Viedokļi

Valdība nesola PVN samazināt vēl vairāk, prioritāte - zemāki darbaspēka nodokļi

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi valdības virzītos grozījumus likumā par PVN, kas paredz ar 1.jūliju samazināt PVN pamata likmi no 22% uz 21%, un grozījumus likumā par IIN, kas paredz trīs gadu laikā IIN likmi samazināt par pieciem procentpunktiem - no pašreizējiem 25% līdz 20%. No 2013.gada 1.janvāra IIN likme būs 24%, 2014.gadā tā būs 22%, bet 2015.gadā - 20%. Finanšu ministrijas aprēķini rāda, ka PVN likmes samazināšana šogad no valsts budžeta prasīs 16,5 miljonus latu, bet 2013.gadā - 40,5 miljonus latu. Savukārt IIN samazinājuma dēļ 2013.gadā budžeta ieņēmumi būs par 33,2 miljoniem latu mazāki, 2014.gadā - par 98,1 miljonu latu mazāki, bet 2015.gadā - par 173,3 miljoniem latu mazāki. Pašvaldības norādījušas, ka tām IIN likmes samazinājuma dēļ radīsies zaudējumi, tāpēc valdība solījusi meklēt kompensējošus mehānismus, un viens no tiem varētu būt IIN ieņēmumu pārdale starp valsti un pašvaldībām. Patlaban 80% IIN tiek pašvaldībām, bet 20% tiek iemaksāti valsts pamatbudžetā. Lai PVN samazinājums atspoguļotos arī cenās, valdība parakstījusi sadarbības memorandu ar Latvijas Pārtikas tirgotāju asociāciju, Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju un Degvielas tirgotāju un ražotāju savienību.

Lai gan vietējie ražotāji un tirgotāji vēlas izcīnīt zemāku pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikai, finanšu ministrs Andris Vilks (V) uzsver, ka valdība ne vien nespers tālākus soļus PVN pamatlikmes samazināšanā, bet arī uzskata, ka samazinātā PVN likme kopumā ir tirgu kropļojošs elements, pret kuru iebilst arī Eiropas Komisija. Valdības prioritāte tuvākajos gados viennozīmīgi būšot zemāki darbaspēka nodokļi.

Diskusijā piedalījās finanšu ministrs Andris Vilks (V), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Kārlis Bauze, AS "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns un ekonomists Andris Miglavs.

 

Ar 1.jūliju par vienu procentpunktu tiks samazināts PVN. Kāda ir valdības ilgtermiņa stratēģija PVN likmju jautājumā, vai PVN varētu samazināt līdz pirmskrīzes līmenim - 18%?

A.Vilks: Attiecībā uz PVN valdība tālākus soļus nespers - plānots tikai jau apstiprinātais PVN vispārējās likmes samazinājums par vienu procentpunktu. Netiks mainītas samazinātās PVN likmes, arī preču un pakalpojumu klāsts ar pazeminātām PVN likmēm netiks palielināts. Diez vai valdība varētu kaut ko mainīt PVN jautājumā un diez vai 2013., 2014.gadā notiks virzība uz tālāku PVN samazināšanu. Ir jāskatās, kā rīkosies kaimiņvalstis. Pirms krīzes Baltijas valstīs bija vienādas PVN likmes, bija vairāk vai mazāk līdzīgas pazeminātās likmes, Latvijā tagad tās ir augstākas. Nevaru pateikt, kad varētu būt nākamais solis. Nav tādas nepieciešamības vai vēlmes skatīties tālāk uz PVN izmaiņām, jo viennozīmīgi prioritāte ir darbaspēka nodokļa samazināšana.

Esat teicis, ka PVN samazināšanai nebūs nozīmes inflācijas samazināšanā, ja netiks panākta vienošanās ar uzņēmējiem. Ir parakstīts memorands ar Latvijas Pārtikas tirgotāju asociāciju. Kādas vienošanās vēl plānotas, ar ko vēl tiks parakstīts sadarbības memorands par PVN likmes samazināšanu? Kā šis memorands darbosies?

A.Vilks: Tā ir izpratne un solidaritāte, un ļoti labi, ja uzņēmēji to ir gatavi akceptēt. Mērķis ir saprotams - nepieļaut nepamatotu inflācijas kāpumu un virzīties uz eirozonu. Straujāk augot ekonomikai, arī inflācijai būtu vēlme kāpt straujāk, nekā tas ir pieļaujams. Mums ir pieredze no iepriekšējiem gadiem. Tas ir ļoti pozitīvs žests. 2006., 2007.gadā bija plāni mazināt inflāciju, toreiz izpratne un sadarbība nelikās iespējama. Šoreiz ir pozitīva zīme, ka galvenie spēlētāji tam piekrīt. Būs arī mehānisms, lai jebkurš var sekot līdzi.

Kas ir svarīgākās organizācijas, ar kurām obligāti jānoslēdz sadarbības memorands?

A.Vilks: Tirgotāju asociācija, lielākās tirdzniecības ķēdes un degvielas tirgotāji ir ļoti svarīgi. Pārējās jomās, piemēram, pakalpojumu jomā ir grūtāk vienoties. Varbūt tur no biznesa puses varētu būt kāds piedāvājums.

Kā tiks kontrolēta cenu samazināšana par vienu procentpunktu?

A.Vilks: Caur cenu monitoringu. Jebkuram lietotājam būs pieejamas konkrētas mājaslapas, kur būs pietiekami daudz informācijas un varēs tai sekot līdzi. Ceru, ka būs pietiekams klāsts preču un tirdzniecības vietu, kur varēs sekot līdzi cenu dinamikai.

K.Bauze: Administratīvi regulējamās cenās PVN viena procentpunkta samazinājums parādīsies automātiski. Tas būs vēl papildu tām divām vienošanām, kas panāktas ar pārtikas tirgotājiem un degvielas tirgotājiem.

Latvijas Banka arī ir par samazināto PVN, lai īstenotu eiro ieviešanu?

K.Bauze: Latvijas Banka jau krīzes laikā uzsvēra, ka nodokļu celšana nebija labākais veids, kā konsolidēt valsts budžetu. Reformu veikšana un izdevumu samazināšana bija daudz labāks veids. Ja nodokļi ir palielināti, tad pašreizējā brīdī, ja budžeta iespējas atļauj, un mēs redzam, ka atļauj, tad nenoliedzami tas ir pietiekami labs konkurētspējas veicināšanas pasākums.

Latvijas Banka vienmēr ir mudinājusi taupīt un uzkrāt. Varbūt vajag virzīties uz to pusi, nodrošināt pārpalikumu valsts budžetā?

K.Bauze: Pašreiz redzam, ka budžeta deficīts samazinās. Ja iepriekšējā gadā budžeta deficīts bija 3,5% no IKP, šogad valdībai ir apņemšanās budžeta deficītu samazināt līdz 2,1%, tiek plānots, ka 2013.gadā strukturālais budžeta deficīts būs 1,4%. Redzam, ka, ekonomikai atkopjoties, līdzekļi tiek novirzīti budžeta deficīta samazināšanai. Protams, varētu vēlēties, lai budžeta deficīts samazinātos daudz straujāk, bet ir jāskatās arī, kāda ir realitāte.

M.Stirāns: Degvielas tirgotāju atbalsts memorandam vairāk ir deklaratīva lieta, jo uzskatām, ka mūsu cenas ir vienas no caurskatāmākajām. Šajā situācijā mēs neuzņemamies neko jaunu. Valdība aicināja mūs atbalstīt, bet mēs jau vienmēr to darām, tāpēc neradās nekādi jautājumi - parakstīt vai neparakstīt memorandu. Mēs visi parakstām.

Mūsu cenas ir ļoti caurskatāmas, labi kontrolējamas. Konkurences padome pastāvīgi monitorē cenas.

Mūsu īpatnība salīdzinājumā, piemēram, ar maizi un pienu ir, ka pusei no cenas ir ārējā ietekme, ko ne valsts, ne tirgotāji nevar ietekmēt, un līdz ar to regulāri ir cenu svārstības augšā, lejā, augšā, lejā atkarībā no ārējās situācijas. Maizei un pienam nav tik liela ārējā ietekme.

Viens no argumentiem, ka PVN samazināšana īsti nestrādās, bija degvielas cenu straujais kāpums gada sākumā. Kādas ir prognozes, kāda būs degvielas cena gada beigās?

M.Stirāns: Mēs nevaram prognozēt, kāda būs degvielas cena pat 1.jūlijā. Jāskatās no citas puses - kāda ir ietekme. Vidējais degvielas patēriņš ir aptuveni miljons tonnu jeb miljards litru gadā. Ja degvielas cena ir zem lata, tad viena procenta PVN samazinājums ir deviņas desmitdaļas. Ja rēķinam vienkāršoti - PVN samazinājums par procentpunktu ir viens santīms par litru - gada ietekme ir desmit miljoni latu. Visiem patērētājiem neatkarīgi no cenas nodokļu daļa būs par 10 miljoniem latu mazāka, kas ir ļoti būtiski. Piedāvāju skatīties no šāda griezuma.

Atgriežoties pie PVN samazinājuma - tas būs jūtams precēm, kas maksā vairāk nekā latu.

N.Krūzītis: Apmēram 30% ir preces, kas maksā zem lata, 70% - virs lata. Vidējais pirkums ir septiņi, astoņi lati.

Vilka kungam var piekrist, ka tas ir vairāk izpratnes jautājums. Visu laiku notiks valdības kritizēšana, bet brīžos, kad valdība stūrē pareizajā virzienā, ir svarīgs biznesa, tirgotāju atbalsts izpratnes veidošanā. Skaidrs, ka pārtikas cenas neapstāsies, tās visu laiku ir dinamiskas. Tas ir signāls visiem nozares spēlētājiem, ieskatīties inflācijas kāpumā un neskriet līdzi.

Ir zemnieks, pārstrādātājs un tirgotājs. Ko darīs tirgotājs, ja, piemēram, ražotājs palielinās olu cenas?

N.Krūzītis: Savu iespēju robežās droši vien pacels cenu.

Mēs brīdī, kad valdība paziņoja par PVN samazināšanu par vienu procentu, nebijām īsti sagatavoti ne ar viedokli, ne aprēķiniem. Tas ir simbolisks paziņojums, ka ekonomika iet uz labo pusi. Un kaut arī valdība saka, ka būs piesardzīga ar PVN likmju samazināšanu, Zemkopības ministrija tomēr strādās pie reāliem pazemināto PVN likmju variantiem pārtikai, kas var iespaidot ne tikai emocionālo pusi, bet arī ar zemniekiem saistīto biznesu. Lai nebūtu tā kā šobrīd, - paziņoja par PVN samazinājumu, un īsti neviens nebija gatavs, katrs bīdīja savu variantu.

Ko saka ražotājs? Ir dažādas situācijas, kad cenas aug. Lieldienās kāpa olu cenas.

A.Veinbergs: Ar cenām ir tāpat kā ar bitēm, neko nevar prognozēt. Arī mums ietekme uz cenu ir diezgan nosacīta, jo arī pārtikas ražošanā esam pakļauti globālajam līmenim. Tirdzniecības cenas pasaules tirgos ātrāk vai vēlāk reducējas arī uz mūsu tirgu - ja kaut kur izveidojas deficīts, tad pieprasījums strauji pieaug Eiropā un arī Latvijā. Un pretēji - ja kaut kur rodas pārprodukcija kādā no tirgus sektoriem, ar zināmu laika nobīdi tas atsaucas arī Latvijā. Nav noslēpums, ka pagājušajā gadā mēs dabūjām nostrādāt vidēji 30% zem pašizmaksas veselu gadu, kas bija ļoti liels spiediens un sitiens pa mūsu nozari, kas ir šaura, - pārtika, olas. Pienam vairākas reizes atkārtojies tas pats spiediens, kad produkcija ir jāpārdod par jebkuru cenu.

Bet, ja runājam par memorandu, - tas ir laba, draudzīga žesta simbols.

Vai Latvijas Pārtikas uzņēmumu asociācija arī parakstīs?

A.Veinbergs: Asociācijā notiek diskusijas par to, ko tas dos un ko nedos, kāds būs ieguvums, vai nepārvēršam to par solījumu bārstīšanu, kas neuzliek lielākus pienākumus, nekā tas reāli dzīvē būs.

Kā jūs pats domājat?

A.Veinbergs: Tā ir loģiska lieta. Kurā brīdī esam pateikuši, ka nevēlamies kaut ko pildīt? PVN samazinājums par vienu procentu ir ļoti apsveicami un ļoti labi, bet tas ir simbols. To ietekmi mēs nepamanīsim, neviens nepārbaudīs, kādā veidā tirgotāji to vienu santīmu apspēlēs uzcenojuma palielinājumā no 5% uz 6% uzcenojumu vai 4% vai 3,2%. Tas nav iespējams. Kur jūs pateiksiet, ka nedrīkst būt uzcenojums 3,2% vai 4,2%? Tā ir netverama lieta. Es nerunāju par konkrētu uzcenojumu, nepieķerieties cipariem, tomēr katrs ražotājs ļoti labi redz plaukta cenu, savu pārdošanas cenu un to, kāds ir uzcenojums. Es nerunāju par uzcenojumu, bet gribu pateikt, ka to vienu procentu neviens nepamanīs.

Man kā ražotājam būtu būtiski un svarīgi tāda nodokļu politika, kas palielinātu manu konkurētspēju vismaz Eiropas Savienībā. Tas viena procenta samazinājums nepalielinās manu konkurētspēju, tas varētu mazliet uzlabot pircējiem dzīvotspēju, jo no pirkuma viņiem paliks pāri kāda naudas summa.

Dzīvotspēja cilvēkiem no sliktā stāvokļa, kas ir patlaban, mazliet uzlabosies, bet uzņēmējam - ļoti minimāli.

Esmu izteicis savu radikālo viedokli, ka PVN ir jābūt nullei pārtikas precēm. Tas nav nekāds brīnums, trijās valstīs Eiropas Savienībā PVN ir nulle pārtikas precēm, tiesa, tas ir "vecajās" Eiropas ekonomikās. Tās to var atļauties, mēs varbūt nevaram tik ātri to izdarīt. Tomēr būtu labi, ja mēs ietu pa solim. Ja Vilka kungs saka - "samazinām par vienu procentu un tad neko", es gribētu teikt - samazināt vienu procentu un katru mēnesi. Tādējādi 22 mēnešu laikā mēs esam tur, kur gribam nonākt.

K.Bauze: Tad valsts ir bankrotējusi, nav ieņēmumu daļas.

A.Veinbergs: Es gribētu teikt, ka tieši otrādi. Sociālisma laikā braucām uz Lietuvu pēc desām, jo bija divi faktori, - tur tās bija un tur bija lētāk. Tagad visi lietuvieši brauc iepirkties uz Poliju, jo tur preces ir lētākas un PVN ir mazāks. Ko tas dod man kā ražotājam? Ja tirgotājs nenospekulē un nepalielina savu peļņas daļu, bet tur konsekventu uzcenojumu, cena attiecībā pret pārējo Eiropas tirgu kļūs konkurētspējīga, sāksies ekonomiskais tūrisms, no tuvākajām valstīm - Lietuvas, Igaunijas -, varbūt arī no tālākām būs izdevīgi atbraukt un nopirkt preci. Tas vietējam ražotājam palīdzētu iegūt papildu apgrozījumu, caur ko varētu palielināt konkurētspēju, lai varam turpmāk attīsties un sākt eksportēt.

E.Sprūdžs: Šeit jāsāk iebilst. Mēs runājam par PVN, kas ir marginālas nozīmes pasākums. Skaidrs, ka būtu fantastiski, ja mums PVN būtu nulle un nemaz, bet, no otras puses, ir jāsaprot, kur mēs to naudu ņemsim.

Samazināt pārtikai PVN līdz 12% ir apmēram pieci procentpunkti darbaspēka nodokļa, samazināt PVN līdz nullei būtu 11 procentpunkti darbaspēka nodokļa. Nav šaubu, ka lielāks efekts konkurētspējai visās nozarēs, ne tikai pārtikas nozarē, kas nav vienīgā nozare Latvijā, būtu darbaspēka nodokļa izmaiņām. Arī reģionālajai attīstībai un ēnu ekonomikas mazināšanai nesalīdzināmi lielāka nozīme ir darbaspēka nodokļa izmaiņām. No valdībā un Saeimā apstiprinātajiem lēmumiem lielā nozīme ir tieši plānotajai darbaspēka nodokļa samazināšanas trepei, bet PVN ir pasākums, kur mēs ticam Finanšu ministrijas teiktajam, ka to vajag. Tās būtiskās izmaiņas ir skaidrs signāls uzņēmējiem, kur mēs ejam ar darbaspēka nodokli. Pieci procentpunkti IIN samazinājums trijos gados ir Reformu partijas priekšvēlēšanu solījums, ko daudzi uzskatīja par utopisku un neiespējamu. Esam daļu no sava priekšvēlēšanu solījuma izpildījuši.

Gribētu lūgt finanšu ministru atbildēt uz iepriekš teikto, ka PVN samazināšanu par vienu procentpunktu nevarēs just.

A.Vilks: Tad, kad kāpina nodokli, tās ir šausmas, bet tad, kad nolaiž, tas nav nekas. Tas ir diezgan bēdīgi. Konsolidācijas šausmu laikā, kad cēlām nodokļus, arī par procentu, gandrīz gribēja "nonest" Finanšu ministriju un valdību, tad viss bija saprotams.

Vai, jūsuprāt, PVN samazināšanas ietekmi jutīs?

A.Vilks: Mēs redzēsim ietekmi.

E.Sprūdžs: Skaidrs, ka zināma ietekme būs.

A.Vilks: Sapratne un sadarbība ar biznesu ir ļoti svarīga. Ne tikai Latvija, arī citas valstis ir gājušas cauri šādai sadarbībai.

N.Krūzītis: Nekad neesam nolikuši darbaspēka nodokli un PVN vienu pret otru. Ja valdība būtu komunicējusi šo jautājumu - vai nu, vai nu, tad diskusija būtu bijusi cita. Ir pozitīvi, ka valdība atradusi papildu iespēju samazināt PVN. Šis papildu nodoklis ir liels stimuls gan izpratnes veidošanā, gan arī mums ir jāizlīdzina nodokļu likmes starp Baltija valstīm. Šis varbūt būs pozitīvs moments. Vilka kungs saka, ka šī valdība PVN vairs nesamazinās, bet paliek cerība, - ja ekonomika ies uz augšu, varbūt vēl kaut kas mainīsies. Tomēr piekrītu visiem kolēģiem un visām partijām par darbaspēka nodokli - tas ir nodoklis numur viens.

A.Vilks: Ieviešot visai pārtikai, arī saldumiem, pazemināto PVN likmi 12% apmērā, ietekme uz budžetu būs 140 miljoni latu gadā. Patiešām Eiropā patlaban lielākajā daļā valstu ir pazeminātās PVN likmes pārtikai, bet Eiropa politiskā līmenī mēģina jau vairākus gadus runāt, ka nacionālajām valdībām ir jāsaprot, ka tas ir kropļojošs elements. Eiropas Komisijā ir konkrēts nodoms vispār atteikties no pazeminātajām PVN likmēm un šo politiku veidot savādāk.

Ja Latvija grib palīdzēt cilvēkiem, kam ir visgrūtāk nopirkt pārtiku, tad ir jāpalīdz ar sociālajiem pabalstiem, vajag pārtikas talonus, pārtikas markas. Tas daudz kur strādā, un tad ir zināms, kuri cilvēki visvairāk iegūs. Ir nepieciešama segregācija.

Tad mums necerēt, ka pazeminātās PVN likmes varētu kādreiz atkal būt 5% un ka arī pārtikai PVN varētu samazināt līdz 5%?

A.Vilks: Pagaidām neredzu, kā valdība varētu pie tā strādāt.

N.Krūzītis: Mēs nerunājam par ieguvumiem, tikai par zaudējumiem. 140 miljonus latu mēs atļauties nevaram, bet nerunāsim par plašu spektru, ņemsim tikai dārzeņus. Tos uz ielas tirgo cilvēki, kas to nedrīkst darīt, bet cenas tiem un legālajiem pārdevējiem ir vienādas, tātad PVN sadaļu viņi iebāž kabatā. Ir virkne jomu, kur samazinātais PVN būtu ekonomisks ieguvums. Dārzeņi un piena produkti ir pamata lietas, pārējās lietas ir diskutējamas. Taču neskriesim pa priekšu. Šis jautājums vēl nav sagatavots ne ražotāju, ne ministriju līmenī.

Vilka kungs, tomēr maija sākumā intervijā medijos esat izteicies, ka varētu pēc gada samazināt pazeminātās PVN likmes?

A.Vilks: Tā ir interpretācija. Neatceros, ka es būtu teicis, ka varētu no 12% uz 10% samazināt pazeminātās PVN likmes vai palielināt bāzi. Nē.

Finanšu ministrija vienmēr bijusi pret samazināto PVN likmi pārtikai.

A.Vilks: Ir divas problēmas, kas jāatrisina, - kā palīdzēt vietējiem ražotājiem, sevišķi svaigās pārtikas ražotājiem, un kā palīdzēt tiem, kam ir grūti pārtiku iegādāties. Ja to varētu atrisināt, nebūtu šis jautājums jācilā.

Jāņem vērā, ka arī pārējās Baltijas valstīs neviens netaisās kaut ko mainīt šajā jautājumā. Lietuvā bija pazeminātā likme pārtikai, bet viņi no tās atteicās, jo tas nav mērķtiecīgs atbalsts. Lietuvā un Igaunijā ir mazāk grupu ar pazemināto PVN, arī tās vēl plāno sašaurināt.

Reformu partijai arī ir doma atteikties no samazinātajām PVN likmēm un citādi mērķtiecīgi nodrošināt kompensācijas mehānismu.

Reformu partija piekrīt atteikties no samazinātajām PVN likmēm?

A.Vilks: Viņi ir izteikti par atteikšanos no pazeminātajām PVN likmēm. Mēs sakām, ka nepalielināt.

E.Sprūdžs: Reformu partija nāk ar agresīvākām reformām. Arī priekšvēlēšanu laikā tikāmies ar visām asociācijām, kas strādā ar pazeminātajām PVN likmēm, un ar uzņēmējiem debatējām, kādi ir iespējamie kompensācijas mehānismi. Sarunas ir ārkārtīgi smagas, jo tas tieši ietekmēs šo cilvēku biznesu. Skaidrs, ka tur sagaidīt atbalstu ir ļoti grūti un grūti nonākt līdz kaut kādam kompromisam.

A.Vilks: Tūrisms, grāmatas - divas konkrētas lietas.

E.Sprūdžs: No makroekonomiskā viedokļa mums ar "Vienotību "nav par šo domstarpības.

Mēs visi saprotam, ka, atmetot politisko situāciju un nākamās vēlēšanas, nav šaubu, ka samazinātajām PVN likmēm īsti nav vietas, tā ir tirgus kropļošana. Ir citi labāk mērķēti mehānismi, ar kuriem var panākt to pašu efektu. Jautājums ir, kuri notikumi mūs pagrūdīs tajā virzienā un kurā brīdī pieņemt šo lēmumu, - vai tā būs Eiropas Komisija, kas atnāks un nolems, ka tagad visiem būs tā, vai mums parādīsies iespējas vienoties ar uzņēmējiem par citiem labiem mehānismiem, mums radīsies jaunas idejas, kā to realizēt. Nevar būt šaubu, ka process iet uz samazināto PVN atcelšanas pusi, nevis uz otru pusi.

Kāds ir Latvijas Bankas viedoklis par samazināto PVN likmju atcelšanu?

K.Bauze: Tas ir vairāk Finanšu ministrijas kompetencē. Kopējais uzstādījums ir, ka jāsamazina nodokļu slogs. Jautājums par samazināto PVN atcelšanu ir budžeta jautājums, to atstājam Finanšu ministrijas kompetencē.

A.Miglavs: Mani būtiski un fundamentāli pārsteidz vairākas lietas. Pārsteidz, cik viegli esam gatavi nākamgad budžetā ar PVN samazinājumu izmest 40 miljonus latu, nodēvējot to par simbolisku žestu. Pārsteidz, ka sakām, ka tas ir simbolisks izpratnes žests, ka sakām, ka 40 miljoni latu valstī ir nekas laikā, kad gan šogad, gan nākamgad, gan aiznākamgad tiek prognozēts budžeta deficīts. Pārsteidz, cik īsa ir mūsu atmiņa. 2008.gadā, gatavojot krīzes pārvarēšanas plānu, viens no fundamentāliem krīzes iepriekšējiem cēloņiem tika definēts tas, ka Latvijā ir uz patēriņu vērsta ekonomika, ka mūsu ekonomika ir kļuvusi nekonkurētspējīga starptautiskā kontekstā, tāpēc ir nepieciešamas nodokļu sistēmas reformas, pārnesot nodokļu slogu uz patēriņu un samazinot nodokļu slogu ražotājam. Pārsteidz, cik ātri un vienkārši sabiedrība visos politiskajos līmeņos ir ar mieru samazināt nodokļu slogu patēriņam, un tiek atstāts finansiāli nesegts solījums nākamgad samazināt darbaspēka nodokļus, kas patiesībā spēj ietekmēt konkurenci.

Mani pārsteidz, cik viegli paļaujamies uz solījumiem, kas pat nav īsti solījumi, ka tiks ievērots PVN viena procenta samazinājums cenās, ja zinām, ka kontroles mehānismi ir tikai degvielas tirgotājiem un regulējošiem uzņēmumiem. Mēs aizmirstam, ka mazumtirdzniecībā šodien vispār nav iespējams cenu monitorings pēc būtības, jo mazumtirdzniecībā liela daļa apgrozījuma ir caur atlaižu sistēmām, kas ir vērstas tikai uz to, kā konkrētajā brīdī kādu produktu par iespējami lielāku cenu tomēr pārdot.

Es nebrīnos, ka valdības lēmumu sākt ar PVN samazināšanu tik vienprātīgi atbalsta tirgotāji, jo tas patiešām ir liels solis viņiem pretī - no kopējiem ieņēmumiem, ko var iegūt no Latvijas sabiedrības, vienkārši viens procentpunkts papildus tiek iedots tirgotāju biznesam. Vai viņi padalīsies ar nākamajiem vai nepadalīsies, tas ir gaumes jautājums un atkarīgs no konkrētās nozares.

Mani pārsteidz, ka nesākam ar to, kas ir definēts 2008.gada programmā, kas ir definēts valdības programmā un definēts visos uzstādījumos par ekonomisko attīstību. Ar to mēs nesākam. Mēs sākam ar PVN samazināšanu ar 1.jūliju. To mēs darām neprofesionāli, nevis atstājot ietekmi uz sektora strukturālām iezīmēm, bet darām tādējādi, ka būtībā simboliski "izsmērējam" 40 miljonus latu. Valsts vienkārši atsakās no 40 miljoniem latu.

Ko, jūsuprāt, vajadzētu valstij darīt?

A.Miglavs: Pirmkārt, valstij vajag sākt ar darbaspēka nodokļa samazināšanu jau šogad 1.jūlijā, ja reiz ir atrasta iespēja samazināt nodokļus šogad. Kad ir izpildīts solījums samazināt darbaspēka nodokli, pēc tam, ja budžets vēl atļauj, var ķerties klāt arī PVN.

Par cik būtu jāsamazina darbaspēka nodoklis?

A.Miglavs: Man ir simpātiski šie paredzētie 5%, tie atstāj redzamu un jūtamu ietekmi. Patiesībā nevaru teikt viens, divi vai trīs procenti, jo ir jāskatās no otras puses, no sabalansēšanas viedokļa. Man ir principiāli nepieņemama pozīcija, ka valsts un sabiedrība var akceptēt situāciju, ka turpinās dzīvošana uz parāda. Mums ir jāsabalansē izdevumi ar ienākumiem, un tad varam turpināt runāt par nodokļu mazināšanu.

A.Vilks: Miglava kungam bija iespēja 2007. un 2008.gadā palīdzēt balansēt Latvijas ekonomiku.

A.Miglavs: To arī darījām.

Kāpēc nesākāt jau jūlijā samazināt gan IIN, gan PVN?

A.Vilks: IIN samazināšana tomēr būtu jāveic ar kalendārā gada sākumu. Tas ir primārais. PVN samazināšanas ietekme uz budžetu šogad būs 16,5 miljoni latu. Es redzu, kā mums patlaban pildās budžets. Ja mums valstī ir stratēģiski mērķi, tad vajag aizdomāties, kāpēc tagad jāsamazina PVN. Runājot par IIN samazinājumu, arī tas būs viens procents. Redzu, kāda ir situācija budžetā, tas nav neizdarāms. Patlaban valstī nav budžeta deficīta. Ja vēl tuvākajā laikā atjaunosies Eiropas maksājumi, ja būs tāda pati tendence kā līdz šim... Šogad budžeta ieņēmumi auguši par 270 miljoniem latu, izdevumi - tikai par 12 miljoniem latu.

Pat ja pieļauj kaut kādus budžetu grozījumus, tik un tā budžeta līnijas ļauj rīkoties gan šogad, gan arī nākamgad. Tas neliedz mums apdraudēt fiskālo deficītu, tas šogad būs zem 2% no IKP.

Nākamgad budžets ar PVN un IIN samazināšanu zaudēs 73,7 miljonus latu. Izskanēja, ka tas ir finansiāli nesegts solījums.

A.Vilks: Šeit ir finansiālā telpa. Būs arī runa par budžeta izdevumu izmaiņām, ko es pats personīgi gan neatbalstu. Jāskatās, kāpēc PVN samazināšana tiek veikta. Parunāsim pēc gada, pēc pusgada. Ir stratēģiski jāskatās uz priekšu, kāpēc, kas tiek darīts. Ja mums būtu liels budžeta deficīts, tās līnijas būtu citādas, neviens neko nedomātu un neviens neko populistiski nesolītu.

Runājot par cenām, domāju, ka PVN samazināšanai būs efekts. Mēs nerēķinām maksimālo efektu un samazinājumu no inflācijas. Nedomāju, ka cenu monitorings neko nedos. Ja citas valstis tam ir gājušas cauri, tas tomēr kaut kādas jomas aptvers. Tas, kā šis solis strādās, ir labas gribas žests. Nevaram katram pielikt klāt uzraugu un dabūt perfekto rezultātu. Tas tiešām ir uz izpratni vērsts jautājums. Arī Igaunijā, Slovēnijā un citās valstīs ir par to runāts.

Kā uzņēmēji vērtē šo nodokļu samazinājumu - PVN no 1.jūlija un pēc tam IIN par pieciem procentpunktiem līdz 2015.gadam?

A.Veinbergs: Protams, IIN samazināšana par pieciem procentpunktiem ir pietiekami būtiski, tā ir manas konkurētspējas palielināšana, tas samazina manus izdevumus, jo nodokli maksā iedzīvotājs, bet visi rēķina, ko cilvēks saņem uz rokas. Saglabājot manu izmaksu posteni - summu, ko es nomaksāju visos nodokļos, arī sociālo nodokli, - cilvēks dabūs vairāk par 5%.

E.Sprūdžs: Vai "Balticovo" būs mazāka ietekme no algu pieauguma, kas mums ir neizbēgams?

A.Veinbergs: Rēķinām tālāk, ko tas mums dod. IIN samazināšana par 5% ir jūtams solis.

Negribu būt populistisks, bet bizness no valsts nekur tālu nebūs. Pareizi teicāt: ja nesaliks debetu ar kredītu un izdevumus ar ieņēmumiem, nekur tālu netiksim neatkarīgi no tā, vai runa ir par uzņēmumu vai valsti. Tāpat kā uzņēmumu nevar sakārtot un padarīt konkurētspējīgu bez investīcijām, arī nodokļu samazināšana ir investīcijas, lai mēs sakārtotu valsti, lai mēs padarītu sevi par konkurētspējīgu valsti, kur varam nodrošināt cilvēkiem cilvēka cienīgu darba algu, lai no Īrijas un Vācijas brauktu atpakaļ tur strādāt aizbraukušie.

Man kā uzņēmējam Latvija paliek arvien neinteresantāka, jo no 2,3 miljoniem patērētāju palikuši tikai nepilni divi. Tirgotājiem ir tas pats. Mēs gribam, lai būtu vismaz divi miljoni iedzīvotāju. Valstij vajag skaitli divi noturēt, tas ir politisks cipars, labāk izskatāmies. Reāli nezinām, kas notiek.

Es rēķinu, ko maksāju saviem darbiniekiem. Es gribu maksāt labākās algas, es gribu maksāt tādas algas, lai nebūtu jēgas braukt uz Īriju, bet to es varu sasniegt tajā gadījumā, ja man nav uzlikts pārāk liels slogs. Kad aizbraukušie atgriezīsies atpakaļ, viņi pirks manas preces, ekonomika sāks griezties, sāks kustēties. Tas ir jāpanāk - lai mēs esam dzīvi šajā valsti, lai sākam strādāt, lai es varu samaksāt lielās algas, lai esmu izveidojis konkurētspējīgu uzņēmumu, kas spēj eksportēt.

Tieši tāpat arī valstij - jo vairāk valstī ir nodokļu maksātāju, jo vairāk ir konkurētspējīgu uzņēmumu, kas spēj konkurētspējīgā vidē attīstīt savu biznesu - no maza uzņēmuma līdz lielam uzņēmumam. Es skatos no sava mikroekonomikas makro skata, jo pēc šiem principiem es būvēju biznesu, ko attīstu. Mani neinteresē politiskās cīņas. Mani interesē, lai es varu nodrošināt saviem darbiniekiem cilvēka cienīgus apstākļus, lai viņi ir sociāli nodrošināti un droši. Tas ir svarīgi.

M.Stirāns: Komentējot iepriekš teikto, ka valsts atsakās no nodokļiem, gribētu piebilst no otras puses - degvielas nozarē, kur uz cenu ir liela ietekme no ārpuses, gada pirmajā pusē, pirmajā ceturksnī, pirmajos četros mēnešos cena, salīdzinot ar pagājušajā gada beigām, pieauga par padsmit procentiem - bija 90 santīmi, lats un vairāk par litru degvielas. Līdz ar to arī valsts saņēma PVN vairāk, nekā bija plānots.

A.Veinbergs: Bet mazāk nopirka pārtiku. Valsts no tā vairāk neieguva, jo lats, par ko var nopirkt, ir viens un tas pats. Tas tikai sadalās. Tur jūs mānāt.

M.Stirāns: Tā ir vienkāršota sistēma, bet pēc būtības kaut kādā ziņā tika saņemts vairāk, ja matemātiski skatāmies uz konkrēto produktu. Piekrītu, ka tas varbūt nedaudz ir izvilkts no konteksta.

Kā raugāties uz IIN samazināšanu? Vai ir optimāli mazināt par pieciem procentpunktiem līdz 2015.gadam?

M.Stirāns: Jāpiekrīt, ka darbaspēka nodokļi ir jāsamazina, vairāk strīds ir par to, cik daudz un cik ātri samazināt, bet neviens nevar noliegt, ka tas ir vajadzīgs.

A.Miglavs: Es atkal negribu piekrist. Piekrītu, ka darbaspēka nodokļa samazināšana par pieciem procentpunktiem būtu burvīgi, bet strukturāli man ir grūti akceptēt viedokli, ka summārais uzņēmēju ienākuma nodoklis kļūst lielāks par darbinieka ienākuma nodokli summāri. Uzņēmuma ienākuma nodoklis joprojām ir tie paši 15% plus 10% dividenžu izņemšanas gadījumā, savukārt darbaspēka nodokli esam gatavi mazināt līdz 20%. Tai pat laikā saprotam un redzam, ka mūsu sociālais budžets joprojām ir nesabalansēts un nav politiskās izšķiršanās spējas par sociālā budžeta attīrīšanu un par daļas no sociālajam budžetam neraksturīgo izdevumu pārlikšanu uz pamatbudžetu, kas bremzē iespēju samazināt sociālo nodokli. Darbaspēka nodokļi ir jāsamazina, bet man ir grūti piekrist, ka pareizākais un vienīgais, un labākais ceļš ir IIN samazināšana, jo ar to mēs šodien pamatā saprotam darbinieka nodokli, bet patiesībā aizmirstam, ka IIN skar arī visus pārējos apkārtējos ienākumus.

Tomēr jūs iepriekš teicāt, ka IIN jāsamazina jau no 1.jūlija, vai te nav pretruna?

Nē, tā nav pretruna. Jebkurā gadījumā koncepts ir skaidrs un nepārprotams. Nepiekrītu viedoklim, ka IIN samazināšanai obligāti jāgaida 1.janvāris, jo darbinieku algām nav nekādu problēmu mainīt šīs likmes no 1.jūlija. Neko fundamentāli tas nemaina. Arī no administrēšanas viedokļa raugoties, tas nav neiespējami. Bet, ja vispārpolitiskais viedoklis ir, ka PVN samazināšana ir vienīgais ceļš, kā Latvijai iekļūt eirozonā, tad tā arī godīgi pasakiet: Klau, puiši, tas ir tas, kāpēc mēs to darām.

Bet tas jau ir pateikts.

A.Miglavs: Mēs lietojam terminus par konkurētspējas palielināšanu. Premjers mums publiski saka, ka tas - PVN samazināšana - izlīdzinās Latvijas konkurētspēju ārējā tirgū. Tad man rodas jautājums, vai runājam par neprofesionalitāti vai mēs runājam par neizpratni.

E.Sprūdžs: Nevajadzētu runāt, ka darbaspēka nodokļa samazinājuma solījums nav segts. Tas absolūti neatbilst patiesībai, un tādu mītu nevajadzētu kultivēt. Darbaspēka nodokļa samazinājums konkrēti ierakstīts likumā. Parādiet man to Saeimu, kas būs gatava grozīt likumu un paaugstināt nodokļus. Es domāju, ja ne 100%, tad vismaz 99% ir garantija, ka situācija tajā virzienā neattīstīsies. Mēs nerunājam par apokaliptiskiem scenārijiem ārējos tirgos vai ārkārtas situācijām, bet puslīdz prognozējamā situācijā tam nav nekāda potenciāla notikt.

Otrs ir budžeta jautājums, budžets pašlaik tiek pildīts. Situācijā, kad IIN samazinājums ir paredzēts likumā, Finanšu ministrijai, plānojot budžetu, nav citu variantu, kā ņemt šo nodokli kā pirmo lietu. Tas nozīmē - ja ir kaut kas jāmazina, tad tas jādara ministriju budžetos, vēl kaut kur, bet pirmās pēc definīcijas budžetā tiek nodrošinātas lietas, kas ir rakstītas likumā.

A.Vilks: Nav jāmazina, jāpalielina. Patlaban katru dienu desmit miljoni latu budžetā nāk klāt.

E.Sprūdžs: Tas ir pie pašreizējās budžeta izpildes, bet ja kaut kas mainās.

A.Vilks: Mums fiskālā telpa ir milzīga, varam neko nedarīt. Dzīvojot ar esošo bāzi, varam visus nodokļus mazināt ļoti strauji, ja sabiedrība to akceptē.

N.Krūzītis: Mans personīgais viedoklis ir, ka valdība nav neizlēmīga. Tā ir izlēmusi un ir paziņojusi, ka ies maziem soļiem un ka neriskēs. Sabiedrības, uzņēmēju pieprasījums tomēr ir riskēt ar kaut ko kādā šaurā nozarē - ja runā par IIN, tad vismaz riskēt tajās nozarēs, kur var pēc tam izmērīt rezultātu. Ja kļūdīsies, tad var pēc tam pateikt, ka kļūdījās. Patlaban nodokļu izmaiņas ir maz izmērāmas.

Mūs, tirgotājus, uztrauc, ka dzīves vide paliek sliktāka, pirktspēja nepalielinās, un pats sliktākais ir tas, ka nav neviena efektīva pasākuma, kas strādātu pret ēnu ekonomiku, pret aplokšņu algām.

Arī iecerētie mehānismi, IIN samazinājums patlaban nedos vēlamo efektu, lai būtu vēlme maksāt legālas algas. Iedzīvotāju skaits samazinās. Vietējos tirgotājus, kas strādā iekšējā tirgū, interesē pirktspēja. Mūs interesē, lai tirgus nesamazinātos.

No otras puses, komunikācija, kas nāk no valdības, nav nesaprotama, tā ir saprotama. Tas ir ļoti patīkami, jo ir sācies zināma veida dialogs.

Gribēju vēl jautāt par ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādājumiem. Finanšu ministrijas pozīcija ir, ka neapliekamais minimums jāceļ no 45 latiem uz 60 latiem no nākamā gada 1.jūlija un atvieglojums par apgādājamiem paliek 70 lati?

A.Vilks: Par šo būs daudz diskusiju vasarā, gatavojot budžetu. Jāsaprot fiskālā telpa. Neesam guvuši atbalstu no koalīcijas partneriem tieši šādā veidā. Tas būs viens no galvenajiem sarunu tematiem vasarā, vai aiztikt vai neaiztikt šīs lietas un kādā apmērā.

Sprūdža kungs, kāds ir jūsu piedāvājums?

E.Sprūdžs: Diskusija. Mūsu mērķis ir panākt, lai būtu nozīmīgs efekts uz ēnu ekonomiku, kas ir ļoti nozīmīgs konkurētspējas trūkuma faktors. Ir nepieciešama maksimālā kritiskā masa, ir nepieciešamas maksimāli agresīvas darbības ar pietiekami lielu fiskālo ietekmi uzreiz, un tikai tad būs efekts. Pat ja tas nozīmē, ka mums ar labklājību vēl ir jāpaciešas pusgads, kamēr sistēma iekustās, kad vairāk cilvēki sāk nākt ārā no ēnu ekonomikas un provizoriskais 40% ēnu ekonomikas apjoms sāk parādīties valsts budžetā, lai varam pēc tam iet nākamo soli - mazināt tālāk nodokļus, celt neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādājamiem. Tāpēc uzmanīgi skatāmies uz risinājumiem, kuri labklājības daļu liek vispirms.

Labklājības daļa būtu krietni lielāks neapliekamais minimums.

E.Sprūdžs: Labklājības daļa būtu lielāks neapliekamais minimums. Tas ir ļoti sarežģīts jautājums, jo ir skaidrs, ka Latvijā ir ļoti daudz iedzīvotāju, kam tas būtu ārkārtīgi būtiski. Ir skaidrs, ka tā būtu ļoti liela palīdzība vismazāk nodrošinātājiem.

Es izstāstu abas puses. Ir jāizdara izvēle, cik varam atļauties būt agresīvi ar pasākumiem, kas nedod tūlītēju efektu mazāk nodrošinātajiem cilvēkiem, bet mēs zinām, ka tas iekustinās sniega bumbu un ekonomiku pusgada, gada, pusotra gada laikā un kopējais valsts budžetā pieejamais naudas apjoms būs ievērojami lielāks. Un cik mums tas ir jāsabalansē ar reālo situāciju, jo mēs nevaram atļauties, ka pēkšņi visi aizbrauc prom vai aizbraukšanas ātrums palielinās.

Kādus reālus variantus izskatāt, lai samazinātu ēnu ekonomiku, paceltu neapliekamo minimumu?

E.Sprūdžs: Ir jātiek pie aprēķiniem, ir jātiek līdz budžeta diskusijai, kur būs konkrēti skaitļi. Ir jātiek līdz skaitļiem un jāmodelē situācijas.

A.Vilks: Labklājības ministrijai būs koncepcija par pabalstu sistēmu. Te ir svarīgas lietas. Ļoti viegli ir samazināt nodokļus, daudz grūtāk ir atrast veidu, kā mērķtiecīgāk piešķirt pabalstus, īstenot demogrāfijas programmu. Nepārtraukti tiekoties ar aizdevējiem, viens no pirmajiem jautājumiem ir, kad izlīdzināsim situāciju sabiedrībā. Var mazināt kaut 5% IIN, bet, ja atbalsta politika nebūs mērķtiecīga, tā nedos efektu. Tas ir ļoti sarežģīti. Jāsaprot, cik naudas mēs tam novirzām, cik desmitiem miljonus latu mērķtiecīgi tam novirzām. Ja nevaram vienoties, tad mazinām vēlreiz IIN. Tas ir smags jautājums, vasarā būs daudz un plašas diskusijas, kā labāk novirzīt līdzekļus demogrāfijai, nevienlīdzīgās situācijas sabiedrībā izlīdzināšanai.

E.Sprūdžs: Spriežot no uzņēmējdarbības pieredzes, arī man liekas: kā nevaram? Pieņemam stratēģisku lēmumu un darām. Bet to komponentu ir ļoti daudz, ietekme ir ļoti plaša un uz dažādiem cilvēkiem. Piekrītu, ka valdība varbūt rīkojas mazliet piesardzīgi, bet mums ar to ir jārēķinās.

Paskatieties, kas notiek apkārt. Esam vienīgā valsts Eiropā, kas kaut ko dara nodokļu mazināšanas virzienā. Tas pats par sevi jau ir diezgan drosmīgi.

A.Vilks: Tiekoties ar Igaunijas pārstāvjiem, dzirdēju, ka arī viņi gatavojas samazināt nodokļu slogu un samazināt IIN. Viņi plāno to darīt no 2015.gada. Tas ir agrākais datums, kad viņi saredz iespēju sākt nodokļu mazināšanu. Mums ir jābūt priekšā. Igauņiem budžeta deficīts tagad ir lielāks nekā Latvijai.

IIN no 1.janvāra būs mazāks, bet vēl netiek runāts ar pašvaldībām par šī nodokļa ieņēmumu pārdali.

A.Vilks: Troksnis jau ir sacelts liels, pašvaldības problēmu ir sapratušas.

Kādas ir aplēses, ko varat piedāvāt pašvaldībām? Patlaban no IIN 80% tiek pašvaldībām un 20% - valstij.

A.Vilks: Ir jārunā ar pašvaldībām un ir jāatrod veids, kā pārdalīt finansējumu. Izmaiņas tiešām skar pašvaldības, un to nevar tik viegli kompensēt. Lai vai kā domātu, ka nekustamā īpašuma nodoklis kompensēs ieņēmumu samazinājumu no IIN, tā ir utopija. Tas var pakāpeniski kāpt, līdz kompensēs IIN kritumu. Bet diemžēl nav tā, kā sākotnēji tika domāts vai kā domāja aizdevēji, ka nekustamā īpašuma nodoklis kompensēs IIN viens pret vienu.

Būs jādomā risinājumi, kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību ir jāatrod labākie veidi pašvaldību ienākumu krituma kompensēšanai - ar izlīdzināšanas fondu vai citādi.

E.Sprūdžs: Par šo jautājumu mums jau ir karstas debates, bet pozīcija, ka pašvaldībām atņems naudu, samazinās budžetu, ir absolūti pārsteidzīga. Valdība ir izdarījusi to, kas no valsts attīstības viedokļa, tostarp arī no reģionu un pašvaldību attīstības viedokļa ir ārkārtīgi būtisks solis un signāls. Tas rada zināmus blakus efektus, kas mums kopā jāsakārto. Ir jāvienojas ar pašvaldībām, kā saliksim to budžetu nākamajam periodam. Protams, arī pašvaldības grib just ekonomikas izaugsmi savos budžetos. Tas ir absolūti normāli. Valdība šīm sarunām ir gatava, šīs sarunas notiek katru gadu budžetu kontekstā, kur ir memorands par saprašanos un nesaprašanos ar pašvaldībām. Risinājumi būs jāatrod, un strādājam jau tagad. Man par šo jautājumu ir bijušas divas ļoti nopietnas diskusijas Pašvaldību savienībā, tostarp ar Pašvaldību savienības valdi. Mēs viens otra viedokļus dzirdam, arī Finanšu ministrija bijusi klāt vienā no šīm diskusiju reizēm. Jautājums vairāk risināms starp Finanšu ministriju un Pašvaldību savienību, bet ir skaidrs, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija var uzņemties tādu kā vidutāja lomu un palīdzēt atrast risinājumus. To es labprāt daru, uzskatu to par savu pienākumu. Mēs noteikti nonāksim pie saprātīga risinājuma.

Noslēdzot diskusiju, jautāšu vēl, kāds ir Latvijas Bankas viedoklis par Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad? Jūs iepriekš prognozējāt IKP izaugsmi šogad 1,3%.

K.Bauze: Latvijas Bankas prognoze par IKP izaugsmi 1,3% apmērā tika izteikta gada sākumā. Pašreiz redzam, ka situācija ir labāka, ekonomiskā situācija ir uzlabojusies, nodokļi tiek iekasēti vairāk. Līdz ar to prognozes pārskatīsim tuvākajā laikā, bet negribu minēt konkrētu skaitli.

Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs ir minējis 3%.

K.Bauze: Virs 3%. Precizētie IKP dati par pirmo ceturksni būs 8.jūnijā, tad redzēsim, kur konkrēti ir bijis milzīgais pieaugums, un tad varēsim precizēt prognozes. Pašreiz izskatās, ka IKP prognoze noteikti tiks palielināta.

Inflācijas prognozes, ņemot vērā priekšlikumus par PVN samazinājumu, varētu saglabāties pašreizējā līmenī - apmēram 2,5%.

A.Vilks: Domāju, ka šogad ne reizi vien revidēsim uz augšu savas IKP prognozes. Otrais pusgads ir vēl īsti nezināms, bet vienmēr esam bijuši ļoti konservatīvi, kas ir saprotams, bijām aizdevuma programmā, mums bija jāsavelk ciešāk jostas, bija jābūt efektīvākiem. Bet nu ir sācies pieaugums, un varam daudz plašāk skatīties uz attīstības jautājumiem. Te pavērsies iespējas.

Ar ko skaidrojat, ka visas prognozes jāpārskata uz augšu?

A.Vilks: Mēs esam ciklu priekšā pārējām valstīm, un ekonomika, uzņēmēji bijuši daudz noturīgāki pret šokiem. Arī valsts un valdība spējusi vairāku gadu garumā realizēt savu stratēģiju. Šāda situācija nav tikai Latvijā, arī Lietuvā un Igaunijā ir apmēram līdzīgi rādītāji. Mums ir Baltijas jūras reģiona valstu priekšrocība. Mūsu tirdzniecības partneru ekonomikas ir spēcīgākas un labākā kondīcijā nekā vidēji citiem partnerim - 70% mums ir valstis no Vācijas līdz Krievijai visapkārt Baltijas jūrai. Ja paskatās šo valstu struktūrekonomikas izaugsmi, ārējo parādu, budžeta deficītu, tad redzams, ka tur ir daudz mazāk šausmu un negatīvo stāstu nekā citiem. Tā ir priekšrocība.

Arī uzņēmēji ir ļoti efektīvi darbojušies, veikuši mērķtiecīgus uzlabojumus. Ja vēl valdība nāk pretī, ja no valsts puses ir mazāk traucēkļu - mazāks nodokļu slogs, birokrātija... Vēl vajadzētu efektīvāku Nacionālo attīstības plānu.

Tā ir pozitīvā ziņa, ka varam revidēt savu IKP prognozi uz augšu, kamēr citas valstis - visādi, daudzas revidēs uz leju.

E.Sprūdžs: Būtiska ir arī otra pieeja. Viens ir skatīties, kas notiek, un tad prognozēt rādītājus uz augšu, otrs ir jautājums, kāds ir mūsu mērķis - 5,7% līdz 7% IKP pieaugums gadā ilgtermiņā vismaz desmit gadus pēc kārtas, vai, skatoties tipisko ekonomisko ciklu, - septiņus gadus pēc kārtas. Tas ir tas, kas mums ir vajadzīgs, ja gribam tiekties uz Eiropas Savienības vidējo dzīves līmeni.

A.Vilks: Ja nepārdegam. Inflācijas kontrole ir lielākais izaicinājums.

E.Sprūdžs: Izaugsmei jānotiek pie kontrolētas inflācijas jeb inflācijas rādītāja 4%, 4,5% vai labāk 3,5%. Tas ir tas, kas mums ir vajadzīgs, un vairāk jāmēģina izdomāt, kā šo mērķi īstenot, nevis gaidīt, cik šogad sanāks. Mēs esam tajā IKP līmenī uz iedzīvotāju, kur esam. Ja nebūs šie cipari, nedabūsim Eiropas vidējo dzīves līmeni, ko visi Latvijā noteikti gribam, vai vēlams - pat uz augšu no vidējā līmeņa. Cipariem tādiem jābūt, ir jāatrod veidi, kā tādus radīt.

K.Bauze: Viena replika - pie tādiem izaugsmes rādītājiem ir jābūt valsts budžeta pārpalikumam.

A.Vilks: Jābūt valsts budžeta pārpalikumam, būtu vēlams arī tekošā konta pārpalikums vai tuvu tam.

Leta