Viedokļi

Vai pienāks laiks, kas spirdzina un lauku kroni mirdzina?

Pirms pāris gadiem mūsu laukus, līdzīgi nelielam, taču dāsnam lietutiņam, uzmundrināja nule jau tautā par mazajām subsīdijām mīļi iedēvētā valsts atbalsta spirdzinājums. Nezinātājiem jāpaskaidro, ka tas bija vienreizējs un neatmaksājams, līdz 10 tūkstošus latu liels pabalsts, ko lauku apsaimniekotājiem saskaņā ar izstrādāto biznesa plānu atvēlēja no valsts programmas nolūkā veicināt mazo zemnieku saimniecību attīstību. Faktiski tas bija rūpīgi apsvērts mēģinājums paglābt lauksaimniecību no lejupslīdes, jo nav nekāds noslēpums, ka pārāk daudzas no lauku sētām tobrīd bija nonākušas pavisam tuvu izputēšanas slieksnim.

Šādu palīdzības veidu pakāpeniskai mūsu lauksaimniecības atveseļošanai bija ierosinājis Valsts agrārās ekonomikas institūts, kas prognozēja, ka kopumā nelielajām, nepilnus 100 tūkstošu latu vērtajām investīcijām vajadzētu drīz vien attaisnot sevi. Pavisam mazās subsīdijas 2000.gadā valstī saņēma vairāk nekā 90 nelielas zemnieku saimniecības. Mūsu rajonā tādas bija četras – Dzintras Dunaiskas "Demes" Dunikas pagastā, Jāņa Valda Vītola "Vecvismini" Rucavā, Vizmas un Andreja Silenieku "Birzītes" Lažā un Raivja Zabja "Rožnieki" Vērgales pusē.

Atceros, kā toreiz, tiekoties ar zemniekiem, ministrijas amatpersonas stāstīja, cik lielus vezumus cer gāzt ar mazo cinīšu palīdzību, un tālredzīgi rēķināja, ka jau nākamajā gadā laukos vienreizējo subsīdiju saņēmēju skaits varētu dubultoties, bet vēl pēc gada arī trīskāršoties. Tādējādi, tuvojoties iestājai Eiropas savienībā, lauksaimniecībā izdotos atjaunot to mundro dzīvīgumu, ko tā bija pazaudējusi. Diemžēl, kā jau tas pie mums nereti atgadās, arī šoreiz laukus rosinošajiem plāniem izvērsties nebija lemts. Gan 2001., gan šogad mazās subsīdijas no lauksaimniecības valsts atbalsta programmas pagaidām vēl sabiedrībai neizskaidrotu iemeslu dēļ tika izsvītrotas. Domāju, ka tā notika tāpēc, ka virsroku uz laiku guva lauksaimniecību visnotaļ nomācošie spēki, kas uzskata, ka jaunu lauksaimniecības preču ražošanas saimniecību veidošanos valstī nav nepieciešamības veicināt, jo visus pārtikas produktus ir iespējams ievest no ārzemēm.

Vienīgi šoruden atkal atsākušās runas, ka mazo subsīdiju izmaksāšana ir atjaunojama. Iniciators atkal ir ekonomikas institūta direktors Andris Miglavs. Izvērtējot atspērienu, kas sasniegts valsts atbalstu saņēmušajās zemnieku saimniecībās, viņa vadītā institūta darbinieki pierāda, ka izmaksātā valsts nauda nav izšķiesta vējā, bet, spirdzinot lauksaimniecisko ražošanu, devusi jūtamu atdevi. Par to šoruden varēja pārliecināties Cēsu rajonā sarīkotā semināra "Eiropas savienība – izaicinājums Latvijas lauku saimniecības struktūrai" dalībnieki, kas apmeklēja divas mazās subsīdijas izmantojušas zemnieku saimniecības.

Arī mūsu rajonā skaidri redzams, ka mazās subsīdijas ir attaisnojušas savu veldzējošo iedarbību. Valsts līdzekļiem piesummējot savas saimniecības naudu, Dzintra Dunaiska ir atklājusi jaunu ražotni. Sētā uzceltajā atvērta tipa stallī jau mīt desmit gaļas liellopu šķirnes telītes un bullis, tāpēc ir sagaidāms, ka pavasarī zemnieces ganāmpulks dubultosies. Dunicniece uzskata, ka, pateicoties valsts atbalstam, ne tikai spējusi pārvarēt krīzes situāciju, bet viņai izdevies arī nostiprināt saimniecību, radot stabilākas ražošanas pamatu. Līdzīgā veidā, veicinot netradicionālās lauksaimniecības nozari – lielogu dzērveņu audzēšanu Nidas purvā, valsts atbalstu papildinot ar saviem līdzekļiem, investīciju naudu izlietojis rucavnieks Jānis Valdis Vītols, bet Lažas pagasta šķirnes lopu audzētāji Vizma un Andrejs Silenieki spējuši strādāt ar tādu atdevi, ka izvirzījušies pat konkursa "Sējējs" šā gada laureātu pretendentu pulkā. Vienīgi par Vērgales "Rožnieku" saimniecībā notiekošajām izmaiņām redakcijai neko neizdevās noskaidrot, jo Raivis Zabis strādā kādā kopuzņēmumā Jelgavas rajonā. Taču arī trīs minētie piemēri spēj apliecināt, cik vērtīgs var kļūt ieguldījums, ja tas tiek ielikts īstajās rokās.