Ministru padome.

- Vai, ja Krievija būtu PTO dalībvalsts, tā kaut ko tādu varētu darīt?

Mierīgi. Šajā gadījumā Krievija ir piemeklējusi argumentāciju, ko būtu visai grūti apstrīdēt starptautiskajā "tiesvedībā". Un ne velti, jau anonsējot savu ierobežojumu, Krievija ir atsaukusies uz tā atbilstību PTO noteikumiem. Krievija sargā savu ražošanas sistēmu no jauna vīrusa, kura apkarošana ir neizpētīta, bet izplatīšanās nākotnes risks - neskaidrs. Man personīgi šoreiz pat šķiet, ka šim ierobežojumam patiešām ir profesionāls raksturs. Un ne tirgus plūsmas mērķtiecīgi ierobežojošs. Ja vien tā nav kāda vēl plašāka spēle, kuru pašlaik vēl neredzam.

Un noslēgumā - atļaujos publiskam vērtējumam nodot domu, ka šajā situācijā vispār izpaužas cūkkopības nozarei Latvijā viena no burtiski dažām būtiskākajām problēmām - un tā ir praktiskā atkarība no citvalstu gaļas ieguves industrijas. Kas nav ļoti sāpīga "normāla tirgus" apstākļos - kad tirgū ir līdzsvars vai kaut neliels, tomēr cūkgaļas deficīts. Tomēr kļūst par reālu problēmu apstākļos, kad parādās, kaut īstermiņa, tomēr cūku pārprodukcija. Sitiens pa cenām tad ir spēcīgāks kā tām ražošanas sistēmām, kas tirgum piegādā jau sagatavotu produktu - cūkgaļu. Piena nozare uz to noreaģēja ar savas kooperācijas sistēmas īpašumā esošas piena pirmapstrādes rūpnīcas būvniecību. Arī laukaugu ražotāji rīkojušies līdzīgi, un darījuši to vēl agrāk. Vai Latvijas cūkkopības nozarei arī nav laiks darīt ko līdzīgu?

Uzskatu - šoreiz velns nav tik melns, kā medijos ziņa izplatījusies. Problēma šoreiz nav tik daudz Krievijas rīcībā, kā mūsu sektora strukturālajā vājumā.